Pētījums: Mediju telpas Latvijā ir nošķirtas 0
Mediju telpas Latvijā ir nošķirtas, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju mediju pratību 2017.gadā.
Iedzīvotājiem tika lūgts norādīt, kādā valodā viņi visbiežāk patērē medijus. Vairums jeb 63% iedzīvotāju lieto medijus latviešu valodā, savukārt vēl 32,3% iedzīvotāju lieto medijus krievu valodā. Vēl 0,3% iedzīvotāju, kas latviešu un krievvalodīgo medijus lieto vienādā apmērā.
Latviešu valodā runājošo iedzīvotāju vidū dominē latviešu mediju lietojums, taču cittautiešu vidū – krievvalodīgo mediju patēriņš, no kā secināms, ka mediju telpas Latvijā ir nošķirtas, norādīts pētījumā. 90% latviešu norādīja, ka visbiežāk viņi patērē medijus latviešu valodā, 5% – krievu valodā, bet vēl 5% – citās valodās.
Cittautiešu vidū galvenokārt tiek patērēti mediji krievu valodā – šos medijus patērē 80% iedzīvotāju. Latviešu valodā raidošos medijus cittautiešu vidū izmanto 15% cittautiešu.
Aptuveni puse jeb 54% respondentu atzina, ka informācija par vienu un to pašu notikumu dažādos medijos mēdz atšķirties. Ceturtdaļa iedzīvotāju pauda, ka, viņuprāt, visos medijos atspoguļotā informācija par kādu notikumu ir vienāda ar ar nebūtiskām atšķirībām. Vēl aptuveni katrs piektais šādam jautājumam nav pievērsis uzmanību.
Vairums jeb 65% no tiem iedzīvotājiem, kas atzīst, ka dažādos medijos informācija tiek atspoguļota atšķirīgi, norādīja, ka viņi patērē vairākus pārsvarā sev jau pazīstamus medijus, savukārt vēl 15% izvēlas tikai vienu, viņuprāt, uzticamāko mediju. Aptuveni tikpat jeb 14% iedzīvotāju mediju izvēle ir spontāna vai nejauša, savukārt vēl 4% iedzīvotāju pārliecināti, ka nevienam medijam vispār nevar uzticēties.
Latviešu vidū par uzticamākajiem medijiem tiek saukti portāls “delfi.lv”, Latvijas Televīzija un šī kanāla raidījums “Panorāma”, savukārt cittautieši vidū, lai gan pirmajā vietā arī ir portāls “delfi.lv”, uzticamāko mediju augšgalā ir 1.Baltijas kanāls un kanāls “RTR Rossija”.
Kopumā latviešu un cittautiešu vidū uzticamāko mediju saraksti atšķiras – latviešu vidū dominē Latvijā veidoti mediji un raidījumi pārsvarā latviešu valodā, savukārt cittautiešu vidū patērētie mediji pamatā tiek veidoti krievu valodā.
Nosauktos medijus respondenti uzskata par uzticamākajiem, jo viņi pārliecināti, ka var ticēt tajos teiktajam un tie ir uzticamāki par citiem – tā norādīja katrs piektais aptaujātais.
Aptuveni tikpat (19%) iedzīvotāju izvēlētajiem medijiem tic, jo tā ir tradīcija un medijs ir “pārbaudīta vērtība”. 14% ieskatā viņu izvēlētie uzticamākie mediji ir interesanti, 13% ieskatā tie nesniedz lieku informāciju, 12% – mediji ir neitrāli, neatkarīgi un objektīvi. Katrs desmitais aptaujātais arī norādīja, ka uzticamākie mediji viņiem vienkārši patīk un tie raisa pozitīvas emocijas.
Pētījumā pievēršoties Krievijā veidoto TV programmu patēriņam, respondentiem tika lūgts norādīt, vai viņi skatās Krievijā veidotās televīzijas programmas. 37% atzina, ka tos patērē, savukārt vēl 26% – ka tās skatās dažreiz. Gandrīz trešdaļa aptaujāto norādīja, ka Krievijā veidotās TV programmas neskatās. Plašāks kaimiņvalstī veidoto TV programmu lietojums fiksēts 45-74 gadus vecu cilvēku vidū.
Krievijā veidotajās TV programmās 45% iedzīvotāju skatās filmas un seriālus, pa 32% – humora raidījumus, koncertus un muzikālos šovus, savukārt 28% skatās ziņu pārraides.
Iedzīvotājiem vaicājot to, vai, viņuprāt, mediji un to saturs ietekmē sabiedrības uzskatus, 83% norādīja, ka tas uzskatus ietekmē, savukārt uz jautājumu, vai mediji un to saturs ietekmē viņu pašu uzskatus, apstiprinoši atbildēja jau uz pusi mazāks respondentu skaits.
Pētījumu pēc KM pasūtījuma veica uzņēmums “Latvijas fakti”. Aptaujā pēc nejaušības principa iekļauti 1082 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptauja tika veikta šī gada jūnijā.
