Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. decembris, 2014
Drukāt

Pētījums: ja Krievija pārtrauktu kravu tranzītu, Latvija zaudētu 43,7 miljonus tonnu kravu (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Vilciena sastāvs ar degvielas cisternām.

Ja tiktu pārtraukts Krievijas kravu tranzīts caur Latviju, Latvijas dzelzceļa nozare zaudētu 43,7 miljonus tonnu kravu, bet 12,1 miljons paliktu, liecina auditorkompānijas “EY” jaunākais pētījums, kuru pasūtījis uzņēmums “Latvijas Dzelzceļš”.

Par to tranzīta nozares pārstāvji šodien tika informēti Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) biedru sapulcē.

Šāda scenārija gadījumā uzņēmumu neiegūtais apgrozījums būtu 1,3 miljardi eiro, iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājums būtu par 1,7%, bet nodarbinātības par 1,1%, savukārt nodokļu ieņēmumi samazinātos par 2,4%.

Aprēķināti zaudējumi arī tādā gadījumā, ja Krievija pārtrauktu naftas un naftas produktu tranzītu – tad zaudēti tiktu 18,8 miljoni tonnu kravu, bet saglabāti 37 miljoni tonnu kravu, savukārt uzņēmumu apgrozījums samazinātos par 803,8 miljoniem eiro. Tas IKP ietekmētu par 1,1%, bet nodarbinātību samazinātu par 1%, bet nodokļu ieņēmumi samazinātos par 1,5%.

Paša sliktākā scenārija gadījumā, ja tiktu zaudētas gan Krievijas, gan Baltkrievijas kravas, tad tiktu zaudēts 1,4 miljardu eiro apgrozījums, IKP samazinātos par 1,9%, bet nodarbināto skaits par 1,7%, savukārt ieņēmumi nodokļos par 2,6%.

Kopumā aprēķināts, ka uzņēmumu vērtība ilgtermiņā tiktu iznīcināta no 0,9 miljonu līdz 1,7 miljonu eiro apmērā. Faktiski, ja tranzīta nozare tiktu aizvērta, arī IKP izaugsmes pieaugums samazinātos uz pusi. Tāpat netiktu atgūtas investīcijas gan infrastruktūrā, gan ostā. Pastāvētu arī banku kredītu neatmaksāšanas risks.

“Latvijas Dzelzceļa” vadītājs Uģis Magonis atzina, ka “bilde izskatās drūma”. Viņš kritizēja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) “nepārdomāto politiku”, tostarp pret “pēkšņu Krievijas pilsoņu iekļaušanu “melnajā sarakstā”” un Latvijas piekrišanu ES un ASV attiecībā uz lēmumiem pret Krievijas naftas rūpniecību. Tāpat viņš skaidroja, ka “Latvijas Dzelzceļa” prognozes ir visai skeptiskas. Patlaban gadā vēl tiek plānots pārvadāt 45 miljonus tonnu kravu, taču jebkuras sponsorēšanas programmas tikšot pārtrauktas – gan kultūrā, gan sportā.

