LETA

Pētījums: visnegodīgākās ir Saeima, valdība un ceļu policija 0

Visnegodīgākās iestādes, pēc sabiedrības uzskata, ir ceļu policija, Saeima, valdība un slimnīcas; vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju joprojām ir gatavi dot kukuli, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā aptauja “Attieksme pret korupciju Latvijā”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija otrdien uzklausīja KNAB, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un biedrības “Sabiedriskās politikas centrs Providus” pārstāvjus, kuri deputātus iepazīstināja ar sabiedriskās domas aptaujas “Attieksme pret korupciju Latvijā” rezultātiem.

Aptaujas rezultāti uzrādījuši, ka vislielākais korupcijas līmenis, pēc sabiedrības uzskatiem, valda vairākās augstākajās valsts pārvaldes iestādēs. Tostarp visnegodīgākās statusu ieguvusi Saeima, valdība, tiesa, valsts un pašvaldības slimnīcas un poliklīnikas, kā arī ceļu policija un daļa no valsts kapitālsabiedrībām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt par visgodīgākajiem respondenti saukuši medijus, baznīcu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD).

KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs paskaidroja, ka, salīdzinot ar 2007.gadā veikto aptauju, sabiedrības vērtējums augstākajām valsts pārvaldes iestādēm ir daudz pozitīvāks, tādējādi secināms, ka sabiedrības uzticēšanās dažādām valsts un sabiedriskajām institūcijām kopumā pieaug.

Viņš gan arīdzan norādīja, ka gandrīz trešdaļa respondentu aizvien būtu gatavi dot valsts amatpersonai kukuli, lai panāktu savus mērķus.

Pētījuma rezultāti liecina, ka, pēc iedzīvotāju uzskata, Latvijā aktuālāka ir korupcija augstākajā līmenī. Gandrīz trešdaļa (32,2%) aptaujas dalībnieku uzskata, ka problēmas, kas saistās ar augsta līmeņa korupciju, pēdējo četru gadu laikā ir palielinājušās. Runājot par zemākā līmeņa korupciju, šādu viedokli pārstāvēja 23,6% respondentu. Vitenburgs uzsvēra pozitīvo tendenci – iedzīvotāju vidū šogad daudz retāk nekā iepriekšējos pētījumos tika pārstāvēts viedoklis, ka korupcijas problēmas pēdējo četru gadu laikā ir palielinājušās, bet biežāk – ka korupcijas problēma ir samazinājusies.

Nozīmīgākie iemesli, kāpēc iedzīvotāji varētu izšķirties dot kukuli valsts amatpersonai, ir tie paši, kas iepriekšējās aptaujās – pārliecība, ka problēma vispār tiks risināta, tā tiks risināta ātrāk, darbinieki būs pretimnākošāki un tiks panākts pozitīvs risinājums. Savukārt nozīmīgākās barjeras, kas varētu atturēt dot kukuli, – tas ir dārgi, morāli nepieņemami, kā arī bailes tikt pieķertam kukuļdošanā.

Reklāma
Reklāma

Apakškomisijas deputāti aizrādīja, ka KNAB jau vairākus gadus par savu prioritāti ir izvirzījis korupcijas apkarošanu medicīnā, taču rezultāti nav redzami, jo daudz respondentu aizvien uzrāda, ka ir devuši kukuli poliklīnikā vai slimnīcā, un nav arī skaļu prāvu, kas kalpotu kukuļu prasītājiem par biedinājumu.

Vitenburgs gan paskaidroja, ka KNAB prioritāte ir atturēt cilvēkus no kukuļu došanas, nevis izstāvēt klāt katram kukuļa ņēmējam, un sava veida progress ir vērojams.

Deputāti kopumā kritizēja to aptaujas sadaļu, kurā tika vaicāts par gadījumiem, kuros respondents saskāries ar korupciju, jo jautājumi bijuši uzdoti tā, ka tie ir viegli pārprotami. Piemēram, vaicāts, vai pēdējā laikā kārtoti kādi darījumi, izmantojot pazīšanos, respondents var atbildēt arī pozitīvi, lai arī konkrētā gadījumā vien zvanījis draugam un prasījis padomu par to, pie kura ārsta doties labāk.

Savukārt sabiedriskās politikas centra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš norādīja, ka ir ļoti svarīgi šādas aptaujas veikt regulāri. Taču vēl ir svarīgi paplašināt šādus pētījumus un apskatīt atsevišķi jomas, kur vērojams būtisks uzlabojums, kas veicinājis šo uzlabojumu, lai to varētu iespējams piemērot arī citās jomās.

Aptaujā pēc stratificētās nejaušības principa tika iekļauts 1001 Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem.