Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. jūnijs, 2014
Drukāt

Anda Līce: Vēlētājs ir kļuvis apātisks, noguris un arī novecojis (9)

Foto - LETAFoto - LETA

Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir tā, ka negribas runāt, bet nav arī spēka klusēt. Mēs gadiem ilgi dzīvojam pelēkajā zonā, kuras sinonīms ir vienaldzība. Tajās reizēs, kad pilsoņiem ir reāla iespēja paust savu viedokli, vieni to vispār nedara, citi – rīkojas nedomājot. Kā vieni, tā otri pēc tam nevar vien beigt lādēties par sekām, ko paši radījuši. Kaut mēs apzinātos, cik tautai un valstij postošs ir mazohistiskais apgalvojums: “No manis nekas nav atkarīgs!” Tas nomirdina maņas un gribu. Sabiedrība bez savas gribas ir visu lielo pasaules kalpinātāju sapnis.

Ar lielām bažām ir jādomā par rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. To, ka vēlētājus joprojām var neticami viegli apmuļķot, pierādīja zaļzemnieces Ivetas Grigules ciniskās reklāmas ziepju burbulis: “Cilvēks ir vissvarīgākais”. Gan jau līdzīgus burbuļus laidīs arī citas partijas, jo ko gan citu darīt, ja trūkst vēlmes un apņemšanās kalpot Latvijai. Kā mēs apvainojāmies, kad pirms daudziem gadiem kāds politiķis Latviju nosauca par muļķu zemi! Kas pa šiem gadiem ir mainījies? Daži teic: vēlētājs esot kļuvis gudrāks. Vēlētājs ir aizbraucis no Latvijas prom, politiķu nebeidzamo melu dēļ vēlētājs ir kļuvis apātisks, noguris un arī novecojis. Daudzi sabiedriski aktīvi cilvēki ir jau viņsaulē. Jau kuru reizi ārzemēs dzīvojošie pauž neapmierinātību, ka nav atrisināts viņiem domātu vēlēšanu iecirkņu jautājums. Ko pa šiem gadiem no savām kļūdām ir mācījusies CVK?

Elektroniskā balsošana var izrādīties ziepju burbulis un milzu naudas izsviešana vējā. Var jau cerēt, ka tā palielinās vēlētāju aktivitāti, taču pilsonisko stāju veido ne jau tehniskie līdzekļi, bet ideāli. Tie, kuriem ir slinkums reizi četros gados pacelt dibenu no krēsla un aiziet uz vēlēšanu iecirkni, to nedarīs, arī pie datoriem sēdēdami. Tas, kas nav pie sirds, ir “pie kājas”.

Politisko klimatu valstī var mainīt garīgajā ziņā sportisku cilvēku ienākšana politikā. Jautājums tikai, vai viņi apzinās, ar ko saistās un kādām atkarībām sevi pakļauj, uznākot uz spēles laukuma, kurš saucas politika un par kuru viņi tikpat kā neko nezina. Ar mazasinību sirgstošās partijas izmisīgi meklē donorus. Var bezgalīgi pārliet asinis, tas nelīdzēs, ja nesāksies pašattīrīšanās. Diemžēl to neļauj peldēšana patērnieciskuma straumē.

No rītiem ieslēdzot radio, es ar bažām klausos, vai tikai atkal kādam nav sakārojies dibināt savu partiju. Kad katrs žagariņš sapņo kļūt par slotu, nekāda slaucīšana nesanāk.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. LĪCES KUNDZE!!! NEPIEDERU NEVIENAI JŪSU NOSAUKTAJAI KATEGORIJAI, lai gan nu jau 4 gadus esmu pensionāre – nav apātijas, bet ir dzīvesprieks, neesmu nogurusi, jo darbojos ar sevi un neļauju” iesūnot” smadzenēm, neuzskatu, ka esmu veca un NOVECOJU!!!! jĀ, NO MANIS DAUDZ KAS nav ATKARĪGS!?? LAI DIBINA PARTIJU, ja ir TIK TRAKA VĒLĒŠANĀS DOTIES TAJĀ ZAŅĶĪ, KO SAUC PAR POLITIKU,vienīgi traki, ka tiek ar nolūku atņemtas balsis normāli domājošiem deputātiem, jo vini NETIEK ievēlēti?!?? ESMU UN ARĪ BALSOŠU PAR TIEM POLITIĶIEM, KURI SAVUS DIBENUS “ATVED” pie vēlētājiem arī pēc ievēlēšanas tajos 4 turpmākajos darba gados! Pārējos nežēlīgi un bez sirdsapziņas SVĪTROJU – izmetu misenē kā viņi misenē met mūs jau tūlit pēc vēlēšanām…

  2. un kurš var pierādīt pretējo – ka no manis ir kaut kas atkarīgs? Empīriskā pieredze rāda, ka no manis patiešāma nekas nav atkarīgs – tad kāpēc gan balsot? Lai šiem ļautiņiem būtu 1000 EUR pie pensijas?

  3. Visi, ko ievēlam, ir tādi paši kā mēs. Reiz aiz manas muguras sarunājās divas draudzenes un abas bija vienisprātis- tas , kurš sākumā šķitis pats sakarīgākais un lādzīgākais, vēlāk izrādījies teatrāls maita, bet sākumā kašķīgie un piekasīgie darba biedri vēlāk kļuvuši par īstiem draugiem. Nekad nebūs tā, ka partiju sarakstos startēs tikai eņģelīši. Bet mūsu pesimismu veiksmīgi rada lapsveidīgie, kuru mums vēl pietiek, un viņu interesēs ir radīt pilsoņu neticību pašu valstij.

  4. pilnīgi piekrītu Osvalda teiktajam….

  5. pilsonim ir ne tikai pienākumi, bet ir arī tiesības! Kā mēs to izmantojam savā labā, ir katra sirdsapziņas jautājums. Ja nepildām savus pienākumus, tad mums nav tiesības prasīt to no citiem! ‘Vēlēšanas bija rezumē mūsu pienākumiem un tiesībām! Izrādījās, ka mums ir minimāli pienākumi un būs minimālas tiesības!

  6. Kad būs sakarīgs cilvēks par ko balsot,tad arī iešu to darīt! Balsoju iepriekšējās vēlēšanās un kas ir mainījies? Mūsu izvēlētie TAUTAS KALPI ieveda valsti parādos un vēl pāris nebūšanās un vai tad par tiem var balsot? Un vai šodienas politiķi ir labāki? Tā ka nevajag te teikt,ka ir vienaldzība!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+