Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. aprīlis, 2013
Drukāt

Pētnieki vai pasūtījuma izpildītāji?


Foto - LETAFoto - LETA

“Latvijas Avīze” 17. aprīlī publicēja Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) pētnieku secinājumus par investīciju atdevi lauku saimniecībās. Nākas secināt, ka pētījuma autori nav balstījušies uz objektīviem izejas datiem, situācijas izvērtēšanai nav pacentušies apmeklēt lauku novadus un pagastus.


 

Ar skaitļiem nevajadzētu manipulēt

Autori apgalvo, ka Latvijā ar programmu “Lauku saimniecību modernizācija” plānots atbalstīt tikai 4,5% saimniecību. Sešos 2007. – 2013. plānošanas perioda gados Lauku atbalsta dienests ir apmaksājis 3798 saimniecību projektus, kuru proporcija pret uzskaitītajām 83 386 saimniecībām tiešām ir tāda. Bet ir arī citi skaitļi. Uz platību maksājumiem, ieskaitot platību appļāvējus, pēdējos gados piesakās 63 tūkstoši pretendentu.

Jāpiezīmē, ka no 2010. gadā uzskaitītajām saimniecībām 61,4 tūkstoši vai 73,6 procenti ir ļoti mazās, praktiski piemājas saimniecības, kas ietilpst ekonomiskā lieluma klasē līdz 3,9 tūkst. EUR. Saprotams, ka tik mazām saimniecībām ekonomisku un finansiālu apstākļu dēļ nav iespējams iegādāties un uzturēt visas zemes apstrādei un lopbarības gatavošanai nepieciešamās mašīnas un agregātus.

Saimniecības varētu izmantot maksas pakalpojumus, ja lauku apvidos darbotos t. s. mašīnu ringi, pašvaldību uzņēmumi vai pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības.

Tādu uzņēmumu veidošanas un materiālās bāzes nostiprināšanas iespēja radās pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kad Lauku attīstības plāna ietvaros tika paredzēti līdzekļi pasākumam “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”. Diemžēl ne bez LVAEI darbinieku ietekmes noteikumos tika iestrādāts nosacījums, ka veidot un attīstīt laukos var jebko, izņemot lauksaimniecības rakstura pakalpojumus.

Lauku attīstības plāna ietvaros mazo saimniecību atbalstam darbojas cita – Daļēji naturālo saimniecību atbalsta programma. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, aizvadītajos gados šajā programmā izmaksāti 63,9 milj. latu. Ja rēķina, ka visi pretendenti ir saņēmuši maksimālos Ls 3500 (5000 EUR), tas nozīmē, ka šo ES un Latvijas atbalstu (dāvinājumu) ir saņēmušas 18 254 saimniecības.

Ja pētījuma autoriem labpatīk atsaukties uz visām 2010. gadā uzskaitītajām saimniecībām, tad aizvadītajos gados atbalstīto saimniecību skaits ir vairāk nekā 22 tūkstoši vai 26,4% no saimniecību kopskaita.

Patiesībai neatbilst publikācijā apgalvotais, ka uz katru hektāru zemes vidējās un lielās saimniecībās saņemts divas, pat trīs reizes lielāks atbalsts nekā mazajās saimniecībās. Mazajām saimniecībām (līdz 15000 ELV) par to realizētajiem projektiem sešos gados izmaksāts sabiedriskais finansējums 244,90 lati uz lauksaimniecības zemes hektāru.

Savukārt nākamajās ekonomiskā lieluma saimniecību grupās sešos gados izmaksātais atbalsts, rēķinot uz lauksaimniecības zemes hektāru, attiecīgi bijis 173, 178, 163 un 198 lati. Vienīgi nelielajā ļoti lielo saimniecību grupā izmaksātais atbalsts – 276,30 lati – pārsniedz vidējo rādītāju.

 

“Kā maizi ēdi, 
tā dziesmu dziedi”

Tā varētu vērtēt LVAEI
 pētnieku mainīgos uzskatus un viņu ieteikumus valsts institūcijām.

Ar šā institūta darbinieku līdzdalību atkārtoti izstrādātajās lauksaimniecības attīstības koncepcijās un stratēģijas dokumentos piena ražošana vienmēr tika noteikta kā prioritārā nozare. Savukārt tagad LVAEI pētnieki apgalvo, ka “pārāk lielu atbalstu saņem divas nozares – graudkopība un piena lopkopība, kas kavē uzņēmējdarbības dažādošanu”, bet ieteikumu daļā uzsvērts “neizvirzīt iepriekšējās prioritātes – gaļu, pienu, graudus”.

Šobrīd par prioritāro atbalsta grupu investīcijām tiek ieteiktas mazās saimniecības. Diemžēl arī šajā ziņā LVAEI atbildīgo darbinieku nostādnes ir mainīgas kā vēja rādītāji.

Atgādināšu, ka pirms dažiem gadiem pēc LVAEI darbinieku ieteikuma lauku saimniecību modernizācijas noteikumos tika iestrādāts nosacījums, ka uz investīciju atbalstu piensaimniecībā var pretendēt tikai tie zemnieki, kas būvē novietnes vismaz 50 slaucamajām govīm.

Jaunajā pētījumā secināts, ka vislielākās saimniecības ir ar viszemāko rentabilitāti, bet mazās saimniecības ir ekonomiski efektīvas. Savukārt aizvadītā gada vasarā, balstoties uz SUDAT datiem, LVAEI informēja, ka “ražošanas pievienotā vērtība pozitīva ir tikai lielākajās saimniecībās virs 100 tūkst. ELV, pārējās saimniecībās tā ir negatīva vai tikai nedaudz virs nulles”.

Kas nepilna gada laikā ir mainījis LVAEI darbinieku domāšanā?

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+