Pie Latvijas diplomātijas sākumiem 0
Atzīmējot Latvijas valsts starptautiskās de iure atzīšanas 93. gadadienu, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 24. janvārī Ārlietu ministrijā atklāja divas vēsturiskas izstādes – ”Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs (1610 – 1681) starptautiskajās attiecībās” un ”Latvijas Republikas starptautiskie līgumi”.
”Latvijas diplomātijas vēsture nesākās gluži 1918. gadā. Tā patiesībā ir daudz daudz vecāka. Kurzemes un Zemgales hercogiste pirmo līgumu, regulējot tirdznieciskos kontaktus, noslēdza pirms 370 gadiem ar Francijas karalisti,” pasākuma atklāšanā atgādināja ārlietu ministrs.
Hercoga Jēkaba diplomātijai veltītās izstādes autore ir vēstures doktore Mārīte Jakovļeva, sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) Latvijas Vēstures arhīva speciālistiem. Ministrijas foajē izliktajās vitrīnās redzamie 17. gadsimta dokumentu oriģināli parasti atrodas minētajā arhīvā un no tā izņemti tikai uz izstādes laiku.
Hercogu Jēkabu piemin kā saimnieciskajā darbībā un arī diplomātisko sakaru veidošanas ziņā ļoti aktīvu personību. Cita lieta, ka mazās hercogistes lielās ārlietu ambīcijas, par spīti uzņēmībai un neatlaidīgumam, reti kad īstenojās, taču tā laika līgumi, diplomātiskā sarakste, instrukcijas sūtņiem mūsdienās ir interesanti kā vizuāli, tā saturiski. Izstādē var aplūkot dokumentus, kas liecina par hercogistes attiecībām ar Venēcijas republiku, Zviedriju, Poliju, Angliju, Franciju un arī Krieviju. Piemēram, cara Fjodora Aleksejeviča 1679. gada 21. maija vēstuli hercogam Jēkabam, kurā pēdējais tiek uzaicināts sūtīt savus sūtņus uz Krieviju, tas ir, dibināt diplomātiskās attiecības. Interesants ir hercogistes tirdzniecības un kuģniecības līgums ar Olivera Kromvela Angliju, datēts ar 1657. gada 17. jūliju. Līgumu rotā ar tušu zīmēts Kromvela portrets.
Izstāde būtu nepilnīga, ja neskartu Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonijas Gambiju un Tobago salu. Te ir vairāki ziņojumi, instrukcijas, koloniju plāni un kartes, cita starpā 17. gadsimta 50. gadu Sv. Andreja salas Gambijas upes grīvā forta zīmējums, kas vēstures pētniekiem ilgu laiku bijis nezināms. Par Tobago runājot, vēsturniece Mārīte Jakovļeva gan aizrāda, ka Anglijas karalis Kārlis II Jēkabam to ļāvis kolonizēt tikai ar noteikumu, lai kolonisti būtu vienīgi viņa vai hercoga pavalstnieki. Hercogs līguma punktu centies pildīt, tādēļ kolonisti tiešām lielākoties vervēti Lielbritānijā, bet karavīri nākuši no citām Eiropas pilsētām. Nav nekādu dokumentālu faktu, ka Tobago būtu dzīvojis arī kāds latvietis.
Izstādi ”Latvijas Republikas starptautiskie līgumi” veidojis ĀM Dokumentācijas pārvaldības departaments, kura pārziņā ir arī ministrijas arhīvs, taču tie materiāli, kas attiecas uz pirmskara laika Latvijas ārpolitiku, nākuši no LNA Latvijas Vēstures arhīva. Neskaitot dažādas konvencijas, laikā no 1921. līdz 1940. gadam Latvija bija noslēgusi 18 līgumus ar vairākām valstīm un 253 divpusējos līgumus ar 35 valstīm. Jāatzīmē, ka pēc valstiskuma atjaunošanas noslēgti jau 450 daudzpusējie un vairāk nekā 800 divpusējie līgumi. Izstādē, protams, apskatāma vien niecīga daļa no tiem.
Ņemot vērā valsts ie-stādē valdošo caurlaižu režīmu, interesentiem jāvēršas ĀM Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā pie Mika Užāna (tālr. 67016473). Izstāde būs apskatāma līdz februāra beigām.
