Ekonomika
Darbs un nauda

Pētījums: Latvijā pieaug bezdarbnieku skaits ar invaliditāti0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/Ieva Lūka

Lielākā daļa cilvēku Latvijā, kuriem piešķirta invaliditātes grupa, ir cilvēki pirmspensijas vecumā ar vispārējām saslimšanām jeb tā saucamo neredzamo invaliditāti. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem invaliditātes grupa ir piešķirta 9,3% Latvijas iedzīvotāju. Veselības aprūpes nepieejamība un bezdarbs, nepārdomāta atbalsta sistēma un nepiemēroti sadzīves apstākļi ir problēmas, ar kurām visbiežāk saskaras cilvēki ar invaliditāti, tā secinājuši “SSE Riga” izveidotās darba grupas pētījuma “Nevienlīdzības seja” eksperti, tā portālam “La.lv” pavēstīja “SSE Riga” pārstāve Sabīne Sīle-Eglīte.

Invaliditāte nav tikai funkcionāli traucējumi. Tā var būt iedzimta un iegūta, izpausties kā kustību traucējumi, garīgās attīstības traucējumi, dzirdes vai redzes daļējs vai pilnīgs zudums, smagas hroniskas saslimšanas, visbiežāk – sirds un asinsvadu slimības un onkoloģiskas diagnozes.

Palielinās invalīdu īpatsvars, kuri ir bezdarbnieki

2017. gada beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki bija reģistrēti 8234 cilvēki ar invaliditāti – 13% no kopējā bezdarbnieku skaita.

Lai arī kopējais bezdarba līmenis Latvijā samazinās, invalīdu bezdarbnieku īpatsvars pieaug, novērojuši pētījuma autori. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka NVA palielina atbalsta pasākumus personām ar invaliditāti, mudinot reģistrēties līdz šim neaktīvos cilvēkus. Tomēr lielākam invalīdu bezdarbam par iemeslu var būt arī praktisko prasmju trūkums, darba pieredzes trūkums, nepietiekama izglītība, kā arī darba devēju un sabiedrības aizspriedumi.

Visaugstākais nodarbinātības rādītājs cilvēkiem ar invaliditāti Latvijā ir tiem, kam piešķirta 3. invaliditātes grupa – visbiežāk šāda invaliditāte nav vizuāli pamanāma, tā netraucē ikdienas komunikācijā un darbā. 2017. gadā tie bija 62% no kopējā strādājošo invalīdu skaita. Tikmēr no iedzīvotājiem ar 1. invaliditātes grupu nodarbināti bija tikai mazliet vairāk par tūkstoš cilvēkiem.

Invalīdiem kopš bērnības vajadzīgs atsevišķs pabalsts

Atsevišķa kategorija ir cilvēki, kam invaliditāte ir jau kopš bērnības. Ja šiem cilvēkiem ir tikai kustību traucējumi, bet nav kavēta intelektuālā attīstība, viņi var iegūt augstāko izglītību un sekmīgi iekļauties darba tirgū. Diemžēl lielākoties iedzimti kustību traucējumi iet roku rokā arī ar garīgās attīstības traucējumiem. Invalīdiem kopš bērnības būtu vajadzīgs atsevišķs pabalsts, lai nodrošinātu cilvēku cienīgu dzīvi – šo cilvēku veselības uzturēšanai un uzlabošanai nepieciešamie medikamenti, rehabilitācija un palīglīdzekļi ir ļoti dārgi.

Specializētā transporta kompensācija gadā var nosegt tikai dažus braucienus, savukārt asistenta pakalpojumi jāpamato ar dokumentiem, piemēram, čeku pēc veikala apmeklējuma. Tas būtībā liedz iespēju apciemot draugus, apmeklēt tuvinieku kapus vai veikt citas dokumentāli nepierādāmas darbības.

Kas būtu jādāra, lai uzlabotu situāciju?

Gan “Apeirona” speciālisti, gan “SSE Riga” darba grupas eksperti atzīst – lai nodrošinātu pienācīgu, kvalitatīvu un pēc būtības atbilstošu hronisko pacientu aprūpi, ļoti svarīga loma ir veselības un labklājības jomu sadarbībai gan savstarpēji, gan ar nevalstiskajām organizācijām. Jaunieši no studiju programmām uzreiz nonāk ministrijās un pašvaldībās, lielākoties bez izpratnes par jomu, kurā viņi grasās pieņemt lēmumus, tāpēc jaunajiem speciālistiem būtu vajadzīga prakse invalīdu atbalsta organizācijās.

Saistītie raksti

Citi ekspertu ieteiktie problēmu risinājumi paredz obligāto veselības apdrošināšanu un rehabilitācijas pakalpojumus funkcionālo spēku uzturēšanai, lielāku tehnisko palīglīdzekļu pieejamību, iekļaujošas izglītības pieejamību bērniem ar invaliditāti un speciālo skolu skaita samazināšanu, kompleksu atbalsta pasākumu nodrošināšanu, lai cilvēki ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļi varētu strādāt (atbalstītā darba (darba audzinātāju) sistēmas ieviešana cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, iespēja strādāt attālināti vai elastīgu darba laiku, darba slodzes sadalīšana starp vairākiem darbiniekiem u.c.), sociālo pakalpojumu kompleksas sistēmas izveidi, mērķa pabalsta ieviešanu invalīdiem kopš bērnības valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta vietā, vides pieejamības uzlabošanu, sākot ar viegli pieejamu informāciju, tai skaitā vieglajā valodā, nozīmīgās un biežāk apmeklējamās iestādēs un publiskās vietās u.c.

Ziņojuma autori ir Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) pētnieciskās grupas locekles Anna Pļuta un Anna Zasova, Eiropas Parlamenta padomnieks juridiskajos, cilvēktiesību, justīcijas un iekšlietu jautājumos Aleksejs Dimitrovs, Transporta un sakaru institūta mācību prorektore, izglītības un sociālās politikas pētniece Liesma Ose, bijusī Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece, eksperte veselības politikā Biruta Kleina, kā arī Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš. Plašāk par “SSE Rīga” pētījumu šeit.

LA.lv
LA
LA.LV
Ekonomika
FOTO: Ādažos atvērts pirmais gastrobārs “Klaips”
7 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Izmisuma rinda: Pensionāri uzskata, ka nav padomāts, kā viņiem ērtāk tikt pie savas naudas 2
9 stundas
LE
LETA
Ekonomika
SM pieprasījusi papildus 70 miljonus eiro ceļiem
20 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Latvijā
FOTO: Vēsturiski auto, amatpersonas un “Baltijas ceļa” dalībnieki pie Brīvības pieminekļa
1 stunda
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Abi vadošie Latvijas pludmales volejbola dueti Majoru smiltīs sāk ar uzvarām
26 minūtes
LE
LETA
Dabā
Brīvdienās būs lielākoties saulains laiks
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Traktora dēļ no amata jāaiziet amatpersonai Līvānos
3 stundas
LE
LETA
Dabā
Publicē topu, kuras šogad Latvijā bijušas tīrākās un kuras netīrākās pludmales
2 stundas