Latvijā
Rīga

Pie Botāniskā dārza sētas Rīgā plāno izcirst apmēram 100 kokus0


Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs.
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs.
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs.

Rīgā, Kuldīgas un Slokas ielas stūrī, tieši pie Botāniskā dārza sētas, plānots izcirst apmēram 100 kokus, liecina paziņojumi par publisko apspriešanu koku ciršanai Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā.

Pamatojoties uz Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas šā gada 11.februāra lēmumiem, publiskai apspriešanai tiek nodota 13 liepu, astoņu bērzu, 13 kļavu, sešu apšu, vienas egles, vienas robīnijas, vienas gobas ciršana Slokas ielā 43, kā arī 15 kļavu, 16 melnalkšņu, deviņu apšu, deviņu bērzu, divu vītolu, trīs blīgznu, divu gobu, trīs ievu, vienas ošlapu kļavas un vienas zirgkastaņas ciršana Slokas ielā 45 saistībā ar plāniem celt šajā vietā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju jaunbūves.

Koka ciršanu ierosina zemes īpašnieki – fiziskas personas – saistībā ar plānoto daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas jaunbūvju celtniecību.

Zemesgrāmatas dati liecina, ka viens no tiem zemesgabaliem ārpus Botāniskā dārza teritorijas, ko denacionalizēja, savulaik piederējis arī aktrisei Mirdzai Martinsonei.

Publiskā apspriešana plānota laikā no 5.marta līdz 18.martam, bet aptaujas lapas iespējams līdz 18.martam iesniegt Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja Klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Amatu ielā 4, pirmajā stāvā, apmeklētāju pieņemšanas laikā vai nosūtīt pa pastu vai arī iesniegt jebkurā Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra filiālē, Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkā vai elektroniski aizpildīt un nosūtīt portālā “pasvaldiba.riga.lv”.

Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas Rīgas pilsētas būvvalde ziņojumu par publiskās apspriešanas rezultātiem virzīs izskatīšanai Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas sēdē.

Biedrības “Aleju aizsardzība” valdes priekšsēdētāja Ingrīda Ēreinpreisa aģentūrai LETA apstiprināja, ka attiecīgajās teritorijās tiešām plānots izcirst vairāk nekā 100 kokus, tostarp simtgadīgus veselus un spēcīgus kokus ar mērķi celt daudzīvokļu dzīvojamās mājas. Iedzīvotāji iebilst pret koku izciršanu, jo minētajā teritorijā esot saglabājušās kultūrvēsturiskas vērtības, unikāla flora un fauna, tostarp sikspārņi un dažādi putni, ko nedrīkst iznīcināt.

“Mēs, biedrība, vēlamies, lai Kuldīgas ielai tiek piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Pašlaik cīnāmies par šī statusa piemērošanu ielas posmam no Slokas ielas līdz Vīlipa ielai, jo saprotam, ka visai ielai – no Zasulauka līdz Daugavgrīvas ielai – šo statusu nevaram izcīnīt. Šajā teritorijā ietilpst zaļā teritorija iekš Slokas ielas, kā arī Hāmaņa muiža un pašvaldības atņemtā dārzu teritorija.

Mēs cīnāmies ne tikai par mājām, bet par dabas un kultūras mantojuma ainavu, kurai ir dažādas aizsardzības joslas, tostarp vizuālā. Uzbūvējot attiecīgās daudzdzīvokļu mājas, visa vizuālā josla pazudīs. Cīnāmies, lai koki paliktu,” sacīja Ēreinpreisa. Viņa piebilda, ka vienīgais veids ielas pasargāšanai no koku izciršanas un apbūves ir tai piešķirt valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusu, ar ko Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde vilcinoties jau divus gadus.

Viņa arī piebilda, ka attiecīgā teritorija nav piemērota apbūvei, jo tur kādreiz bijis ezers, kas vēlāk aizbērts. Tamdēļ apkārtnes iedzīvotājiem pavasaros applūst mājas, bet, uzbūvējot jaunās mājas, situācija vēl vairāk saasināšoties. “Projektu īstenojot, sagrūs viss skats uz Kuldīgas ielu.

Viss dabas mantojums tiks izcirsts un, sitot pāļus, vecajās mājas sienās veidosies plaisas un tās sagrūs. No otras puses tur mitrs, jo otrpus Slokas ielai, kur beidzas Kandavas iela, kādreiz bija ezers, kuru aizbēra, uzbūvējot jaunu māju virsū, kuras iedzīvotājiem pavasarī vienmēr tualete un vannasistaba applūst. (..) Ja jaunajām mājām cels pagrabu, visas vecās mājas, dārzi applūdīs,” viņa teica.

Saistītie raksti

Pēc Ērenpreisas teiktā, attiecīgajā apvidū nemitīgi tiek patvaļīgi izzāģēti koki, tostarp nesen nozāģēti divi lieli koki Kuldīgas ielā iepretim Griezes ielai. Lai arī biedrība jau gadiem ilgi cīnās pret koku izzāģēšanu attiecīgajā rajonā, kokus turpina izcirst, tostarp ciršana paredzēta arī uz pašvaldības zemes – Kuldīgas ielā 31 un Kuldīgas ielā 33. Nocirstie koki, visticamāk, tikšot pārdoti ārvalstīs, kur no tiem var izgatavot izturīgas mēbeles un kurās pēc aleju kokiem esot pieprasījums. Tāpat biedrības vadītāja esot novērojusi, ka koki nereti tiekot iekļauti arī ielu un ceļu remonta projektos. Vēlāk nozāģētie, simtgadīgie koki kalpojot kā samaksa par projektu veikšanu apakšuzņēmējam, kas to paveic.

Zemesgrāmatas dati liecina, ka zemesgabals Slokas ielā 45 pieder vairākām privātpersonām, tostarp Armēnijas pilsonim Varazdatam Pogosjanam, Aresenam Tahtadžjanam, kā arī Marjai Israeljanai. Arī Zemesgabals Slokas ielā 43 pieder privātpersonām, tostarp Jānim Šenvaldam un Kasparam Šenvaldam.

LA.lv