Pētījums pierāda depozītu sistēmas ieviešanas nepieciešamību Latvijā 0
Biedrība „Zaļā brīvība” un Stokholmas vides institūts veikuši apjomīgu pētījumu, kurā analizēta depozītu sistēma Latvijas kaimiņvalstīs, vērtēta depozītu sistēmas ietekme uz vidi, tās ieviešanas izmaksas, infrastruktūra un citi būtiski aspekti.
Pētījuma autori uzskata, ka pētījums varētu kalpot par pamatu detalizēta depozīta sistēmas ieviešanas plāna sagatavošanai Latvijā.
Pētnieki veikuši arī aplēses par to, kāds būtu Latvijas apstākļiem piemērots, izmaksu un ieguvumu ziņā progresīvs risinājums.
Autoru piedāvātā koncepcija ir depozītu sistēma, kas Valsts vides dienesta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārraudzībā darbojas kā ražotāju un tirgotāju veidota bezpeļņas organizācija.
Pētījuma autori norāda, ka dalībai depozītu sistēmā jābūt obligātai visiem tirgotājiem un ražotājiem, taču no tirgotājiem tas neprasītu būtiskas papildu kapitālās investīcijas infrastruktūras izveidē.
Depozītu sistēma, saskaņā ar pētījuma rekomendācijām, darbotos kā centralizēta sistēma – bezpelņas organizācija, kas gūto peļņu investē sistēmas attīstībā un uzturēšanā.
Tāpat svarīgi nodrošināt, lai sistēmas darbības pamatprincipi būtu atrunāti valsts izstrādātu likumu un noteikumu kopumā, kas būtu garants vienlīdzīgai attieksmei pret visiem ražotājiem.
Veiktie aprēķini liecina, ka, ja Latvijā depozītu sistēma darbotos līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, un atpakaļ tiktu savākti 80% iepakojumu, ražotājiem tas izmaksātu apmēram 2,7 miljonus eiro gadā.
Depozītu sistēmu par piemērotāko, ekonomiski pamatotāko un videi draudzīgāko iepakojumu plūsmas pārvaldes sistēmu šobrīd atzinušas 17 Eiropas valstis, kurās depozītu sistēma jau ir vai tiks ieviesta līdz 2024. gadam.
Šo valstu vidū ir arī Latvijas kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva, kur šī sistēma darbojas attiecīgi kopš 2005. un 2016. gada. Depozītu sistēmas ieviešana Latvijā paredzēta VARAM Vides politikas pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam.
Līdz šim sistēma nav izveidota, lai gan tai ir arī liels iedzīvotāju atbalsts. SKDS 2018. gadā veiktajā aptaujā atbalstu šādam solim pauduši 89 % iedzīvotāju.
Savukārt pērn pilsonisko iniciatīvu vietnē manabalss.lv PET pudeļu un citu dzērienu depozītu sistēmas ieviešanai tika savākti vairāk nekā 12 000 paraksti, un iniciatīva tika izskatīta Saeimā.
Igaunijas un Lietuvas piemērs
Kā pierāda Igaunijas un Lietuvas piemērs, depozītu sistēma ievērojami samazina vides piedrazojumu un iedzīvotājiem rada papildu finansiālu motivāciju vidi nepiesārņot.
Apmēram 40% vides piedrazojuma šobrīd veido dzērienu iepakojumi, un līdz 80 % Latvijas mežos savākto atkritumu ir tieši PET pudeles.
Patērētāji jau tagad par katru dzēriena iepakojumu maksā dabas resursa nodokli vai ražotāja atbildības sistēmām nepilnu centu, kas paredzēts atkritumu dalītai savākšanai.
Taču lielākā daļa jeb aptuveni 65 % atkritumu šobrīd tiek apglabāti poligonos, tā vietā lai tos savāktu un pārstrādātu.
Viens no pētījuma autoriem, biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs, Jānis Brizga norāda, ka galvenais iemesls, kāpēc Latvijā ir jāievieš depozītu sistēma, ir nepieciešamība uzlabot pašreizējo iepakojuma savākšanas sistēmu un lielais iedzīvotāju atbalsts šai pieejai.
“Latvijai, mācoties no kaimiņvalstu piemēra un arī kļūdām, ir iespēja izveidot vienu no modernākajām un progresīvākajām depozītu sistēmām pasaulē. Labi pārdomāta depozītu sistēma spēj nodrošināt, ka atpakaļ otrreizējai pārstrādei tiek savākti līdz pat 90% dzēriena taras,” uzsver J. Brizga.
