Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. februāris, 2014
Drukāt

Pie lasītājiem – “36,6 oC” jubilejas numurs


366_01022014_bilde

Daudzu lasītāju iecienītajam žurnālam “36,6 oC” februārī ir jubileja – ir pagājuši desmit gadi kopš tā pirmā numura iznākšanas.

Kā jau tas jubilejai piedien, žurnāla komanda – redaktore Zane Zālīte, redaktores vietniece Gunta Tabore, žurnālistes Selga Amata un Aija Lietiņa – padomājusi, lai arī lasītājiem, īpaši tiem, kas tam ir uzticīgi no pirmā numura, tajā būtu daudz interesantu materiālu un pārsteigumu, piemēram, uzzinot, kuri lasītāji ir uzvarējuši digitālo termometru loterijā, tātad var to iegūt savā īpašumā. Žurnāla nosaukums jau pasaka priekšā, ka normālai temperatūrai vajadzētu būt 36,6 0C robežās, bet, ja tā ir paaugstināta, tad padomu, kā pareizi rīkoties saslimšanas gadījumā, vislabāk meklēt kādā no šo izdevumu lappusēm. Februāra “36,6 oC” eksperiments atklāj, cik patiesībā maz vajag izdarīt, lai… justos laimīgāki, pārliecinātāki par sevi, veiksmīgāki. Kurš gan mūsdienās nezina to, ka būt laimīgam nozīmē arī labu fizisko veselību. Kas eksperimenta dalībniekiem bija jādara un kā viņi jutās pēc divām nedēļām, kad beidzās eksperiments, šeit neatklāšu. Iesaku jums pašiem izlasīt un pārliecināties, ka ceļš uz laimes sajūtu ir paša rokās. Paldies žurnālam “36,6 oC” par šo neparasto eksperimentu!

Šogad februāris ir ziemas olimpisko spēļu laiks, tādēļ bija interesanti lasīt, kā “36,6 oC” komanda par godu izdevuma jubilejai ļāvusies “nelielai dēkai, kas nav bīstama veselībai un kur nezināmais solās būt līdzsvarā ar jaunatklāsmes prieku”, kā to materiālā “Kērlings: cilvēkiem ar galvu – domājošiem un mierīgiem” raksta Selga Amata. Ne spēles noteikumu apgūšana, ne bailes nenoturēties uz ledus, kas “izrādījās slidenāks, nekā domājām”, ne 20 kilogramu smagā akmens pareizas slīdināšanas prasmes apgūšana, ne intensīvā ledus birstēšana, lai akmens slīdētu tur, kur tam beigās jānonāk, – iespējami tuvāk mājas centram, radot pamatīgu slodzi muskuļiem, netraucēja žurnālistēm izjust spēles garšu, bet galvenais – saprast, ka viņas tomēr ir komanda. Bet man lasot radās maza skaudība: ek, derētu gan dzīvē pamēģināt šo olimpisko sporta veidu, kas no malas izskatās nedaudz garlaicīgs, bet pašiem spēlētājiem sniedz tik daudz emociju un spēles prieka.

Rakstā “Aijas Britālas pacietības skola” izdevums dod iespēju iepazīt apbrīnojami nosvērtu, bet vienlaikus radoši neaprēķināmu sievieti Aiju Britālu. Tieši viņai pirms desmit gadiem radusies ideja par žurnāla nosaukumu, taču svarīgākais ir viņa pati – cilvēks, kas reālajā dzīvē tiecas pēc zvaigznēm, kas “pa kādai tuvojas un pārvēršas siltās saulītēs. Bet tālumā iedegas aizvien jaunas”.

Interesanti arī lasīt, kādas pārmaiņas desmit gadu laikā notikušas četru žurnālam uzticamu lasītāju dzīvē, un to, ko viņiem nozīmējis šis žurnāls.

Novēlu žurnālam “36,6 oC” nosvinēt vēl daudz jubileju!

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+