Mobilā versija
+19.1°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
24. novembris, 2015
Drukāt

Kā augstākās trauksmes dienās jūtas tautieši Briselē? “LA” aptauja

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA
Uzziņa

 Briselē vakar jau trešo dienu pēc kārtas spēkā bija visaug­stākais pretterorisma trauksmes līmenis: ielās patrulēja armija, metro, skolas un muzeji, kā arī daudzi veikali un kinoteātri bija slēgti.

 Augstākais – ceturtais – pretterorisma trauksmes līmenis, kas izsludināts Briselē, liecina par "nopietnu un tūlītēju" apdraudējumu. Pārējā Beļģijā izsludināts 3. terorisma draudu līmenis, kas nosaka, ka uzbrukums ir "iespējams un ticams".

Laura Gailīte, nodaļas vadītāja asistente Eiropas Komisijā un Latviešu biedrības Beļģijā vadītāja: “Protams, nav omulīgi, taču, tā kā mēs dzīvojam mazliet ārpus centra, mūs skar tikai praktiskas neērtības – metro nekursē, nezini, kā tikt uz darbu, veikali slēgti. Taču, kad skaties ziņas un zini, ka tas viss notiek tepat blakus, nav laba sajūta. Es neteiktu, ka esmu pārbijusies. Sestdien braucām uz Parīzi un izjutām, ka kopējā atmosfēra nav laba, kaut kas virmo gaisā. Institūcijās un manā darba vietā no praktiskā viedokļa nekas ļoti īpaši nav mainījies. Ir izsludināta trešās pakāpes trauksme, kāda bija arī pēc janvāra teroraktiem Parīzē. Ir stingrāka dokumentu pārbaude. Puse kolēģu nav darbā un strādā mājās. Tie, kuri ir atnākuši uz darbu, pārspriež, ka īsti nav laba sajūta, bet cerams, ka viss drīz beigsies un atgriezīsies normālās sliedēs. Taču mēs arī saprotam, ka normālās sliedēs vairs nebūs, visi šie pasākumi nozīmēs korekcijas arī turpmāk. Man zvana cilvēki no Latvijas, vaicā, kā mums iet. Bet varu arī teikt, ka ziņas ir viens, bet realitāte – kas cits. Centrā neesmu bijusi, tukšās ielas esmu redzējusi bildēs un man tas liekas sirreāli. Eiropas skolā drošības apsvērumu dēļ ir atcelts Ziemassvētku labdarības tirdziņš, kuru es organizēju. Man atrakstīja kādas meitenes mamma, sakot – labi, ka tā, jo viņas būtu baidījušās nākt. Cilvēki ir nobijušies. Kad izlasīju, ka meklēšanā esošais terorists staigā riņķī ar sprāgstvielu jostu, saprotu, ka tiešām nav droši. Viņu vēlme ir mūsos ieviest bailes, lai sēžam mājās, bet tieši tāpēc tā nerīkosimies.”

Ilze Spīgule, vada viesu namu Briselē: “No vienas puses, tā ir ar mediju palīdzību uzpūsta panika, no otras – arī piesardzība ir vajadzīga, lai nav upuru. Metro Briselē nekursē katru otro mēnesi, kad ir streiki, un tagad ir līdzīga situācija. Pie Šūmaņa laukuma, kur atrodas Eiropas Savienības institūcijas, armijnieki ir arī ikdienā. Briesmu stāstu ir daudz, bet tas ir policijas darbs, viņi dara savu darbu. Domāju, ka ļoti prātīgi, ka paaicināja palīgā armiju. Tās klātbūtne rada lielāku drošības sajūtu. Mēģinu saglabāt vēsu galvu un mieru. Protams, plāni mainījās, jo aizvērta bērna skola, un mēs jau arī nezinām, kāda ir dienestu informācija. Tomēr man ir tāda pati sajūta, kad bērnam ir iesnas un viņu drošāk ir paturēt mājās. Neesmu bijusi pilsētas centrā, bet tur, kur dzīvoju, arī parastās dienās ir tukšs kā izslaucīts. Šorīt veikali normāli strādāja, tikai mammām bija vairāk bērnu līdzi. Arī lidostā viss bija kā līdz šim. Ja policistus un karavīrus bruņuvestēs ar lielajām šautenēm redzi ikdienā, tad pierodi, izstrādājas tāda kā imunitāte. Teorētiski ir draudu stāvoklis, bet ir sajūta, ka kāds vienkārši brīdinātu – uzmanieties, tuvojas vētra.”

