Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. septembris, 2012
Drukāt

Pētījums: kūtsmēsli ir Latvijā nenovērtēts resurss

Foto - LETAFoto - LETA

Kūtsmēsli ir Latvijā nenovērtēts resurss – to efektīvāka izmantošana biogāzes ražošanā un lauksaimniecībā palielinātu Latvijas lauksaimniecības ilgtspēju, secināts Baltijas jūras programmā līdzfinansēta projekta “Baltic Compass” pētījumā.

“Maksimāli efektīva kūtsmēslu apsaimniekošana un izmantošana Latvijā var mainīt maldinošos uzskatus, ka kūtsmēsli ir tikai atkritumi un drauds. Ieviešot praksē salīdzinoši vienkāršas un labi zināmas tehnoloģijas, Latvijas zemnieki un politikas veidotāji var sekmēt ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un vienlaicīgi veselīgāku ekosistēmu visapkārt Baltijas jūrai,” pētījuma rezultātus komentēja “Zemnieku saeimā”.

Tajā norādīja, ka pētījums rosina aktīvāk apzināt un izmantot iespējas, ko sniedz mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošana kūtsmēslu apsaimniekošanā un apstrādē. Pētījumā rekomendēts atbalstīt tās biogāzes ražotnes, kurās procentuāli lielāko izejvielas īpatsvaru veido kūtsmēsli, jo, atbalstot kūtsmēslu pārstrādi biogāzes ražotnēs, tiktu atbalstīts arī ilgtspējīgs pārtikas ražošanas process, jo tas ļautu efektīvāk un precīzāk izmantot vietējo resursu – kūtsmēslus lauku mēslošanai. Tādējādi lauksaimnieki gūtu iespēju ražot un pārdot siltumu un elektrību no resursiem, kas jau ir viņu īpašumā. Izvērtējot attīstības iespējas, pētījumā labākie rezultāti tiek prognozēti reģionālām biogāzes ražotnēm, kuras piederētu vietējām lauksaimnieku grupām.

Pētījumā arī teikts, ka investīcijas kūtsmēslu pārstrādes tehnoloģijās kopumā ir nepietiekamas un daļai Latvijas zemnieku joprojām aktuālas ir arī investīcijas kūtsmēslu krātuvēs.

“Pētījums norāda uz vēlamajiem attīstības virzieniem tehnoloģiju ieviešanā un zināšanu lietošanā. Īpaši akcentēts Latvijai un visām Baltijas jūras valstīm aktuālais – pareizas kūtsmēslu apsaimniekošanas – jautājums. Latvijas lauksaimnieki pēc iestāšanās Eiropas Savienībā strauji pārkārtoja saimniekošanu atbilstoši stingrajām prasībām. Tomēr darāmā joprojām ir daudz. Vidi saudzējošo tehnoloģiju pilnveidošanai saimniecībās arī turpmāk būs nepieciešami būtiski finanšu resursi. Vienlaicīgi zināšanu palielināšanas nolūkā jāsadarbojas visām iesaistītajām pusēm – lauksaimniekiem, konsultantiem, pētniekiem un tehnoloģiju piegādātājiem. Tehnoloģijas ļauj zemniekiem ne tikai saimniekot videi saudzīgāk, bet arī uzlabot augsnes auglību, efektīvāk un mērķtiecīgāk izmantot kūtsmēslos esošās barības vielas,” pētījuma rezultātus komentēja “Zemnieku saeimas” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Projekta “Baltic Compas” mērķis ir veicināt abpusēji izdevīgus risinājumus lauksaimniecībā un vides aizsardzībā, balstoties uz redzējumu par ilgtspējīgu lauku ekonomiku un veselīgu ekosistēmu. “Baltic Compass” ir triju gadu projekts, kuru finansē Eiropas Savienības Baltijas jūras reģionālā programma.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+