Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. oktobris, 2012
Drukāt

Pētniece: Maskava un Pēterburga ir zudušas Krievijas valdošajai elitei

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

.”Nedomāju, ka kādreiz Krievija militāri apdraudēs Latviju, jūs ar iespējamo apdraudējumu tiekat galā, jo esat zem NATO lietussarga,” uzskata Maskavas Kārnegī centra vecākā zinātniskā līdzstrādniece Lilija Ševcova.


Viņa uzsver, ka pret Baltiju vērstā retorika, kurai kādreiz Krievijas varas elite veltījusi daudz laika, vairs nedominē. “Tagad Gruziju un tās prezidentu Mihailu Saakašvilli Krievijas valdošās aprindas uzskata par ienaidnieku. Galvenie ienaidnieki viņu izpratnē ir NATO un ASV. Nav iespējama atgriešanās pie aukstā kara, bet gan pie “aukstā lietus” – retoriskiem konfliktiem,” teica pētniece.

Komentējot Krievijas iekšpolitiku, Ševcova uzskata, ka Putina režīms mēģina noturēties pie varas ar dažādām represijām. “Prezidents Putins un viņa sabiedrotie ir pragmatiski cilvēki – viņi vēlas saglabāt labas attiecības ar Rietumiem, kam vēlas pārdot energoresursus, glabāt naudu Eiropas bankās un braukt atvaļinājumos,” skaidro pētniece. Pēc viņas domām, pašlaik notiekošo Krievijā var raksturot kā varas eksperimentu ar sabiedrību. “Vara mēģina noskaidrot, cik tālu var pastiprināt represijas, lai neizraisītu pretošanās uzbangojumu un Rietumu neapmierinātību.” Sabiedriskās domas aptaujās sabiedrības noskaņojums Maskavā un Sanktpēterburgā liecina par to, ka tās Putinam ir zudušas. “Pirmoreiz Krievijas sabiedrība pieļauj liberālus spēles noteikumus un tos neatgrūž. Kādreiz sabiedrība vēlējās caru,” saka Ševcova. Pēc viņas vārdiem, milzīgs panākums ir tas, ka progresīvākā sabiedrības daļa – jaunieši un vidusslānis – Putinu neatbalstot un nevēloties viņa sistēmu. Šev-cova uzsver, ka varu Putins mēģinās saglabāt arī pēc 2018. gada un viņa nepiedalītos derībās par šampanieti, vai notiks viņa varas saglabāšana, atgādinot, ka Putina aiziešana nenozīmētu viņa radītās sistēmas galu. Kā Krievijas izaicinājumu viņa redz nepieciešamību opozīcijai apvienoties. “No amorfas neapmierinātības jārodas strukturētām aprisēm. Krievijā jābūt vispārējai demokrātiskai frontei,” bilst L. Ševcova. Ja Krievija kļūs liberālāka un demokrātiskāka, tas neapšaubāmi ietekmēs tās attiecības ar citām valstīm un tās ģeopolitisko kursu. “Mēs nezinām, kas notiks nākotnē. Protams, jaunajai, liberālajai Krievijai būs savas intereses, kas nesakritīs ar ASV un ES nostājām. ASV un Francijas attiecībās ir daudz pretrunu, kas var kalpot par piemēru. Liberālajā Krievijā nebūs ārējā ienaidnieka meklējumu,” teic pētniece.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+