Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. marts, 2012
Drukāt

Pie ūdeņiem, kur gājputni pulcējas

aprilis_kolkasraga_10

Jau vairākas nedēļas pirms astronomiskā pavasara iestāšanās Latvijā bija dzirdami cīruļu treļļi, dzērvju klaigas un zosu sasaukšanās. Šobrīd īstais laiks vērot spārnotos ceļotājus, jo daudzi gājputni pēc garā ceļa joprojām turas kopā.

 

“Putnu vērošana iespējama visur, kur tie uzturas, arī pilsētā. Taču dažās vietās atkarībā no barības pieejamības un citiem sezonāliem apstākļiem pulcējas ievērojami vairāk putnu nekā citviet. Tā ir mitrainēs un jūras piekrastē, kur pavasaros koncentrējas bridējputni, zosveidīgie un kaijas,” atklāj Vidzemes Augstskolas pasniedzējs un dabas gids An-dris Klepers.

“Lai vērotu putnus un kļūtu par labu putnu pazinēju, nav jābūt ornitologam. Svarīgi, lai būtu interese par dabu. Sākumā pietiks ar tālskati un putnu noteicēju, vēlāk atpazīšanu atvieglos putnu balsu audioieraksti. Izmantojot tālskati, iespējams pamanīt daudzas nianses lidoņu apspalvojumā, knābja un kāju uzbūvē, ko ar neapbruņotu aci nevar izdarīt. Līdz ar to arī putni netiek lieki traucēti, ko būtiski ievērot. Vislabāk putnu vērošanai derēs binokļi: 8×35, 8×40, 10×40, 10×50 (pirmais skaitlis apzīmē palielinājumu, otrais – ārējās lēcas diametru milimetros – jo tas lielāks, jo labāks būs attēls krēslā, lietū un lielāks redzes leņķis). Par desmit reizēm lielāku palielinājumu gan es neieteiktu, jo tāds binoklis būs ar mazāku redzes leņķi, smags, ko ilgi grūti noturēt pie acīm.

Ja vēlaties vērot putnus atklātā vietā vai jūrā, nepieciešams teleskops ar vismaz 20 – 35 reižu palielinājumu, kura ārējās lēcas diametrs nav mazāks par 80 milimetriem, un jālieto statīvs, taču tas būs dārgs, iesācējiem nevajadzīgs prieks. Pērkot tālskati, vēlams izraudzīties tādu, kura lēcām ir speciāls attēlu dzidrinošs pārklājums (svarīgi, vērojot putnus sliktas redzamības apstākļos) un korpusam triecienizturīgs apvalks.”

Tā kā Latvijā, īpaši jūras piekrastē, laika apstākļi ir nepastāvīgi, dodoties dabā, nopietni jādomā, ko vilkt mugurā, un jāseko līdzi laika prognozēm. Rūdītu putnu vērotāju pieredze liecina, ka aprīlī galvaspilsētā var būt pat tik silts, ka cilvēki jau staigā Tkreklos, bet populārākajā putnu pavasara migrācijas novērošanas punktā Kolkasragā pūš auksts, brāzmains vējš un jūtams jūras aukstums. Tādēļ putnu vērotāja ekipējumā jābūt gan ūdens un vēja necaurlaidīgam, termoregulējošam apģērbam, gan nesamirkstošiem zābakiem. 
Putni_10

Atkarībā no gadalaika putnu izskats mēdz būtiski mainīties, spalvu rotu ietekmē arī putna vecums un riesta (pārošanās) laiks. Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) skatījumā, viens no labākajiem Latvijas grāmatnīcās nopērkamajiem putnu noteicējiem ir “The Most Complete Field Guide to the Birds of Britain and Europe” (Londona, 2009), kurā kvalitatīvos zīmējumos attēlotas visas Eiropā sastopamās un reti ieceļojošās putnu sugas dažādos apspalvojumos. Ar mūsu valsts meža, lauku un ūdeņu putniem, to dzīvesvietām, uzvedību un balsīm iepazīstina arī LOB izdotās grāmatas. Tās var iegādāties Kolkas, Salacgrīvas, Dvietes senlejas TIC, Latvijas Dabas muzejā un interneta veikalā (tālr. 25920762 vai e-pasts: info@motacilla.lv), kas piedāvā arī optikas nomu.

