Pētniece: Streļčenoks neatbilst savam amatam 0
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks (attēlā) neatbilst savam amatam, uzskata “Providus” pētniece un KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes dalībniece Iveta Kažoka, gan norādot, ka viņa nomaiņa problēmas neatrisinātu, tāpēc nepieciešams biroju sadalīt atsevišķās iestādēs, kas būtu vienkāršāk pārvaldāmas.
Lai arī Streļčenoks šonedēļ paziņoja, ka viņu satraucot mēģinājumi konfliktā iesaistīt arī korupcijas pētniekus, aģentūra LETA sazinājās ar Kažoku, lai lūgtu viņas viedokli par procesiem birojā.
Kažoka uzskata, ka KNAB pārraugam – premjeram Valdim Dombrovskim (V) – jau vajadzēja agrāk iesaistīties KNAB konflikta risināšanā, tāpēc premjera šonedēļ paustais paziņojums par plāniem tikties ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, lai lemtu par tālākās rīcības scenārijiem, ekspertes ieskatā, ir solis pareizajā virzienā.
“Manuprāt, konflikts ir pāraudzis jebkura veselā saprāta robežas un atgādina traģikomēdiju, kas diskreditē gan biroju, gan vispār Latvijas publisko pārvaldi kopumā. Šādā situācijā no politiķiem pienāktos prasīt meklēt ideju tam, kā šo traģikomēdiju izbeigt.
Amatpersonām nevajadzētu ieslīgt politiskajā retorikā, bet atbilstoši saviem pienākumiem rīkoties. Līdz šim man šķita, ka no premjera puses problēma netiek risināta, bet ļauts tai samilzt,” aģentūrai LETA teica Kažoka.
Pētniece uzskata, ka Streļčenoks neatbilst savam amatam un par to liecina vairāki apstākļi. Pirmkārt, augsti stāvošu KNAB amatpersonu, tostarp Strīķes, izvērtēšanas ziņojumi apliecina, ka Streļčenokam nav pat elementāru zināšanu personālvadībā un konfliktu menedžmentā. Tāpat Kažokai daudzi biroja darbinieki kritiski vērtējuši Streļčenoka vadības stilu. To apliecina, piemēram, nu jau Streļčenoka atceltā Ētikas komisija, kurā ievēlētie biroja darbinieki vērsās pie premjera par KNAB šefa iespējamiem pārkāpumiem.
Otrkārt, Kažoka kopā ar savu kolēģi no “Providus” – korupcijas pētnieku Valtu Kalniņu – ieteikusi dažādus stratēģiska rakstura priekšlikumus KNAB darbībai, kurus birojs iepriekš atzinīgi novērtēja, taču tagad par šiem jautājumiem komunikācija pārtrūkusi.
Treškārt, pētniece kritiski vērtē biroja vadības komunikāciju – mediji bieži nevarot iegūt atbildes vai arī tās tiek sagatavotas novēloti.
Ceturtkārt, ar tagadējo biroja vadītāju preventīvais darbs ar korupcijas cēloņiem notiek ļoti vāji un saskarsmē ar Streļčenoku pētniecei radies iespaids, ka viņš vispār nesaprot šīs jomas nozīmību.
Kažoka arī atgādina, ka Streļčenokam iepriekš nav bijušas iemaņas vadītāja postenī – viņš ieņēmis tikai nelielu amatu vienā no biroja nodaļām, taču KNAB nav tā iestāde, kurā dots laiks “iešūpoties”.
Neskatoties uz Streļčenoka neatbilstību savam postenim, Kažoka nedomā, ka problēmu atrisināsies, tikai nomainot KNAB vadītāju. Acīmredzot KNAB ir pārāk komplicēta iestāde, kurā saliktas kopā pārāk daudz un dažādas funkcijas. KNAB ir ļoti sarežģīti pārvaldāma iestāde, un šai iestādei vajadzīgs augsta līmeņa menedžeris, kuru gan ir ārkārtīgi grūti atrast. Ja ir nereāli atrast augsta līmeņa vadītāju, tad birojs ir jāsadala vairākās iestādēs, kas ir vienkāršāk pārvaldāmas un kuras funkcionētu bez publiskām scēnām.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Kažoka uzskata, ka biroju varētu sadalīt divās atsevišķās iestādēs. Latvijā ir nepieciešama spēcīga korupcijas izmeklēšanas iestāde, kas nodarbotos tikai ar izmeklēšanu ne tikai valsts pārvaldē, bet arī privātajā sektorā. Šādas iestādes vadītājam būtu jāorientējas tikai uz izmeklēšanu, nevis citām tēmām, ar kurām KNAB šobrīd nodarbojas – prevenciju, izglītošanu un partiju finansēšanas kontroli.
