Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Haralds, Almants
Trešdiena, 22. februāris, 2017
12. maijs, 2016
Drukāt

Raivis Dzintars: Saistīt 9. maiju un 18. novembri – nekaunīgi un nepiedodami (10)

Foto-LETAFoto-LETA

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars

Brīdī, kad atbildīgā komisija nosauca pieticīgus naudā aprēķinātus zaudējumus, ko Latvijas valstij nesa padomju okupācijas vara, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs par to ironizēja ar karikatūru starpniecību, it kā pauzdams, ka no vēstures nevajagot taisīt politiku. Tas gan mēram netraucēja pēc pāris nedēļām pašam runāt par vēsturi un izdarīt pat ļoti politiskus secinājumus: “Bez uzvaras 2. Pasaules karā nevarētu svinēt ne 4. maija, ne 18. novembra svētkus.” “9. maijs nav Krievijas svētki, tie ir Latvijas svētki.”

Kā pierāda 9. maijs, ar vēstures faktu izmantošanu politiskā kontekstā Ušakova kungs nebūt nav “uz jūs”, jautājums ir tikai par to, kurus vēsturiskos notikumus pamanīt un kurus labāk paslaucīt zem paklāja. Un, protams, kā tos skaidrot.

Daļu sabiedrības “Saskaņas” līdera publiski paustās atziņas saniknojušas. Vēl citi ir neizpratnē, kā Ušakova paziņojumi sader kopā ar vēlmi arī turpmāk politikā cīnīties par latviešu balsīm. Jo nudien uz krievu auditoriju mērķētie plašsaziņas līdzekļi “Saskaņai” nodrošina absolūtu monopolu attiecīgajā vidē. Politiskā cīņa ir tieši par latviešu sirdīm un prātiem, un šajā cīņā it kā vajadzētu būt uzmanīgākam un vairāk koncentrēties uz tādām “pārbaudītām vērtībām” kā valdības lamāšana un saimniecisku labumu solīšana.

Vai nu Ušakovs bijis neapdomīgs un neuzmanīgs (kam negribētos ticēt, ņemot vērā politiķa pieredzi un resursus), vai arī viņam ir pamats zināmai drošībai, ka pietiekami liela daļa latviešu sabiedrības šādus izteikumus gatava kā minimums pieciest. Līdzīgi kā latvietis Harijs Vītoliņš piecieš oranži melno impērisma simbolu Krievijas hokeja komandas trenera amatā. Sak: “labāk jau būtu bez tā, bet lietas labā var jau arī tā…”

To sauc par pieradināšanu. Vispirms aicinājums samierināties ar to, ka “viedokļi jau var būt dažādi” un “katram ir tiesības svinēt”. Pēc tam paziņojums, 9. maijs esot teju Latvijas valstiskuma priekšnosacījums. Redzot, cik mērķtiecīgi Latvijas sabiedriskā doma tiek barota ar apziņu, ka Latvijas valsts neesot izdevusies un ka latvieši savā kaš­ķīgumā un zaglīgumā valsti vadīt nespējot, nav grūti iedomāties, kāda varētu būt tālākā secinājumu ķēde.

Manuprāt, ir sasniegta tā robeža, kad šī ķēde ir jāpārrauj. 9. maijs nav Latvijas diena. Tā ir kritušas un revanšu alkstošas impērijas slavināšanas diena, bet Latvijas valstiskums šo impēristu skatījumā ir vien nebūtiska kļūda. Saistīt 9. maiju ar 18. novembri ir nekaunīgi un nepiedodami. Tas būtu jāatceras arī tad, kad būs šķietami saimnieciskas un nepolitiskas – pašvaldību vēlēšanas. Bez atbilstošas pārmācīšanas vēlēšanās varam sagaidīt nākamos soļus, un tā būs mūsu visu atbildība.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. NA kungs, nostaties pret Barikazu Dalibniekiem ir piedodami??????????

  2. Ar politisku loģiku mēram tā ir kā ir.Latvijā Krieviju atcerējās kā starptautisku žandarmu un bija pavisam maz tādu ,kas nevēlējās Krievijas sakāvi 2.pasaules karā.Par brūnā mēra sakāvi uzvaras lauri bija jādala ar antihitlerisko koalīciju.Nekādu dāsno kara laupījumu tas nesolīja.Tāpēc par laupījumu kļuva visas valstis ,kuras padarmija bija šķērsojusi.

  3. Kāda jēga runāt, sen jau vajag darīt, nevis gudri spriedelēt!!!! Bet to jau nevar – zaudēs lielo algu un krēslu saeimā…….
    Tā jau dara lielākā daļa šo deputātu – labi sēž iesildītos krēslos un saņem nekaunīgi lielas algas un atbalstus….un tie saucās tautas kalpi.

    • Nezin kaa ir pareizi,bet bez kreesla saeimaa tiek zaudeeta arii speeja ietekmeetprocesu, kas ir saeimaa. Par veeleshanos sagaidiit kaadreiz reaalu rezultaatu, no visiem tautas kalpiem, tautas labklaajiibas celshanai gribeetos. Neatkariigi no politiskaas partijas

  4. Nu ko tad tik vāji ieknābāt Dzintaram, Ušakovs nesapratīs.Ja jau kangarot, tad ar drosmi.

  5. Un to saka cilvēks kuram savs labums ir galvenais dzīvē.Kā var pamest tautas ievēlēšanu par deputātu! Savu labumu meklētājs .Nelga.

  6. bērnu auklīte pamodās, nezvejo balstiņas, nesanāks

  7. Paldies. Pareizi teikts, Dzintara kungs.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Veselības aprūpes sistēmas grumbainie ceļi

Pēdējo nedēļu laikā veselības ministrei Andai Čakšai vai katru dienu nākas skaidroties saistībā ar mediķu algām. Vakar intervijā LTV ministre teica, ka zemā atalgojuma dēļ spriedze un satraukums jūtams daudzās medicīnas specialitātēs, ne tikai dzemdību iestādēs un nodaļās. Nepietiekamā finansējuma dēļ daudzviet trūkst mediķu un pasliktinās veselības aprūpes pieejamība sabiedrībai. Māra Kučinska vadītā valdība ir apsolījusi veikt reformas veselības aprūpes sistēmā, un šopavasar tiek gaidīti risinājumu varianti. Veselības ministrijai uzdots līdz 1. aprīlim iesniegt izskatīšanai ziņojumu par slimnīcu kartējumu, par cilvēkresursu attīstības plānojumu, izmaiņām veselības aprūpes sistēmas pārvaldībā utt.

Kam primāri jānovirza valsts budžeta pieaugums tuvākajos gados?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (8)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+