Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. marts, 2012
Drukāt

Pie Brīvības pieminekļa dežurē jau apmēram 400 policisti

policisti_pie_brivibas_piem

Piektdienas rītā īsi pirms pirmajiem Leģionāru atceres dienas pasākumiem pie Brīvības pieminekļa un tā apkārtnē jau dežurē apmērām 400 policisti, taču citas rosības pagaidām nav, novēroja aģentūra BNS.

Brīvības pieminekļa laukumā gar abām malām piektdienas rītā izvietotas norobežojošās barjeras, pie kurām blīvās rindās jau nostājušies policisti.

Cita rosība gan pagaidām nenotiek.

Autobusos uz Meierovica bulvāra un citās ielas ap pieminekli garlaikojas Valsts policijas speciālais uzdevumu bataljons ar ekipējumu, novēroja aģentūra BNS.

Savukārt pie resotrāna “McDonalds” nolikta arī policijas kravas mašīna, ar kuru uz Rīgas tiesām tiek konvojēti ieslodzītie.

Rīgā leģionāru atceres dienā piektdien gandrīz vienlaikus notiks trīs konfrontējoši pasākumi – aptuveni vienā laikā notiks organizācijas “Daugavas vanagi Latvijā” gājiens un aktīvista Ulda Freimaņa pasākums, pieminot leģionārus, kā arī ar šiem pasākumiem konfrontējoša biedrības “Apvienība pret nacismu” sapulce.

Kopumā piektdien sabiedrisko kārtību nodrošinās 1200 policistu.

16.marts ik gadu izraisa plašu rezonansi, jo šajā dienā tiek pieminēti Latvijas leģionāri. Bijušie leģionāri ir dienējuši nacistiskās Vācijas formējumā “Waffen SS”, kuru Nirnbergas tribunāls nav atzinis par kara noziegumus pastrādājušu organizāciju. Tomēr ārvalstīs viņus dažkārt dēvē par bijušajiem esesiešiem. Lai gan oficiāli “Waffen SS” bija brīvprātīgo formējums, faktiski vairākums tur dienējušo tika mobilizēti piespiedu kārtā.

Minētā iemesla dēļ vairākas antifašistiskās organizācijas uzskata, ka ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa leģionāru atceres dienā tādējādi ir nacisma slavināšana.

Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka latviešu leģiona izveide bija nacistu noziegums, jo saskaņā ar 1907.gada Hāgas konvenciju okupēto teritoriju iedzīvotājus ir aizliegts iesaukt bruņotajos spēkos. Vārds “brīvprātīgais” tika pielietots, lai apietu šo konvenciju.

Par izvairīšanos no iesaukšanas leģionā draudēja cietuma, bet vēlāk ‒ nāves sods. Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tās kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos kā leģiona dalībnieks.  Tie Latvijas iedzīvotāji, kas piedalījās nacistu izdarītajos noziegumos un kas bija atbildīgi par tiem, pēc kara tika tiesāti un saņēma pelnīto sodu, norāda ministrija.  

Tieši 16.martu par leģionāru atceres dienu 1952.gadā izvēlējās “Daugavas vanagi”, taču pašlaik Latvijā 16.marts nav oficiāla piemiņas diena.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+