×
Mobilā versija
Brīdinājums +22°C
Zenta, Dzelde, Zelda
Trešdiena, 15. augusts, 2018
15. marts, 2018
Drukāt

Pētījums: Nepatiesas ziņas izplatās straujāk

Foto Reuters/Scanpix/LETAFoto Reuters/Scanpix/LETA

Vairāk nekā desmit gadus pētot ziņas tviterī, respektablā ASV Masačūsetsas tehnoloģiju institūta (MIT) pētnieki atklājuši, ka nepatiesas ziņas sociālajā tīklā izplatās daudz straujāk un plašāk nekā patiesa informācija, liecina publikācija šomēnes ASV žurnālā “Science”. Pētījums uzskatāms par līdz šim apjomīgāko šajā jomā.

MIT pētnieku komanda pētījusi, kā laikaposmā no 2006. līdz 2017. gadam sociālajā tīklā “Twitter” izplatās jau apzinātas patiesas un nepatiesas ziņas. Dati aptver ap 126 000 stāstu angļu valodā, kurus vīterojuši trīs miljoni sociālā tīkla lietotāju vairāk nekā 4,5 miljonus reižu.

Pētnieki pievērsās tam, kā tviterī izplatās baumas, un analizēja, kā no tām rodas baumu kaskādes. Piemēram, ja baumu “A” atsevišķi vītero desmit cilvēki, bet nav retvītu, tad baumai būs desmit vienāda apjoma kaskādes.

Bet citādi ir, ja baumu “B”, neatkarīgi viens no otra, vītero divi cilvēki un katrs no šiem tvītiem tiek simt reižu retvītots, tad bauma būs izveidojusi divas ļoti lielas kaskādes, no kurām katra mērāma ar 100 vienībām.

Apjomīgākas kaskādes veidoja nepatiesas baumas, un tās savu augstāko intensitāti sasniedza arī 2016. gada beigās, kas bija pēdējo ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laiks.

Daļēji patiesas un daļēji nepatiesas informācijas spēji kāpumi bija vērojami Krievijas veiktās pretlikumīgās Krimas aneksijas laikā 2014. gadā.

Pētnieki norāda, ka politika bijusi kategorija ar vislielāko baumu skaitu – ar apmēram 45 000 kaskāžu, kam sekojušas pilsētas leģendas, bizness, terorisms, zinātne, izklaide un dabas katastrofas.

Pētot baumu izplatību, MIT pētnieki secinājuši, ka nepatiesībām bijusi daudz ātrāka un plašāka spēja izplatīties visās aplūkotajās informācijas kategorijās nekā patiesībai, sasniedzot arī vairāk cilvēku.

Norādīts, ka viltus ziņas var traucēt atbildīgajiem dienestiem teroraktu un dabas katastrofu novēršanā, maldināt uzņēmējus par investīciju vidi, bet politikā – veidot maldīgu priekšstatu par vēlēšanu procesu un dalībniekiem.

Pētnieki secina, ka nepatiesu ziņu izplatīšana ir saistāma ar cilvēku uzvedību un tās faktoriem, bet tajā mazu lomu spēlē dezinformācijas izplatīšanas roboti. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ pētnieki aicina vairāk pievērsties cilvēku rīcības un tās motivācijas izpētei.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+