Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. septembris, 2012
Drukāt

Pie Bogomolova – pat durvju rokturi


Foto - Ziedonis SafronovsFoto - Ziedonis Safronovs

Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvojusi Krievijas uzlēcošās teātra zvaigznes – režisora Konstantīna Bogomolova – veidotā izrāde “Stavangera” pēc jaunās krievu dramaturģes Marinas Krapivinas darba motīviem. Viesrežisors uzsver – viņa mērķis ir provocēt skatītājus – likt viņiem domāt un sajust, nevis sniegt atbildes.

 

Konstantīns Bogomolovs (1975) pašlaik ir viens no spožākajiem jaunās paaudzes režisoriem Krievijā, kura darbi izpelnījušies augstu kritikas vērtējumu un mēdz būt diezgan provokatīvi. Viņa iestudējums “Vecākais dēls” 2011. gadā atklāja festivālu “Zelta maska” Latvijā. Režisors sadarbojies ar Maskavas Akadēmisko Dailes teātri (МХАТ), Sanktpēterburgas Valsts teātri, O. Tabakova Maskavas teātri un citiem.

“Šovasar, viesojoties Pēterburgā festivālā “Zelta maska”, sapratu, ka Konstantīna Bogomolova popularitāte aug ne tikai pa dienām, bet – minūtēm. Viņš saņem daudz piedāvājumu veidot izrādes ārpus Krievijas, tomēr Liepājas teātris ir pirmais, kam režisors teicis jāvārdu,” lepojas Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.

 

Teātra vadītājs uzsver – par spīti tam, ka aicināt ievērojamu viesrežisoru esot gana dārgs prieks, tomēr pievienotā vērtība, ko gan teātra trupā, gan teātra vidē ienesot režisors, esot nenovērtējama. “Aktieri ir teju iemīlējušies režisora darba stilā, un atzinušies, ka viņa nākamajā iestudējumā būtu gatavi tēlot pat durvju rokturi.”

 

Lai arī par izrādes pamatu ņemta daudzsološās krievu dramaturģes Marinas Krapivinas luga “Pulp people”, Liepājas teātra variantā – “Stavangera”, tās tekstu K. Bogomolovs kopā ar izrādes ansambli teju pilnībā pārstrādājis, no oriģinālā pirmavota saglabāts tikai pamats un atsevišķi dialogi. “Ik rītu aktieri saņem papildinātu materiālu. To, kāds būs iestudējums, saprotu tikai tad, kad dzirdu aktierus izrunājam tekstu. Aktieri to lasa, es to mainu, papildinu, līdz dzirdu – jā, ir gatavs,” darba procesu raksturo režisors.

Divus mēnešus ilgušajos mēģinājumos ne tikai radīts katram aktierim pielāgots tēls, bet arī pats stāsts lokalizēts Latvijas apstākļiem. Izrādes centrā ir jauna sieviete Kristīne, kura tuvojas trīsdesmit gadu slieksnim un īsti vairs neredz jēgu ne savai kopdzīvei ar vīru, ne savai dzīvei vispār. Vēlēdamās izbaudīt ko jaunu, viņa dodas uz Stavangeru Norvēģijā, lai tur satiktu interneta vidē iepazītu vīrieti Odu.

Liepājas teātra jaunā aktrise, galvenās lomas – Kristīnes – atveidotāja Laura Jeruma stāsta: izrādē atainotā situācija tikpat labi var izveidoties jebkur pasaulē, kur cilvēki tiecas pēc vieglas laimes ilūzijas, ko dod iespēja “doties prom”. “Esmu ārkārtīgi laimīga, ka man ir iespēja strādāt ar tik brīnišķīgu režisoru, kurš mums, aktieriem, dod skaidrus, pārdomātus uzdevumus, tomēr ļauj pašiem izvērst tēlu, cik tas sakrīt ar viņa kopējo ieceri.”

Izrādē lielākoties piedalās Liepājas teātra jaunās paaudzes aktieri. Viņi uz skatuves atradīsies visu izrādes laiku, notiekot paralēlai darbībai.

 

Te nojauktas jebkādas robežas – nav atšķirības starp Stavangeru un Kristīnes dzimto pilsētu, neatšķirsies dzīvokļi, mēbeles, tērpi un cilvēki. Izrāde tiek veidota dokumentālā kino manierē, fiksējot katra varoņa dzīvi. Ikvienam aktierim būs savs stāsts, kuru pastāstīt, sava vientulība, kuru izdzīvot.

 

“Liepājas teātrī izveidojies, manuprāt, ļoti labs darba modelis – mums nav štata režisoru un tas rada produktīvu vidi. Uzskatu, mans teātra vadītāja uzdevums ir provocēt trupu jauniem izaicinājumiem, tā nedrīkst ieslīgt komforta zonā. “Stavangera” būs mūsu skatītājiem pilnīgi jauns, pēdējos gados nebijis produkts – skaudri atkailināts stāsts par zināmu sociālo slāni,” uzsver H. Laukšteins.

 

UZZIŅA

Režisors – Konstantīns Bogomolovs (Krievija)

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Larisa Lomakina (Krievija)

Lomās: Laura Jeruma, Sandis Pēcis, Rolands Beķeris, Kaspars Kārkliņš, Agnese Jēkabsone, Gatis Maliks, Signe Ruicēna, Everita Pjata, Viktors Ellers un Anda Albuže

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+