 

Agnis Sauka, jurists Eiropas Komisijā: “Arī Eiropas institūciju rajonā jūt policijas klātbūtni. Uz darbu nevar tikt, skolas un bērnudārzi ir ciet. Kādam ir jāpaliek mājās pie bērniem. Mēs ar sievu uz maiņām sēžam mājās. Metro slēgšana mūs neskar, jo uz darbu ejam kājām. Eiropas Komisijas ēka ir pustukša, daudzi kolēģi strādā mājās. Draudu līmenis ir trešais, gluži tāpat kā pēc teroraktiem Parīzē, bet Eiropas Komisija, protams, līdzīgi kā Beļģijas drošības dienesti, aicina neapmeklēt publiskus pasākumus. Ārpusē ir bruņoti karavīri, bet viņi šeit bija arī iepriekš. Ir stiprinātas durvis. No draugiem un radiem Latvijā saņemu uztrauktus zvanus, un detalizēti jāstāsta, kas mums te notiek, ka viss ir kārtībā, lai neuztraucas.”

Edijs Ostrovskis, strādā Eiropas Parlamentā: “Mani notikušais nekā īpaši neietekmēja, jo nedēļas nogalē neko nebiju plānojis. Rajonā, kurā es dzīvoju, izmaiņas nejuta. Protams, sekoju ziņām. Saņēmu zvanus no Latvijas un ārzemēm, kur satraukums bija lielāks nekā pie mums. Šodien esmu Strasbūrā, pa ceļam bija neliela pārbaude uz Luksemburgas un Francijas robežas. Bija jāsamazina ātrums līdz 50 kilometriem stundā un izlases veidā pārbaudīja automašīnas.”

Pievienot komentāru

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (11)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pie domes durvīm manītas lāča pēdas

Vakar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts partijas “Saskaņa” saraksta līderis Andrejs Elksniņš. Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts “Saskaņas” saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Līdz ar to šobrīd “Saskaņa” nonākusi pie abu Latvijas lielāko pilsētu – Rīgas un Daugavpils, kā arī Rēzeknes vadības grožiem. Jūrmalā “Saskaņa” veido koalīciju ar ZZS.

Partija “Saskaņa” maksimāli izmantojusi to, ka atrodas opozīcijā un nepiedalās valsts pārvaldē, tādēļ partijas nākšana pie varas lielākajās Latvijas pilsētās ir likumsakarīga, šādu viedokli aģentūrai LETA paudis politologs Filips Rajevskis. Viņš gan to neuztver kā nopietnu atspēriena punktu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās: “”Saskaņa” ir bijusi ļoti konsekventa, jo nelauž līgumu ar partiju “Vienotā Krievija”, aktīvi uzstāj uz attiecībām ar Krieviju un nemainīgi negatīvi attiecas pret Latvijas līdzdalību NATO. Šī būs tā robeža, kas “Saskaņai” kā kreisajiem neļaus pilnīgi izpausties, jo, lai gan cilvēkiem varētu patikt kaut kādi ideoloģiski punkti viņu programmā, tomēr nedomāju, ka vairākums cilvēku ir tik prokrieviski orientēti.”

Vai iedzīvotāju ienākuma nodoklim jānosaka lielāka progresivitāte?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (7)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+