Kā ziņots, šodien notika Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) biedru sapulce, kurā arī analizēts pētījums par Krievijas noteikto ekonomisko sankciju ietekmi uz dzelzceļa nozari un Latvijas tranzīta sektoru kopumā. Ņemot vērā pētījuma rezultātus, asociācijas biedri aicināti sagatavot un iesniegt priekšlikumus Krievijas ekonomisko sankciju mazināšanai tranzīta nozarē un kopīgi ar Satiksmes ministriju sagatavot programmu šo priekšlikumu realizācijai.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Latvija joprojām nespēj tikt vaļā no ekonomiskā šoka, kas tik ļoti kontrastē ar plānveida padomju ekonomiku. Mūsu bijusī padomju nomenklatūra nav spējīga attīstīt ekonomiku, jo ir metusies uz siltajām slinkajām vietām uzpūstajā valsts pārvaldē, pēc analoģijas ar PSRS. Viņu bērni iet vecāku pēdās, t.i. kā labāk iekārtoties uz valsts rēķina. Latviešu jaunos deviņdesmito gadu mazos uzņēmējus viņi ļoti nicināja un ar spēka struktūru un reketa palīdzību izsūca un izdeldēja, daļēji aiz prastas skaudības, aiz sociālā naida pret jaunajiem “kapitālistiem”, palīdzēja protams arī Krievijas specdienesti, kuriem bija jāpierāda, ka Latvija viena, bez Krievijas attīstīties nespēj, viņiem piebalsoja arī mūsu komunistiskā nomenklatūra, kas bija pieradusi visā piebalsot “vacākajam brālim”. Varbūt tiešām naivi cerēja uz Krievijas biznesmeņiem, vai Rietumu naudasmaisiem, kuri viņus baros tikai par to, ka tiem tika atļauts ienākt valsts ekonomikā. Muļķis paliek muļķis, ko tur teikt.
    Tā nu ir realitāte, ka šeit tika mazajam topošajam, ar kompartiju un VDK nesaistītajam uzņēmējam, radīti visi iespējamie apgrūtinājumi, lai viņš nevarētu attīstīties un aizēnot padomju eliti ar augstāku dzīveslīmeni. Tikai pēdējā laikā, krīzes un nenormālās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju bēgšanas rezultātā no Latvijas, padomju “elite” ir sākusi nākt pie sajēgas, ka kaut kā tas strādīgais uzņēmīgais cilvēks tomēr ir vajadzīgs. Taču valsts izlaupīšanas gados iekrātie finansu tauki, pagaidām vēl ļauj nomenklatūrai labi dzīvot arī šodien, tāpēc viņi vēl nejūtas īpaši izslāpuši pēc ekonomiski aktīviem cilvēkiem.
    Viskatastrofālākā situācija ir Latvijas lauksaimniecībā, kurā noziedzīgi izveidotajās lielsaimniecībās pa lielākai daļai saimnieko bijušie komjaunieši, kolhozu priekšsēži un lauku čekisti, tā sakot tā pati lauku padomju nomenklatūra, kuru nopietni ir pabīdījuši rietumu lielsaimnieki, iegādājoties par sviestmaizi Latvijas vērtīgāko resursu – zemi. Šobrīd pateicoties visspilgtākajam padomju nomenklatūras pārstāvim Brigmanim, kurš “saimniekoja” Latvijas lauksaimniecības ārēs nu jau gandrīz 20 gadus, praktiski ir izzudis Latvijas leģendārais lauksaimnieka, zemnieka, gars. Zemkopības prasmes netiek masveidā nodotas no paaudzes paaudzē. Mēs saimniekojam laukos, pēc lielsaimniecību intensīvajām pretdabiskajām metodēm, pateicoties kurām pat tādā lauksimnieciski attīstītā valstī kā Vācija bija pienācis brīdis, kad zemē vairs nebija atrodamas sliekas. Gadu tūkstošos, pateicoties mazo zemnieku saimniecību ārkārtīgi daudzveidīgajam bioloģiskās produkcijas klāstam uz nelielām platībām, krātajam zemes mineraloģiskajam potenciālam, kas ļāva iegūt ārkārtīgi bagātas garšas produkciju, tagad uzbrūk intensīvās vienlaidu ķimizācijas lāsts, kas šo unikālo zemi pārvērš parastā noplicinātā nabadzīgā augsnē. Varam “pateikties” absolūti trulajai brigmaņveidīgajai padomju nomenklatūrai par Latvijas lepnuma, Latvijas čaklā, izturīgā un viedā zemnieka fizisku iznīcināšanu un Latvijas kvalitatīvās lauksaimniecības bojā eju.

  2. Tātad bizness jāveido cita virzienā

  3. nevajaga debilus turet pie varas.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+