“Man putnu vērošana sagādā atklāsmes prieku un brīnišķīgu atpūtu, kas līdzinās sporta nodarbībām ar Šerloka Holmsa cienīgām dedukcijas un loģisku spriedumu ķēdēm, apspriežot redzēto kopā ar domubiedriem. Vērošanas process mani saista harmonijā ar dabas ritmiem, piešķir papildu motivāciju apmeklēt vēl neredzētas vietas Latvijā,” atzīst A. Klepers.

Viņš iesaka savus vērojumus ierunāt mobilā telefona skaņas ierakstītājā vai nobildēt, putnu lieki netraucējot, lai vēlāk būtu vieglāk izmantot grāmatas sugu noteikšanai, vai vislabāk publicēt novērojumu Latvijas savvaļas dabas novērojumu dienasgrāmatā “Dabasdati.lv”, kur citi speciālisti to komentēs un palīdzēs noskaidrot novēroto sugu. Arī iesācējiem var uzsmaidīt veiksme – kāds ļoti rets, caurceļojošs lidonis, kurš Latvijā nolēmis tikai īsu brīdi atpūsties, taču prieku sagādās arī apkaimes tuvāko dārza putnu vērošana un atpazīšana.

 

Labākās putnu vērošanas vietas pavasarī

• Kolkasrags;

• Liepājas jūrmala un Liepājas ezera apkaime;

• Akmeņrags;

• Ovīšrags;

• Lubāna ezera mitraine ar zivju dīķiem;

• Sedas tīrelis un Burtnieku ezers;

• Vitrupes–Ainažu jūrmala;

• Svētes lejtece;

• Kaņiera ezers;

• Dvietes paliene;

• Kaltenes jūrmala;

• Engures ezers;

• Mērsraga jūrmala.

 

Vērts apskatīt

* Kolkas baznīca celta 1886. gadā (arhitekts T. Zeilers), pēc atjaunošanas iesvētīta 1993. gada rudenī. Draudzei zeme piešķirta jau 1833. gadā, kad uzbūvēts iepriekšējais dievnams, taču to pēc Krimas kara lielajiem postījumiem nācies nojaukt. Baznīcu grezno laikmetīga un neviennozīmīgi vērtēta Helēnas Heinrihsones altārglezna. Tālrunis apmeklējuma pieteikšanai: 26376746.

 

AkmenragaBaka_10* Akmeņraga bāka (35 m) celta 1921. gadā. Divas bākugunis iedegas reizi 7,5 sekundēs. Atvērta apmeklētājiem par maksu (tālr. 28350899). No bākas paveras skaists skats uz jūru un apkārtnes mežiem. Līdz tai varat nokļūt, braucot no Ziemupes puses (~11 km). Bākas pārvaldniece brīvā dabā izveidojusi tuvumā atrasto dzintaru un fosiliju izstādi, ko dēvē par “Vietējo muzeju”.

Ieeja – Ls 0,20.

 

 

 

 

 

 

Kas jāapskata

1. Kolkasrags.

2. Dundagas pils.

3. Skulptūra “Krokodils” (piemiņas zīme novadniekam Austrālijas krokodilu medniekam Arvīdam Blūmentālam).

 

Kur nakšņot

1. Viesu māja “Ūši” (Kolka).

2. Viesu nams “Pītagi” (Košrags).

3. Hostelis “Vītoli” (Kolka).

 

Kur paēst

1. Kafejnīca “Būda” (Engure, Jūras 95).

2. Kafejnīca “Pirāts” (Engure, Jūras 73).

3. Karsts dzēriens un uzkodas Kolkasraga apmeklētāju centrā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+