Pārējās biroja funkcijas – partiju finansēšanas kontroli – ar visiem KNAB darbiniekiem varētu uzņemties, piemēram, Valsts kontrole vai Centrālā vēlēšanu komisija. Savukārt otra jaunveidojamā iestāde nodarbotos ar prevenciju un sabiedrības un amatpersonu izglītošanu.
Streļčenoka pretinieces KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes darbu eksperte vērtē ļoti atzinīgi. Viņas darbu pozitīvi vērtējot ārvalstu tiesībsargājošo iestāžu vadītāji un eksperti. Vienlaikus Kažokai gan ir grūti skrupulozi novērtēt, cik daudz biroja sasniegtie korupcijas apkarošanas rezultāti ir Strīķes personīgais un cik viņas padoto nopelns.
Kažoka arī uzskata, ka Strīķe ir tikai viens no pret Streļčenoku kritiski noskaņotajiem darbiniekiem. KNAB priekšnieka vietniece vienkārši padarīta publiskajā telpā par “galveno kaujinieku”. “Pašreizējo situāciju es noteikti neredzu kā Strīķes un Streļčenoka savstarpēju dueli,” piebilda eksperte.
Jau ziņots, ka KNAB priekšnieks Streļčenoks šonedēļ ierosinājis disciplinārlietu pret savu vietnieci Strīķi.
Disciplinārlieta ierosināta par rīcību, pildot KNAB priekšnieka pienākumus un atceļot KNAB priekšnieka 27.jūnija rīkojumu, ar kuru izbeigtas darba tiesiskās attiecības pārbaudes laikā ar KNAB galveno speciālisti, un 27.jūnija rīkojumu, ar kuru Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei piemērots disciplinārsods. Tāpat disciplinārlieta ierosināta par rīkojumu, ar kuru darbā pieņemta kāda izmeklētāja.
Streļčenoks uzskata, ka Strīķe veikusi darbības, kas liecina par iespējamu amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, tādējādi veicot darbības pretēji iestādes interesēm, nav ievērojusi darba tiesiskās attiecības reglamentējošos normatīvos aktus un valsts pārvaldes procesus reglamentējošos normatīvos aktus.
Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai uzdots veikt disciplinārlietas izmeklēšanu un sagatavot slēdzienu līdz 13.septembrim.
Komisija, ja nepieciešams, dalībai disciplinārkomisijā var pieaicināt citus speciālistus un ekspertus valsts pārvaldes jomā.
Strīķe aģentūrai LETA teica, ka rīkojumus pieņēmusi, kad Streļčenoka atvaļinājuma laikā pildījusi KNAB priekšnieka pienākumus. Pieņemtie lēmumi bijuši iestādes interesēs, lai nodrošinātu korupcijas apkarošanu un biroja funkcionēšanu.
Pēdējās nedēļās birojā atkal uzjundījušas domstarpības. KNAB Ētikas komisija nesen bija iesniegusi premjeram ziņas, kas norāda uz Streļčenoka un viņa vietnieces Ilzes Jurčas iespējamiem Interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumiem saistībā ar atvaļinājuma pabalstu izmaksu.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) aicinājis savstarpējās nesaskaņas risināt ar iekšējo resursu palīdzību un nesaskatīja interešu konflikta esamību Streļčenoka un Jurčas rīcībā.
KNAB priekšnieks savukārt reaģēja ar to, ka nolēma atcelt KNAB rīkojumu, ar kuru apstiprināts biroja Ētikas komisijas sastāvs. Streļčenoks uzskata, ka komisija savā darbībā ilgstoši neievēro normatīvo aktu prasības un komisijas nolikuma normas, pārkāpjot savas pilnvaras, kā rezultātā netiek sasniegts komisijas izveidošanas mērķis – objektīvi izvērtēt ētikas kodeksā noteikto normu ievērošanu.
Vienlaikus KNAB priekšnieks ir uzdevis organizēt jaunas KNAB Ētikas komisijas vēlēšanas.
Ziņots arī, ka pirms pāris mēnešiem Streļčenoka un Jurčas kritiku par sliktu darbu izpelnījušās Strīķe, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja Ilze Draveniece. Strīķe, Kurpniece un Draveniece novērtējumā paustos pārmetumus noliedz un vadības rīcībā saskata bosinga un mobinga pazīmes.
