Pētniece: Institūcijām cietušo atbalstam būtu jāstrādā vienoti 0
Valstī līdz šim nav veiksmīgi izmantota prevencija darbā ar noziegumos cietušajiem, jo šajā procesā institūcijas nestrādā vienoti, otrdien diskusijā “Latvijas prakse un nākotnes risinājumi cietušo atbalstam” atzina sabiedrības politikas centra “Providus” pētniece Ilona Kronberga.
“Dzīvē ir tā, ka katrs dara savu, bet tas, kuram nodarīts pāri, ir pakļauts šai sekundārajai viktimizācijai atkal un atkal – visas valsts iestādes, kas ir ceļā, ir paspējušas izpausties viskrāšņākajā veidā. Rezultātā caur šo cilvēku valsts iestādes izrāda savu varu, tāpat kā sodot izrāda varu pret likumpārkāpēju. Iestādes savā ziņā demonstrē šo varu, šo spēku, bet reāli mērķis jau nav tas, lai valsts iestādes parādītu, ka strādā, bet ir svarīgi, lai tam cietušajam būtu palīdzēts,” uzsvēra Kronberga.
Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa sacīja, ka katra valsts iestāde mēģina darīt savas funkcijas, bet svarīgākais būtu paskatīties, kā cietušais jūtas. Tiesībsargs Juris Jansons norādīja, ka bieži vien sabiedrībā šķiet, ka cietušo nav, un ir sajūta, ka viss ir kārtībā. Viņš akcentēja, ka tas, ko sabiedrība redz, ir tikai aisberga redzamā daļa un cietušais ir visneaizsargātākais.
Centra “Dardedze” Konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode norādīja, ka būtu jāizstrādā noteikumi, kā rīkoties konkrētos gadījumos ar cietušajiem, jo pārspīlēta uzmanības veltīšana arī var radīt negatīvas sekas.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas psiholoģe Dace Landmane norādīja, ka praksē ir gadījumi, kad cietušie paši kļūst par noziedzniekiem, ja netiek sniegta palīdzība. Viņa norādīja, ka svarīga ir institūciju darbība un speciālistu atbildība darbā ar cietušajiem. Landmane uzsvēra, ka ir divu veida darbības – tiesiskais un psiholoģiskais atbalsts.
Valsts policijas projekta “Atkārtotas viktimizācijas novēršana Valsts policijā” vadītājs Andis Rinkevics norādīja, ka policijas prakse liecina, ka vairums pieaugušo noziedznieku, jau būdami nepilngadīgi, sākuši pastrādāt noziegumus un tas ir attīstījies gadu garumā. Policija esot saņēmusi informāciju par noziedzīgo personu, kad tā vēl bijusi riska grupā. Rinkevics klāstīja, ka policijā notiek apmācības, kā rīkoties saskarē ar cietušajiem. Viņš norādīja, ka svarīga ir psiholoģiskā pieeja un izpratne, kā konkrētajās situācijās rīkoties tā, lai cietusī persona neciestu vēl vairāk. “Mēs nedrīkstam citiem cilvēkiem kā lāči čāpot pāri,” uzsvēra Rinkevics, norādot, ka cilvēki policijā vēršas “ar savu sāpi un problēmu”.
Policijas pārstāvis arī atzina, lielākā saskarsme ar cietušajiem ir policijai, tādēļ no līmeņa, kā policijas darbinieki spēs veikt darbu, daudz kas ir atkarīgs. Viņš arī akcentēja, ka šajā gadījumā runa ir par domāšanas maiņu, tādējādi tas nav atrisināms gada vai divu gadu laikā, bet tas ir ilgtermiņa jautājums.
Runājot par noziegumos cietušajiem, Rinkevics arī akcentēja, ka ir svarīgi saprast, kāda informācija tiek dota medijiem. Viņš skaidroja, ka mazā pagastā pat visniecīgākā pazīme var būt pietiekama, lai iedzīvotāji saprastu, kura ir cietusī persona. Tādējādi risks nodarīt kaitējumu cietušajam ir vēl lielāks.
Savukārt Landmane norādīja, ka noteiktās noziegumu grupās pat labās prakses izmantošana var neradīt pozitīvo, cilvēku apmierinātību, jo cilvēku reakcijas ir ļoti dažādas.
