Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
27. februāris, 2014
Drukāt

Anda Līce: Latvijas luterāņiem trūkst mācītāju, bet sievietes ordinēt atsakās (14)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags vada dievkalpojumu atjaunotās Svētā Toma baznīcas 140. jubilejas pasākumā Jaunpiebalgā.

Skatoties televīzijas raidītos dievkalpojumus, prātā nāk mākslinieka Jaņa Rozentāla diplomdarbs – slavenā glezna “No baznīcas”. Kas to dara tik izcilu? Vienkāršība un patiesums. Kaut tie, kas kāpj kancelē, arī spētu būt tik vienkārši un patiesi! Dažs labs, kaut arī nav sēdējis pie tā Kunga labās rokas, zina, kāda izskatās debesu valstība. Pareizi vārdi mijas ar Bībeles citātiem, bet paslīd garām, jo nav tās sirds pārpilnības, no kuras vajadzētu runāt mutei, toties ir prāta pārpilnība un amata apziņa. Tik daudzi gan laicīgie, gan garīgie sludinātāji ar pareizām domām piebāž sev galvu kā kūtsaugšu ar sienu. Bet, ja siens nav izžāvēts, tas sapelē un ganāmpulks ir badā. Nav brīnums, ka dažu labu baznīcu solos ir ļoti daudz tukšu vietu.

Kāpēc bieži ir tā, ka mēs esam te – lejā, bet viņi, mācītāji, tur – augšā, kancelē? Mūs šķir ne jau fiziskais attālums, bet līdzpārdzīvojuma trūkums, jo nesasienas tās iracionālās saites, kad, Bībeles vārdiem runājot: “Tur nav ne jūda, ne grieķa, nav ne verga, nedz svabadā, tur nav ne vīrieša, nedz sievietes, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.”

Es allaž jūtu kaunu par tiem garīdzniekiem vīriešiem, kuri ņemas klāstīt, ka sievietes nu nekādi nedrīkstot būt mācītājas. Ir rūgti jāpasmaida, dzirdot uzrunu: “Brāļi un māsas…” Kādas māsas, mīļie brāļi? Es nezinu, kā ir citām konfesijām, bet Latvijas luterāņiem ļoti trūkst mācītāju, kamēr ārpus Latvijas sievietes ordinē un nu jau tur kalpojošo skaits sniedzas pāri trešajam desmitam. Es apbrīnoju tās, kuras paklausa šim nebūt ne vieglajam aicinājumam un, lai kalpotu, ir spiestas no Latvijas doties projām. Brēcošas vajadzības pēc garīgās aprūpes šeit ietu mazumā, ja vien vīrieši nebūtu privatizējuši Svēto Garu.

Es klausos par debesu valstību, kura vēl tikai būs, un domāju, kā man šo dienu šajā valstībā nodzīvot. Atbildi nesaklausu. Grūti pateikt, vai dažs labs mācītājs kalpojot ir izdedzis vai vēl nemaz nav iededzies. Bet varbūt cilvēks vienkārši ir iedomājies, nevis tiešām saklausījis aicinājumu. Agri vai vēlu kristīgā baznīca nonāks lielu izšķiršanos priekšā: pie tās durvīm klauvē jautājums ne tikai par sieviešu ordināciju, bet arī pedofilijas skandāli, starpreliģiju, zinātnes un reliģiju dialogs un to kompetences, konfesiju nošķirtība un sabiedrības patiesie visatļautības cēloņi. Un tas viss tepat – šajā valstībā.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Paldies! Ļoti patiesi vārdi!

  2. Kamēr jūs te meklējat (patiesību) savos uzskatos:) Dievs visu ko Viņam vajag, būs izdarījis, un laikam bez jums:):)

  3. Bravo!!!!

  4. Vanags ar katolicismu ir sapurgājis luterānismu Latvijā. Nevienam nav aizliegts pāriet pie katoļiem, ja viņam tas labāk patīk. Bet nejauši nokļuvušam ticībā, pie tam luterticībā un nejauši kļuvušam pa mācītāju un vēl nejaušāk par arhibīskapu – nevajadzētu ievazāt citu ticību elementus. Ja nezināja, varēja paprasīt ticīgajiem vai vecajiem mācītājiem. Vai pakonsultēties pie ārzemju latviešiem, kas saglabājuši pirmskara Latvijas ierašas. Jocīgi, ka latviešiem tagad ir 2 luterticības – viena konservatīvā, ierastā – g.kārt ārzmēs, otra – Vanagticība, kas ir mistrojums no katoļu un mazliet no pravoslāvu.

