Niklāvs Strunke, “Tautumeita un masoni”.
Niklāvs Strunke, “Tautumeita un masoni”.
Publicitātes foto

Pētīs tautumeitas un tautudēla tēla attīstību 1

No 12. jūlija līdz 1. septembrim Mūkusalas Mākslas salonā skatāma vizuālās mākslas izstāde “Tautumeitas un tautudēli”, kas veltīta etnogrāfiskiem tēliem no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām tapušos latviešu mākslas darbos, informē galerijā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Mūkusalas Mākslas salona ekspozīcija modelē dotā laika perioda Latvijas mākslas ainu, kurā pievēršas folkloras tradīcijās balstītu sievišķo un vīrišķo tēlu arhetipu klātbūtnei kultūras telpas kontekstā.

19. un 20. gadsimtu mijā mainījās līdzšinējā patriarhālā kultūras dominante, kam izšķirīgu artavu deva strauji augošā emancipācija un sabiedrības modernizācija. Neskatoties uz sākotnēji ambivalento attieksmi, pamazām publiskajā telpā aktualizējas sievietes tēls, kurš sākotnēji tiek konstruēts kā nevainīgas sievišķības iemiesojums, bet pamazām mainās, un tajā parādās aktuālās dzīves dinamika. Pārmaiņas sabiedrībā visvairāk skar sievietes. Mainās sievietes statuss, un viņas tēls sāk iemiesot jaunā laikmeta garu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tautumeitas vizuālais tēls, kura rašanos var saistīt ar 19. gadsimta beigu posma sociālajām un kultūras aktualitātēm (Pirmie Vispārējie Dziesmu svētki 1873. gadā) dabiski saplūda ar jaunradīto sievietes veidolu, kas sevī iemiesoja daili un gudrību, pamazām kļūstot par latviskajās tradīcijās balstītu ideālo simbolu. Mūkusalas Mākslas salona izstāde aicina palūkoties uz fin de siècle sievišķo tēlu spektru Latvijas mākslas kontekstā, dažus no tiem atpazīstot prezentētajā ekspozīcijā.

Izstādi veido Jāzepa Grosvalda, Anša Cīruļa, Niklāva Strunkes, Romāna Sutas, Džemmas Skulmes, Maijas Tabakas, Miervalža Poļa, Hildas Vīkas, Jura Utāna, Ievas Jurjānes, Olgas Šilovas, Ilzes Avotiņas, Jāna Deinata, Ernesta Kļaviņa un citu autoru darbi. Darbi no Zuzānu kolekcijas, LNMM un privātkolekcijām.
Izstādes kuratore – Diāna Barčevska.

Saistītais pasākums: trešdien, 18. jūlijā plkst. 18 Evas Eglājas-Kristsones lekcija “Zeltenītes kā ideālās sievietes koncepts latviešu kultūrā 19.–20. gadsimtu mijā”.