Pie Mangaļsalas mola pulcējas ap 100 roņu 0

Pie Mangaļsalas mola pēdējo dienu laikā novēroti vairāki pelēko roņu mazuļi un pieauguši roņi, kuri redzēti gan uz ledus gabaliem, gan peldam jūrā, aģentūru LETA informēja Latvijas Dabas fonda pārstāve un “dabasdati.lv” redaktore Nora Rustanoviča.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Kopumā pie Mangaļsalas mola uz ledus izdevies novērot ap 100 roņu, un tā ir pirmā reize, kad tik liels skaits roņu manīts vienuviet uz ledus.

Zoologs Valdis Pilāts stāstīja, ka lielais roņu skaits Mangaļsalā izskaidrojams ar vējiem. “Tie atpūtuši ledu, visticamāk, no Rīgas jūras līča ziemeļdaļas līdz pašam līča dienvidu galam. Acīmredzot tas bijis tas ledus, uz kura sadzimuši pelēko roņu mazuļi. Man nav zināms, ka tik daudz roņu būtu līdz šim atpūsts līdz pašai līča dienvidu piekrastei. Šī varētu būt pirmā reģistrētā reize ar tik daudziem roņiem uz ledus,” vēstīja Pilāts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pelēkajiem roņiem mazuļi dzimst martā un aprīlī. Mātītes labprāt izvēlas dzemdēt jūrā uz dreifējošiem ledus gabaliem, kur mazie ronēni ir pasargāti no plēsēju uzbrukumiem. Pēc siltākas ziemas roņu mātītes dzemdē uz sauszemes mazo Igaunijas saliņu piekrastē. Pirmās nedēļas roņu mazulis ir klāts ar baltu un pūkainu kažoku, kas palīdz maskēties uz sniega fona, taču galīgi nav piemērots peldēšanai. Apmēram mēnesi mazulis barojas ar mātes pienu un strauji aug. Pēc tam ronēnam ir jāsāk patstāvīga dzīve – jāiemācas ķert zivis.

Roņu mazuļiem, ja tie izskatās veselīgi un labi paēduši, palīdzība no cilvēka nav nepieciešama. Visticamāk, ka ronēna mamma barojas jūrā un drīz vien to nāks pabarot.

Cilvēku palīdzība vajadzīga tikai ļoti vājam vai savainotam roņu mazulim, bet arī tad vienmēr jāsazinās ar Valsts vides dienestu vai Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu. Roņi ir aizsargājami dzīvnieki, un tos aizliegts patvaļīgi pārvietot.

Pelēkais ronis ir lielākais un visbiežāk sastopamais ronis Baltijas jūrā. Latvijas piekrastē sastopama pelēko roņu Baltijas jūras pasuga – tos itin bieži var novērot gan piekrastes ūdeņos, gan upju lejtecēs. Pašlaik Baltijas jūrā dzīvo aptuveni 15 000 roņu, taču 20.gadsimta otrajā pusē pārmērīgu medību un jūras piesārņojuma ietekmē to skaits strauji saruka. Lai apturētu pelēko roņu samazināšanos, suga tika iekļauta aizsargājamo sugu sarakstā un to aizliedza medīt.

Jau ziņots, ka 7.martā Rīgas Zooloģiskajā dārzā no Vecāķiem tika nogādāts pirmais šopavasar pludmalē atrastais pelēko roņu mazulis.