Pētījums: pesimistiskākie ir uzņēmēji Eiropas austrumos un centrālajā daļā 0
PwC ikgadējā uzņēmumu vadītāju aptaujā secināts, ka Centrālā un Austrumeiropa ir otrais vismazāk optimistiskais reģions attiecībā uz globālās ekonomikas nākotnes izredzēm, portālu la.lv informēja aptaujas veicēji. Tomēr šie uzņēmumu vadītāji ir pārliecināti par savām spējām pārvarēt grūtības.
Vienlaikus aug bažas par riskiem, kas nav tieši saistīti ar uzņēmējdarbību, piemēram, par terorismu un klimata pārmaiņām. Centrālās un Austrumeiropas uzņēmumu vadītāju galvenās bažas biznesā ir par spēju piesaistīt un noturēt talantīgus darbiniekus.
Pirmdien, 22. janvārī, Pasaules Ekonomikas forumā Davosā tika izziņoti ikgadējās uzņēmumu vadītāju aptaujas “PwC’s CEO Survey” rezultāti. Centrālajā un Austrumeiropā, līdzīgi uzņēmumu vadītājiem citur pasaulē, labāku nākotni 2018. gadā prognozē globālajai ekonomikai nekā pašu uzņēmumu izaugsmei šajā gadā, kā arī uzsver bažas par prasmju pieejamību.
Aug satraukums par riskiem
PwC 21. ikgadējā uzņēmumu vadītāju aptaujā secināts, ka Centrālās un Austrumeiropas reģionā ir otrais zemākais uzņēmumu vadītāju īpatsvars, kas prognozē globālās izaugsmes uzlabošanos, – 45% (salīdzinājumā ar 57% pasaulē).
Tikai 40% uzņēmumu vadītāju ir “ļoti pārliecināti” par sava uzņēmuma izredzēm tuvākajos 12 mēnešos palielināt apgrozījumu. Šī 5 procentpunktu starpība ir viszemākā no reģioniem salīdzinājumā ar 15 procentpunktiem pasaulē, kas nozīmē reālistiskāku skatījumu vairāk nekā citos reģionos.
Centrālās un Austrumeiropas uzņēmumu vadītāji norāda uz augošo satraukumu par riskiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, tajā skaitā par terorismu, klimata pārmaiņām, kiberuzbrukumiem un populismu.
Kā biznesa izaicinājumus Centrālās un Austrumeiropas uzņēmumu vadītāji min spēju piesaistīt un noturēt darbiniekus ar digitālajam laikmetam vajadzīgajām zināšanām un pieredzi, ņemot vērā mainīgās darbinieku prasības un darbaspēka demogrāfijas tendences.
Raizējas par prasmēm
“Mūsu pētījumā uzņēmumu vadītāji ir aprakstīti kā “noraizējušies optimisti,” taču Centrālās un Austrumeiropas reģiona uzņēmumu vadītāji saskaņā ar aptauju ir “reālisti ar skaidru skatu” – viņi skaidri redz riskus, bet ir pārliecināti par savām spējām tos pārvarēt. Ņemot vērā visas tās grūtības, kam mūsu reģions pagājušā ceturtdaļgadsimtā ir gājis cauri, nav pārsteigums, ka uzņēmumu vadītāji tic, ka viņi šogad spēs tikt galā ar pasaules mestajiem izaicinājumiem,” situāciju skaidro PwC Centrālās un Austrumeiropas reģiona līdere Olga Grigiera-Sidonsa.
Citi aptaujas secinājumi rāda, ka Centrālās un Austrumeiropas reģionā uzņēmumu vadītāji joprojām raizējas par būtisko prasmju pieejamību – 86% aptaujāto ir “ārkārtīgi” vai “diezgan” noraizējušies. 62% uzņēmumu vadītāju uzskata, ka ir “ļoti” vai “diezgan” grūti piesaistīt talantīgus digitālās jomas darbiniekus (salīdzinājumā ar 50% pasaulē).
Tā kā pasaules uzņēmumi ir apjēguši, ka Centrālās un Austrumeiropas reģions ir talantīgu inženiertehnisko darbinieku kalve, Centrālās un Austrumeiropas uzņēmumiem nākas konkurēt, ne tikai piedāvājot lielākas algas, bet arī pārveidojot savu uzņēmumu kultūru. 97% Centrālās un Austrumeiropas uzņēmumu vadītāju piekrīt vai ļoti piekrīt tam, ka viņu vadītajiem uzņēmumiem ir jāstiprina gan digitālās, gan sociālās prasmes.
Krievija atkal topā
“Iesaistoties globālās konkurences cīņā par talantīgāko darbinieku piesaisti, Centrālās un Austrumeiropas uzņēmumiem nākas meklēt jaunas iespējas pārliecināt reģiona talantīgos jauniešus nākt strādāt kādā no Centrālās un Austrumeiropas uzņēmumiem nevis starptautiskā uzņēmumā. Šajā konkurences cīņā uzvarēs nevis tie uzņēmumi, kas darbiniekiem atvēlēs lielāku naudu, bet gan tie, kas darbiniekus piesaistīs ar elastīgu darba laiku, ar jaunu biroja iekārtojumu, taču visvairāk ar uzņēmuma virsmērķi jeb nolūku, kas darbiniekus saliedē un rada tiem piederības sajūtu,” skaidro O.Grigiera-Sidonsa.
Lūgti nosaukt trīs valstis, kas viņu vadītajiem uzņēmumiem ir vissvarīgākās, izņemot savu mītnes valsti, Centrālās un Austrumeiropas uzņēmumu vadītāji izvēlējās ASV (37%), Vāciju (35%) un Ķīnu (22%). Šīs pašas valstis ieņēma pirmās trīs vietas arī pasaulē, bet gan citā kārtībā – ASV 46%, Ķīna 33%, Vācija 20%. Krievijas uzņēmumos rezultāti bija ASV 45%, Ķīna 38%, Vācija 26%. Pasaules aptaujā Krievija pēc piecu gadu prombūtnes ir atgriezusies 10 svarīgāko valstu topā.
“Šī gada aptauja rāda, ka mūsu reģions joprojām atrodas globalizācijas krustcelēs,” skaidro O.Grigiera-Sidonsa. “Vācijas ieņemtā augstā vieta apliecina, ka tā daudziem Centrālās un Austrumeiropas uzņēmumiem ir svarīga kā eksporta tirgus, un fakts, ka Krievija ir atguvusi pasaules investoru labvēlību, norāda uz mūsu reģiona lielākās ekonomikas stabilizēšanos pēc vairākiem nedrošības gadiem.”
