Mobilā versija
+0.6°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
31. oktobris, 2017
Drukāt

Atmaskots. Pie bezmaksas lidojuma netiksi! (1)

EkrānuzņēmumsEkrānuzņēmums

“Air Baltic” svin savu 25. jubileju un par godu šim notikumam par brīvu dod divas aviobiļetes cilvēkiem, kas dalīsies ar šo ziņu. Šāds vilinošs vēstījums latviski bija sastopams sociālajā tīklā “Facebook”. Tāda pati ziņa bija radīta arī angliski, un tajā apgalvots, ka Latvijas aviokompānija šādu akciju rīko, jo tai aprit 65 gadi. Netrūka cilvēku, kuri ar šo informāciju aktīvi dalījās “Facebook”.


Izcelsme un izplatība

Patiesībā aiz šā piedāvājuma stāv krāpnieki, kuri attiecīgās mājaslapas reģistrējuši Indijā un ir tā dēvētie “klikšķu biznesmeņi” (vairāk par to varēja lasīt “Latvijas Avīzes” 16. oktobra numura rakstā “Tu klikšķini, cits pelna!”). Šāda veida “akcijas”, kurās tiek valkāts tās vārds, piedzīvojušas jau daudzas aviokompānijas, tostarp “Ryanair”, “EasyJet”, “Lufthansa”, “United Airlines”, “Singapore Airlines”, “Emirates”, “British Airways” un šo sarakstu varētu vēl gari turpināt. Krāpniekiem, kuri stāv aiz šīs shēmas, šablons ir sen izveidots – tajā atliek nomainīt valodu un aviokompāniju un tālāk palaist sociālajos tīklos. Otrdien pirms pusdienlaika sociālajā tīklā “Facebook” cilvēki sāka dalīties ar loteriju, kurā tika izmantots “Air Baltic” vārds. Aviokompānija ātri reaģēja un izplatīja paziņojumu, ka tā nekādu biļešu atdošanu nav izsludinājusi. Pusdienlaikā viltus interneta mājaslapa tikusi slēgta, bet tad atvērta cita ar līdzīgu nosaukumu. Tā reģistrēta Ņūdeli Indijā uz kāda Račita Madana vārda.

Atmaskojums

“Air Baltic” korporatīvo komunikāciju vadītāja Alise Briede sarunā ar “LA” sacīja, ka nepieciešams veikt izvērtējumu kaitējumam, kuru rada šādas viltus akcijas. “Pasaulē aptuveni 100 aviokompāniju vārds ir lietots šajās viltus akcijās,” teica A.Briede. Pirms nedēļas līdzīga “akcija” bijusi mērķēta uz Igaunijas patērētājiem, kur arī krāpnieki solījuši bezmaksas aviokompānijas biļetes. “Šīs viltus akcijas nav viegli apturēt, jo krāpnieki visu laiku maina domēnu vārdus. Parasti tie ir reģistrēti Indijā,” stāsta A. Briede.

Tomēr, lai nekļūtu par upuri viltus akcijām, kurās krāpnieki it kā aviokompāniju vārdā sola labumus, cilvēkiem nevajag steigt dalīties ar informāciju sociālajos tīklos. Ja tiešām kāda aviokompānija rīko loteriju, par to būs paziņots tās oficiālajā mājaslapā un kontos sociālajos tīklos, kuri atzīmēti ar zilu ķeksīti. Tāpat arī cilvēki var pārbaudīt informāciju, cik gadu ir aviokompānijai, piemēram, viltus akciju rīkotāji apgalvo, ka “Air Baltic” svin 25. vai pat 65. jubileju, taču patiesībā aviokompānijai ir 22 gadi. Krāpnieku mērķis ir ģenerēt klikšķus savām mājaslapām, lai no to daudzuma gūtu ienākumus.

Kā skaidro informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV sabiedrisko attiecību speciāliste Svetlana Amberga, konkrētā viltus loterija ir tā saucamais “click fraud” (“klikšķu izkrāpšana” – no angļu val.). “Tās mērķis ir savākt lielāku apmeklētāju skaitu šai viltus loterijai, lai iegūtu vairāk klikšķu krāpnieku uzturētās lapās. Kā redzams, pildot loteriju, lietotājs tiek pārvirzīts caur dažādām vietnēm, kuras attiecīgi iegūst šos klikšķus. Lielāks klikšķu skaits viltus lapās nozīmē lielāku peļņu krāpniekiem,” saka CERT.LV pārstāve. Institūcija noskaidrojusi, ka šīs viltus loterijas rīkotāji skatās lietotāja atrašanās vietas datus un parāda atbilstošu aviokompāniju. Latvijā tas ir “Air Baltic”, bet citās valstīs jau tiek piedāvātas “loterijas” citu aviokompāniju vārdā.

Dažreiz līdzīgu akciju mērķis ir arī vākt datus par cilvēkiem – e-pasta adreses, telefona numurus un citu informāciju. Tie, kam cilvēki šos datus uztic, vēlāk apkopo datubāzēs un pārdod mārketinga vajadzībām. Par to raksta vācu valodas telpas faktu pārbaudes vietne “mimikama.at”, kas analizējusi līdzīgu akciju. Tajā it kā aviokompānija “Lufthansa” piedāvājusi biļetes uz Maldivu salām. “Mimakama.at” raksta: “Lielākajā daļā gadījumu šādi lietotāja dati tiek arī pārdoti tālāk. Līdz ar to viens ieraksts ar datiem var pārdevējam ienest vēl pāris eiro.”

ATBALSTA
kkf

Paldies! Jūsu jautājums/ziņojums ir saņemts.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Pie mums jau arī tirgo epasta adreses, telefona numurus, vārdus un adreses. Kad pieprasi kur dabūja numuru utt, tad tipa dators nejauši uzģenerēja. Neko vairāk kā izlamāt jau nevar pret viņiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+