Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. jūlijs, 2015
Drukāt

Pētīs hercogistes laiku dzelzs manufaktūras (1)

Foto - Rūdolfs BrūzisFoto - Rūdolfs Brūzis

Kurzemes un Zemgales hercogistes laiku dzelzs manufaktūras drupas Rendā. Seno ražotņu vietas Latvijā līdz šim nav ne meklētas, ne pētītas.

Latvijas arheologi un vēsturnieki sadarbībā ar norvēģu kolēģiem uzsākuši starptautisku projektu, kura mērķis ir atjaunot un izzināt senās materiālu apstrādes tehnoloģijas. Viens no akcentiem  projektā ir Kurzemes un Zemgales hercogistes laiku dzelzs manufaktūru meklēšana un arheoloģiskā pētniecībā – lieta, kas Latvijas vēsturē nekad nav darīta.

Industriālo objektu arheoloģija Latvijā ir jaunums, kamēr Norvēģijā ir virkne speciālistu, kuri specializējušies, šajā gadījumā, seno dzelzs ieguves vietu pētniecībā. Līdz ar to norvēģu padoms un zināšanas lieti noderēs. To pašu var sacīt arī par projekta ar oficiālo nosaukumu “Tehnoloģiju pārnese minerālo resursu izmantošanā senākos laikos” (saīsinātais angliskais darba variants “TechTrans”) otro uzdevumu – pētīt veidus, kādos akmens laikmetā apstrādāts toreiz kā vērtīgs izejmateriāls ieročiem un darbarīkiem izmantotais krams. Viss pētnieciskais pasākums iecerēts uz diviem gadiem, un tā kopējās izmaksas ir 480 850 eiro, no kuriem 10% sedz Latvijas valsts, 7,5% – iesaistītās institūcijas, bet lielāko daļu apmaksā no Norvēģijas finanšu instrumenta programmas. Izrakumos un pētījumos līdzdarbosies 
19 speciālisti, pārsvarā no Latvijas.

Projekta zinātniskais vadītājs LU LVI arheologs Valdis Bērziņš, akmens laikmeta pētnieks būdams, stāsta, ka krama apstrādes ziņā vēsturniekus interesē metodes, ar kādām pirmatnējiem cilvēkiem izdevies atšķelt garās, asās krama šķilas, kuras vēlāk izmantoja, piemēram, par nažiem. Latvijā akmens laikmeta pētnieki līdz šim koncentrējušies vairāk uz koka un kaula rīkiem. Norvēģu speciālisti varētu palīdzēt latviešu akmens laikmeta izzinātājiem izprast krama rīku izgatavošanas noslēpumus. Jāpiebilst, ka Latvijas, tāpat Norvēģijas teritorijā labas kvalitātes krams bija importa prece. Norvēģijā tas ienāca no Dānijas, bet Latvijā – no Polijas, Lietuvas puses.

Plašāku sabiedrības interesi varētu piesaistīt Latvijas purva rūdas dzelzs ieguves tehnoloģiju izpēte. Dzelzs ieguve Latvijas teritorijā sākās jau mūsu ēras pirmajos gadsimtos. Par dzelzs kausēšanas vietām viduslaikos ir tikai netiešas norādes, taču par dzelzs manufaktūru attīstību Kurzemes un Zemgales hercogistē liecību, arī nostāstu ir proporcionāli vairāk. Tieši uz hercogistes laikiem projektā būs liels uzsvars. Šādas manufaktūras atradās, piemēram, Rendā, Ezermuižā, Engurē, Baldonē, Lutriņos, Turlavā, bet paradoksālā kārtā neviena no tām nekad nav tikusi arheoloģiski pētīta, lai arī drupas dažviet saglabājušās. Aizsargājama kultūras mantojuma statusa tām nav, un iespējams, ka projekta ietvaros kāds no objektiem šādu statusu varētu nopelnīt. Nākamgad arheoloģiskā izpēte paredzēta vienai manufaktūrai, bet vēsturnieki vēl nav nolēmuši, tieši kurai. Projektā iecerēts arī rekonstruēt dzelzs ieguves krāsni, kāda 10. gadsimtā lietota Asotes pilskalnā. Rekonstrukcija notiks Ventspils vēstures muzejā, kur arī agrāk tas mēģināts, tomēr ne īsti veiksmīgi, jo bija problēmas gan ar piemērotas dzelzs rūdas atrašanu, gan nepieciešamās temperatūras sasniegšanu. “Bet norvēģi to ir veikuši, tā ka viņi varēs mūs konsultēt,” tā Bērziņš. Arī šī rekonstrukcija paredzēta nākamvasar un “būs atrakcija plašākai publikai”.

Vēsturniece Mārīte Jakovļeva norāda, ka rakstu fragmenti par 17. gadsimta hercogistes dzelzs manufaktūrām ir fragmentāri, neskaidri un rada daudzus jautājumus. Manufaktūras atradās dažādās muižās un parasti nemaz nebija kompakti izvietotas – krāsnis varēja atrasties vienā vietā, dažādas specializācijas kalves, lielgabalu urbšanas darbnīca izkliedētas ap to lielā teritorijā, bet viss kopā vienalga skaitījās viens komplekss. Viens no projekta vadītājiem, arheologs Andris Šnē atzina, ka var rasties jautājums: cik lielā mērā vispār iespējams iegūt kvalitatīvu dzelzi no Latvijas purva rūdas. Viedokļi par to ir dažādi, un atbildēt var tikai eksperimentējot. Zināms, ka minētā dzelzs bija pietiekami laba vismaz vietējām vajadzībām. Kas attiecas uz jautājumu, vai Latvijā mūsdienās iespējams iegūt gana daudz purva rūdas eksperimentiem, pasākuma dalībnieki ir pārliecināti, ka visas atradnes hercogistes laikā izsmeltas netika, turklāt purva rūda ir resurss, kas atjaunojas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Prieks,ka kaut ari ļoti vēlu, tomēr tiks pētītas Hercoga Jēkaba laika rūpnīcas Rendā.Bez Dzelzāmura bij ari Kapara āmurs vel senāks uz tās pašas upītes.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+