Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. janvāris, 2015
Drukāt

Pētījums: vairums aizbraukušo iedzīvotāju saglabā saikni ar Latviju (Infografika)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pēdējos piecpadsmit gados no Latvijas emigrējušie iedzīvotāji tuvākajā laikā neplāno atgriezties, tomēr viņi nekādā gadījumā nav zuduši Latvijai, secināts Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas prezentācijā, aģentūru BNS informēja Latvijas Universitātē (LU).

Aptaujas dati atklāj, ka tuvāko piecu gadu laikā plāno atgriezties 16% ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo, un vēl 14% plāno atgriezties vecumdienās. Taču noteiktu apstākļu kopums, piemēram, darba iespējas un adekvāts atalgojums, turpmāko gadu laikā varētu pamudināt atgriezties vēl 40% respondentu.

Biežāk par atgriešanos ir domājuši latvieši, jaunieši līdz 30 gadu vecumam un vīrieši. Lai gan 30% aizbraukušo atzīst, ka vairs vispār neplāno atgriezties Latvijā, aptauja arī parāda noturīgu saikni starp ilglaicīgajiem emigrantiem un Latviju.

Piemēram, 62% jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju, 67% regulāri seko līdzi Latvijas ziņām, 71% vismaz reizi nedēļā sazinās ar tuviniekiem Latvijā, 63% aptaujāto savā mītnes zemē atzīmē Jāņus, bet 62% – klausās latviešu mūziku.

Aptauja, kurā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm, tika veikta LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieciskā projekta “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” ietvaros.

Projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa uzsver, ka aptaujas rezultāti atsedz gan skarbo patiesību par Latvijas emigrantu plāniem, gan arī izgaismo vēl neizmantotās iespējas.

“Iegūtie dati liecina, ka, saglabājot saikni ar Latviju, latvisko identitāti un valodu, būtiski palielinās atgriešanās iespējas un veiksmīga emigrantu bērnu iekļaušanās Latvijas skolu sistēmā un sabiedrībā kopumā,” norāda Mieriņa.

Pētnieki ar aptaujas datiem jau ir paguvuši iepazīstināt Ārlietu ministriju.

Pētniecisko projektu finansiāli ir atbalstījis Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā tika iesaistīti Latvijas sociologi, ekonomisti, politologi un komunikācijas pētnieki.

Projektu atbalsta Ārlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Pasaules brīvo latviešu apvienība un citas organizācijas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+