Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
18. septembris, 2012
Drukāt

Pētnieks norāda uz Krievijas TV kanālu lielo ietekmi Latvijā

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas informatīvajā telpā pašlaik ir pārāk liela Krievijas televīzijas (TV) kanālu ietekme, tādēļ tā jādiversificē, iekļaujot vairāk Eiropas Savienībā veidotu produktu un, iespējams, arī apgrūtinot atsevišķu Krievijas kanālu retranslēšanu, uzskata Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors pētnieks Andis Kudors.

Viņš otrdien piedalījās Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē, kurā diskutēja par ārvalstu maigās varas ietekmi Latvijā.

“Līdzīgi, ja mēs runātu par ekonomisko drošību, ideja būtu, ka investīcijām jābūt no iespējami dažādām valstīm, lai kāda viena valsts neiegūtu kontrolpaketi un attiecīgi varētu ietekmēt arī politiku. Un arī attiecībā uz medijiem ir jādomā ‒ iespējams, ir ja ne jāaizliedz, tad jāapgrūtina noteiktu Krievijas kanālu [retranaslācija]. Neesmu tik liels mediju speciālists, varbūt tas varētu būt kāds papildu maksājums vai kas cits,” sacīja Kudors un uzsvēra, ka kaut kas neizbēgami būs jādara, pretējā gadījumā Latvija turpinās zaudēt savas pozīcijas arī starptautiskajā preses brīvības reitingā.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) norādīja, ka Krievijas informatīvās telpas ietekmes samazināšanai pirmām kārtam ir jāstiprina Latvijas sabiedriskie mediji, vietējās un reģionālās televīzijas, kā arī jārada līdzvērtīgāki konkurences apstākļi nacionālajiem komerckanāliem iepretim ārvalstu retranslētajiem kanāliem, pie kā viņas vadītā komisija jau strādājot sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP).

Kudors kā galvenos vēstījumus Krievijas kanālos, kas apdraud Latvijas sabiedrības vienotību, minēja specifisko vēstures interpretāciju un demokrātijas vērtību diskreditēšanu.

Pēc viņa teiktā, pētniekus uzmanīgus dara Krievijas pēdējā laikā aktivizētie maigās varas instrumenti, piemēram, mērķis izveidot “vienotu humanitāri informatīvo telpu NVS un kaimiņvalstu reģionos”, kuras galvenais instruments ir mediji.

“Praksē mediji ir varas instruments, un ir jāuztver ļoti nopietni tas, kas nāk caur Krievijas kanāliem šeit, sevišķi, ja tie ir tik populāri,” atzina Kudors.

Runājot par maigās varas konceptu, pētnieks paskaidroja, ka teorijā tas nozīmē varu, kas balstās uz valsts pievilcību, popularizējot savas politiskās vērtības, kultūru, taču bieži vien nepareizi pie maigās varas instrumentiem tiek pieskaitīti arī ekonomiskie instrumenti.

Viņaprāt, Latvijai būtu jāuztraucas par to, ka Krievijas centienos nosargāt savu kultūras sfēru “frontes līnija tiek vilkta caur Latviju. “Tam nevajadzētu būt pieņemamam. Tā vairs nav aizsardzība ‒ ja runājam šādās kategorijās, tas jau ir uzbrukums,” pastāstīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors.

Viņaprāt, Krievijas mērķis caur maigo varu ir padarīt Latviju par “pelēko buferzonu” ‒ savu interešu lobiju.

Uz jautājumu, kā tam pretoties, Kudors atbildēja, ka šis jautājums ir jāpēta valsts līmenī un jāizstrādā attiecīgas rekomendācijas, kas būtu jāiekļauj arī drošības politikas dokumentos. Jāstrādā arī pie sabiedrības izglītošanas.

Pētnieka teiktajam aktīvi piekrita komisijā pārstāvētie Nacionālās apvienības deputāti, bet “Saskaņas centra” (SC) parlamentārieši neslēpa nicinājumu. Nikolajs Kabanovs Kudoru nosauca par “šaubīgu profesionāli Krievijas jomā”, jo viņš nepietiekami bieži braucot uz Krieviju un kontaktējoties tikai ar “Rietumu ietekmes aģentiem, nevis reālajiem lēmumu pieņēmējiem”. Savukārt attiecībā uz Latviju kā Krievijas interešu lobiju Kabanovs sacīja, ka Krievijai lobistu netrūkst arī lielajās Eiropas valstīs, un ironiski piebilda, ka “savs mērogs ir jāsaprot”.

SC deputāts Vladimirs Reskājs runas par Krievijas maigās varas ietekmi Latvijā salīdzināja ar mīļāko, pie kura aizbēg sieva, kuras vīrs viņai nepievērš pietiekami daudz uzmanības, “To var attiecināt arī uz situāciju Latvijā. Jo manā skatījumā nav nekāds brīnums, ka viena sabiedrības daļa, kas nejūt uzmanību tik daudz, cik tai vajadzētu, ir priecīga sadarboties ar tiem, kas šo uzmanību iedod. Varbūt tā arī ir mūsu problēma ‒ uzmanības trūkst, un tikai tāpēc šī maigā vara ir iespējama,” pavēstīja deputāts.

Kudors piekrita, ka latviskā politiskā elite pārāk maz uzmanības pievērš tai sabiedrības daļai, ko neuzskata par savu elektorātu. “No partiju politikas viedokļa es to saprotu, bet valstiskā līmenī tā ir problēma. Protams, ka daba nemīl tukšumu,” sacīja pētnieks.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+