Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. septembris, 2013
Drukāt

Pētījums lauž stereotipus par abortu veikušām sievietēm

Foto-Stock.hxcngFoto-Stock.hxcng

Pētījums, kura ietvaros aptaujātas vairāk nekā 700 sievietes, kas Latvijas ārstniecības iestādes veikušas legāla aborta procedūru, lauž sabiedrībā iesīkstējušus stereotipus, ka abortu izvēlas nepilngadīgas meitenes, vientuļās mātes un sievietes ar relatīvi zemiem ienākumiem un sliktu izglītību.

Vairums − 80% abortu veikušo sieviešu − bijušas stabilas partnerattiecības, vidējais vecums − 29 gadi. Tikai 10% sieviešu ienākumu bija mazāki par 200 latiem.

Pētījuma „Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā 2012./2013.g.” ietvaros no 2012.gada novembra līdz 2013.gada martam tika aptaujātas 40 ārstniecības iestāžu pacientes, kuras vēlējās veikt abortu. Tā rezultāti prezentēti Pasaules kontracepcijas dienā – dienā, kuras misija ir veicināt sabiedrības zināšanu uzlabošanos par kontracepciju un sekmēt atbildīgu izvēli par labu veselīgai dzimumdzīvei.

Vidējais mākslīgi grūtniecību pārtraukušo sieviešu vecums bija 29 gadi. Vairumam − 80% responenšu − ir stabilas partnerattiecības ar to vīrieti, no kura iestājusies grūtniecība, turklāt 77% gadījumos partneris atbalstīja sievietes izvēli.

Zīmīgi, ka nereģistrētās partnerattiecībās esošas sievietes grūtniecību pārtraukušas biežāk nekā laulībā esošās − 39% bijušas patstāvīgas nereģistrētas attiecības, 31% bija precējušās.

Četrām piektdaļām – 82% grūtniecību pārtraukušo sieviešu − ir vismaz vidusskolas izglītība. Vairāk nekā puse – 55% sieviešu − bija strādājošas. Raksturojot ienākumu līmeni, jānorāda, ka vairumam − 63% sieviešu − mēneša ienākumi bija 200-600 latu, 27% pacienšu ieņēmumi pārsniedza 600 latus. Tikai nelielai daļai – 10% pētījumu dalībnieču − ienākumi bija mazāki par 200 Ls.

Vaicātas, kas varētu mainīt lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu, turpat puse − 43% aptaujāto sieviešu − atzina, ka lēmums ir negrozāms. Ceturtdaļa − 25% − norāda, ka lēmums par grūtniecības pārtraukšanu pieņemts partnera dēļ un to varētu mainīt partneris. Vērtējot grūtniecības pārtraukšanas finansiālos aspektus, 43% gadījumos abortu veikšanas iemesls ir saistīts ar finansiālo stāvokli vai izglītības gūšanu un nodarbinātību. 25% sieviešu lēmumu mainītu finansiālu vai sociālu garantiju ietekmē.

Runājot par izsargāšanos, tad kontracepciju pirms kļūmīgā soļa nav lietojušas piektdaļa − 21,4% sieviešu, nedrošo pārtrauktā dzimumakta metodi izvēlējušās turpat trešdaļa abortu veikušo sieviešu. Trešdaļā gadījumu pāris lietoja prezervatīvu, kas nebija nodrošinājis kontracepciju. Gandrīz puse (47 %) no sievietēm, kuras nebija lietojušas kontracepciju vispār, atzina, ka tobrīd esot bijušas pārliecinātas, ka grūtniecība nevar iestāties. Zīmīgi, ka 5,6% sieviešu uzsvēra, ka kontracepcija ir pārāk dārga.

Runājot par turpmākajiem plāniem ar tām sievietēm, kas nelietoja efektīvas kontracepcijas metodes, vairāk nekā puse − 55% − atzina, ka arī turpmāk neizsargāsies.

„Pētījums apgāž dažus sabiedrībā izplatītus priekštatus par sievietēm, kuras izvēlas pārtraukt negribētu un nevēlamu grūtniecību, taču nemainīgi aktuāls ir jautājums par kontracepciju. Pat esot zināšanām par avārijas kontracepciju, sievietes izvēlas to nelietot, cerot, ka šoreiz “izspruks sveikā”. Pētījums atklāj arī, ka joprojām ir Latvijas sabiedrībā aktuāla ir neizsargāšanās un nedrošu metožu lietošana. Ja pāri izvēlētos drošas kontracepcijas metodes, tad daudzām sievietēm atkristu nepieciešamība veikt abortu,“ uzsver biedrības Papardes zieds valdes prieksšsēdētāja Iveta Ķelle.

Pētījums atklāj, ka sieviešu zināšanas par kontracepciju ir viduvējas un nav atkarīgas no sievietes vecuma, sasniegtā izglītības līmeņa, grūtniecību un dzemdību skaita iepriekš. Zīmīgi, ka 98% sieviešu, kuras bija informētas par avārijas kontracepciju, tomēr nepielietoja to. Pētījuma autores uzskata − ņemot vērā, ka 55% sieviešu nezina, kādu kontracepcijas metodi lietos pēc aborta, ginekologiem būtu konsultācijā pirms tā veikšanas jāakcentē nepieciešamība izvēlēties efektīvu kontracepcijas metodi nākotnē. Ginekologiem būtu arī jāatgādina par avārijas kontracepciju, gadījumā, ja pārim nākotnē gadītos kāds misēklis.

Pētījumu „Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā 2012./2013.g.” veica Latvijas Universitāte, asoc. profesore Ilze Vīberga un topošās ginekoloģes – dzemdību speciālistes: Rīgas Stradiņa universitātes rezidentes Arta Spridzāne, Areta Tula, Nataļja Mošna un LU rezidente Lāsma Līdaka. Pētījuma mērķis bija analizēt Latvijas sieviešu nevēlamas grūtniecības iestāšanās iemeslus un noteicošos apstākļus, pieņemot lēmumu par aborta veikšanu. Pētījuma ietvaros tika vērtēti sociāli demogrāfiskie un ekonomiskie faktori, kontracepcijas lietošanas paradumi, kā arī zināšanu par reproduktīvo veselību līmenis.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+