Rekomendē sistēmu attiecināt uz plašu iepakojumu klāstu
Depozītu sistēma ieviešana ir viens no veidiem, kā Latvija spētu sasniegt arī Eiropas Savienības (ES) izvirzītās prasības – SUP (Single use packaging – vienreiz lietojamais iepakojums) direktīva paredz, ka ES dalībvalstīm līdz 2025. gadam jānodrošina, ka atpakaļ otrreizējai izmantošanai tiek savākti 77%, bet līdz 2029. gadam pat 90 % PET pudeļu.
Depozītu sistēma nodrošinātu, ka atkārtotai lietošanai un pārtikas iepakošanai atpakaļ tiek savāktas daudz tīrākas izejvielas, nekā atkritumu dalītās savākšanas sistēmā vai mehāniskās šķirošanas līnijas atkritumu poligonos.
“Neviena cita atkritumu plūsmas pārvaldes sistēma nenodrošina tik augstu atkārtoti izmantojamo un pārstrādājamo materiālu atpakaļ savākšanu procentu. Tāpat būtiski, ka atpakaļ tiek savākts ļoti augstvērtīgs materiāls, kas var tikt izmantots ne tikai pārstrādei, bet arī atkārtoti pārtikas iepakojumiem.”
Turpretī atkritumu šķirošanā poligonā iegūtais materiāls šādiem mērķiem nav izmantojams. Tas ir arī videi draudzīgāk – ja salīdzina ar atkritumu šķirošanu, depozītu sistēmas ekoloģiskā pēda jeb ietekme uz vidi ir par apmēram 28% mazāka,” skaidro J.Brizga.
Pētījuma autori Latvijas depozītu sistēmā piedāvā iekļaut gan PET un stikla pudeles, gan skārdenes. Tāpat laika gaitā Latvija varētu apsvērt depozītu sistēmā ietvert arī daudzslāņu kartona iesaiņojumus, piemēram, tetrapakas.
“Mēs rekomendējam sistēmu attiecināt uz plašu iepakojumu klāstu, kuru vidū ir bezalkoholiskie dzērieni, ūdens, alus, alkoholiskie dzērieni, sula, sulu koncentrāti un nektāri.”
Latvijas sistēmā būtu jāiekļauj arī Lietuvas un Igaunijas sistēmās esošie un plānotie iepakojumi, piemēram, alkohola pudeles. Arī depozītu sistēmas likmei jābūt pēc iespējas līdzīgāka tai, kāda šobrīd ir Lietuvā un Igaunijā, kas ir 10 centi.
“Ekonomiskais stimuls dzērienu taru nodot atpakaļ ir ļoti būtisks un motivē visu sabiedrību, arī tos cilvēkus, kuri ikdienā par vidi nedomā un atkritumus nešķiro,” atzīmē J. Brizga.
Pētījuma autori ir apņēmības pilni iesaistīties diskusijā par labākajiem risinājumiem depozītu sistēmas ieviešanai un tuvākajā laikā ar pētījuma secinājumiem iepazīstinās gan Saeimas Vides apakškomisijas deputātus, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjus.
Padziļinātus specifiskus pētījumus paredzēts turpināt arī sadarbībā ar vairākām Latvijas universitātēm, t.sk. izmantojot modelēšanu un valsts pārvaldes jeb tā dēvētos atvērtos datus.
“Mēs ceram, ka šis pētījums kļūs par vērtīgu pamatu depozītu sistēmas izstrādei Latvijā. Šobrīd ļoti svarīgi ir diskutēt arī par depozītu sistēmas uzbūvi, proti, savākšanas punktu skaitu, izvietojumu, galvenā šķirošanas centra atrašanās vietu un citiem būtiskiem jautājumiem.”
Latvijai optimāls taras automātu skaits būtu robežas no 750–850, un tiem jābūt izvietotiem patērētājiem ērtā vietā – veikalos vai to tiešā tuvumā, piemēram, stāvlaukumos.
“Mēs esam gatavi iesaistīties diskusijās ar visām iesaistītajām pusēm, lai atrastu Latvijai izdevīgākos un ekonomiski pamatotākos risinājumus,” norāda J. Brizga.
Pētījuma autori ir Latvijas un Igaunijas pētnieki: Latvijas Universitātes pētnieks un biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga, Vidzemes Augstskolas Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta (SSII) pētnieks Ojārs Balcers, Stokholmas Vides institūta Tallinā vecākais pētnieks Harri Moora un ilggadējais Igaunijas depozītu sistēmas vadītājs un atkritumu apsaimniekošanas eksperts Rauno Raal.