    Es nesaku, ka katoļu vai pravoslāvu ir slikta. Bet nevajag jaukt visu kopā. Katrs, kas grib, var taču pāriet – kā Dimiters, – no vienas otrā, pēc tam trešā… ka pats vairs nesaprot, vai nevajadzētu pāriet arī pie citas valsts.

    Vai Mārtiņš Luters tāpēc atteicās no liekiem katolicisma elementim, celebata, liekas greznības – lai tagad Vanags to visu šķūrētu atpakaļ?

    • Piedodiet, bet jūs neatšķirat kas ir konservatīvs, kas liberāls, bet spreižat par to cik pareiza un luteriska ir arhibīskapa rīcība…

  5. Īss, pragmatisks raksts bez tukšas pļāpāšanas par “garīgumu”. Ļoti priecājos, ka autore apelē pie cilvēku veselā saprāta, nevis pie cilvēku izdomātām dogmām, kuras dažs labs no kanceles pasludina kā Dieva orakls. Vispār, šodien vienu labu frāzi izlasīju – “tavs dievs ir tāds kā tu pats; pavērtējot cilvēkus, var redzēt spogulī viņu dievu”. Mūsu grādos tas dievs ir – vīrietis, šķirtenis, tukšpļāpa, demagogs, ar apšaubāmu fundamentālisma piesātinātu teoloģiju, narcists, nacionālists, augstprātīgs vecis, nepamatoti imperiālists, neizglītots and you name it! Kas gan var būt vēl tālāk no Kristus piemēra?!

  6. Nesaprotu, kāpēc jūs tikcītīgi cenšaties novērst luterāņus no bībeles? Es labi atceros Edgara Liepiņa bēres, kad mācītāja Bitēna beidzot savu uzrunu patētiski aicināja- “nodosim viņu mātei zemei!” Un tā ir mācītāja? Vai LELBāL piekoptā pretdabisku instinktu atzīšana arī ir savietojama ar kristīgo ticību? Sievietes loma bērnu kristīgā audzināšanā, svētdienas skolu darbības nodrošināšanā nav vērā liekamas, jo Jums vajadzīgs mācītāja amats.

  7. Dace 27. februāris, 2014 10:21
    =================
    Jā cienītā DAce, tas process ir jau sen sācies un turpināsies. Sākās tas 500 gadus atpakaļ, kad katolis Luters iedomājās veidot savu reliģiju. Viņam būtu iznācis viss labi, ja viņš nebūtu ķēries Svēto rakstu rediģēšanas, savai izpratnei un pieskaņojot laicīgā cilvēka ikdienišķām gribām, kas ir pilnas ar cilvēciskām vajībām. Šodienas Latvijas Luteriskā baznīca iespēju robežās cenšas uzlabot šo siutāciju. Jāatzīst ka tas nav tik vienkārši, jo latviešu tuteriskā baznīca ārpus Latvijas ir integrējusies eiropas un pasaules morāles un ģimenes vērtību izpratnē, kas nav savienojama ar patiesajiem Svēto rakstu sludinātajām vērtībām. TAs ir tas, kas attālina ierindas cilvēkus no luteriskās baznīcas mācības. Tā ir viela pārdomām, ko mēs atbalstam un uz kurieni ejam.

  8. Sludināšana nav vīrieša cienīga nodarbe, tāpēc arī rodas interese pedofīlijā kā kopīgu interešu sfērā.Nodarbe kaulus nelauž,tāpēc taisnīgāk būtu ar to nodarboties sievietēm.

  9. Mana luterāņu draudze paliek arvien tukšāka un aukstāka. Arī es sāku uz katoļu misēm biežāk piekāpt – jo siltāk, sirsnīgāk, arī cilvēki patīkamāki. Priecājos par Ievas Puriņas ordinēšanu, žēl, ka viņas vadītie dievkalpojumi man ir par tālu.

    • Katoļu baznīcā gan vēl neviena sieviete nav ordinēta, tad jau tas sirsnīgums tomēr nāk no vīriešiem …

      • Autore jau nesaka, ka sirsnīgums nāktu tikai no sievietēm. Drīzāk doma ir, ka, nevis dzimumam ir nozīme, bet tam, cik daudz mācītājs vai mācītāja ieliek sirdi savā darbā.

  10. Autore nepārzin faktus un no baznīcas un teoloģijas, Bībeles vēl mazāk.

  11. Trūkst mācītāju? Tas var nozīmēt, ka krustnešu atnestā jezuītu ideoloģija zaudē ietekmi. Vai vajadzīgs ordinēt, savu vietu neatradušas ambiciozas ,jumpravas vecās jūdu derības sludināšani. Mēs tak redzam šito sugu feministu, lesbiešu un līdzīgu vecmeitu bataljonos. Baltu reliģijaa ir – tikumība, to kopsim katrā ģimenē.

Draugiem Facebook Twitter Google+