Pētīs Dziesmu svētku sociālos, ekonomiskos, tehnoloģiskos un politiskos aspektus 0
Darbu sākusi Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centra programma “Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē. Habitus”, portāls LA>lv uzzināja LKA.
Tās mērķis, kā norāda īstenotāji, ir noteikt nacionālo identitāti raksturojošu kultūras tradīciju saglabāšanas priekšnosacījumus un pārmantošanas kritērijus mainīgā un inovāciju piesātinātā vidē. programma vērsta arī uz Dziesmu un deju svētku tradīcijas kultūras, sociālo, ekonomisko, tehnoloģisko un politisko aspektu izpēti, svētku tradīcijas attīstības salīdzinājumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Programmas “Habitus” misija ir izzināt, kā un kāpēc masveida pārmaiņu sabiedrībā noteiktas kultūras tradicionālās prakses kļūst par būtiskām konkrētiem cilvēkiem un kopienām. Teorētiski un praktiski pārbaudīt, kādi tradicionālie un jaunie kultūras modeļi sekmē Latvijas iedzīvotāju kopienu un nācijas radošumu, ilgtspēju un drošumspēju. Komunicēt sabiedrībai kultūras, nācijas un valsts attīstības kopsakarības, tādējādi uzturot kultūras problēmjautājumus publiskajā un politikas dienas kārtībā.
Programmas vadītāja ir LKA rektore Rūta Muktupāvela, to īsteno starpdisciplināra vairāku augstskolu zinātnieku grupa sadarbībā ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un izpētē ieinteresētajām pusēm Latvijā un starptautiskajā vidē.
Programmas tautsaimniecības nozares partneri ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Radošo savienību padome, Latvijas Folkloras biedrība un biedrība Culturelab.
LKA komunikāciju speciāliste Aija Lūse norāda, ka programmas “Habitus” pētījumu rezultātus gaida gan Baltijas Dziesmu un deju svētku Koordinācijas komiteja, gan Latvijas Nacionālais kultūras centrs, gan arī Latvijas pašvaldības, kurām jāpieņem svarīgi tradīciju saglabāšanai nepieciešamā finansējuma lēmumi. “Balstoties uz pētījuma datiem, tiks veidots zinātniskais pamatojums nemateriālā kultūras mantojuma, nacionālo kultūras tradīciju, tai skaitā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas tiesiski normatīvā regulējuma pilnveidei,” skaidro Lūse.
