Latvijā
Rīga

Pētījums: rīdzinieki nav apmierināti ar māju apsaimniekošanu 4


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto-Shutterstock

Teju katrs otrais Rīgas iedzīvotājs nav apmierināts ar esošo namu apsaimniekošanas kvalitāti, kas liek secināt – situācija māju apsaimniekošanā ir slikta. Par to liecina uzņēmuma „Latvijas Namsaimnieks” pētījums par apmierinātību ar dzīvojamo ēku uzturēšanu un apsaimniekošanu Rīgā.

Interesanti, ka līdz ar iedzīvotāju vecuma palielināšanos pieaug arī neapmierinātība ar saņemtajiem pakalpojumiem. Gados vecāki cilvēki pievērš lielāku uzmanību piedāvātajam servisam un to izvērtē krietni kritiskāk nekā gados jaunākie Rīgas iedzīvotāji. Tāpat atšķirības vērojamas arī sieviešu un vīriešu attieksmē pret esošo apsaimniekotāju – sievietes biežāk nekā vīrieši ir neapmierinātas ar šī pakalpojuma sniedzējiem un to nodrošināto pakalpojumu kvalitāti. Vairāk nekā puse (52%) aptaujāto sieviešu apsaimniekotāja kvalitāti raksturoja kā sliktu un apsver pakalpojuma nodrošinātāja maiņu.

„Būtisks faktors, kas provocē cilvēku negatīvo attieksmi pret namu apsaimniekošanu un apsaimniekotājiem, ir arī dzīvojamo ēku vecums. Lielākā daļa Rīgas ēku ir būvētas laikā no 1952. līdz 1992. gadam, to kvalitāte ir slikta, taču iedzīvotāju iespējas sakrāt finanšu līdzekļus ir ierobežotas un, pieļauju, ir tikai dažas apsaimniekošanas kompānijas, kas ir gatavas investēt savus līdzekļus dzīvojamo ēku atjaunošanā. Cilvēki, kuri dzīvo „padomju laika” mājās, ir īpaši kritiski, un divas trešdaļas iemītnieku atzīst, ka jautājums par apsaimniekotāja maiņu esot pat ļoti aktuāls. Tikmēr 45% jauno projektu jeb pēdējos 25 gados celto ēku iemītnieki ir apmierināti ar nodrošināto pakalpojumu kvalitāti,” pētījuma datus komentē Mihails Čerņavskis, SIA „Latvijas Namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs.

Pētījuma dati liecina, ka teju puse rīdzinieku (48%) visbiežāk namu apsaimniekošanas pakalpojumus uztic nekustamā īpašuma apsaimniekošanas uzņēmumiem, tomēr šo rīdzinieku vidū vērojama arī vislielākā neapmierinātība – katrs otrais no viņiem šādus uzņēmumus vērtē kā sliktus pakalpojumu sniedzējus. Tikmēr neapmierinātību ar citiem pakalpojumu nodrošinātājiem paudusi tikai trešdaļa (33% – 34%) to klientu. Privātpersonām, kuras uzņēmušās apsaimniekot īpašumus, ir izdevies veikt pārredzamu ēkas pārvaldību, bet viņu darbības līmenis tiek vērtēts kā diezgan zems. Savukārt, vērtējot kooperatīvo sabiedrību apsaimniekošanu, tiek paustas bažas sakarā ar neskaidriem apsaimniekošanas izdevumiem.

Aptaujātie rīdzinieki uzskata, ka namu apsaimniekotāju darbs ir jāuzlabo šādās jomās: saprotama apsaimniekošanas kārtība, tēriņu caurredzamība un skaidrība par finanšu izlietojumu, kā arī birokrātijas mazināšana un darba ētikas uzlabošana. Neiztrūkstoša ir arī kvalitatīva un nepārtraukta komunālo pakalpojumu nodrošināšana, avārijas dienestu pieejamība un ātra rīcība avārijas gadījumos.

Lai gan problēmsituācijas un nepieciešamos uzlabojumus cilvēki ir apzinājuši un teju katrs otrais iedzīvotājs nav apmierināts ar pašreizējo apsaimniekošanas kvalitāti, tomēr lielākā daļa jeb 63% iedzīvotāju nespēj nosaukt citu pakalpojuma nodrošinātāju, kam viņi dotu priekšroku un labprāt uzticētu sava mājokļa apsaimniekošanu.

LA.lv