Pieaug antisemītisku noziegumu skaits 12
Eiropā un citviet pasaulē naida noziegumi tiek konstatēti arvien biežāk un tie ir milzīga globāla sabiedrības veselības problēma. Tā konferencē par naida noziegumiem un naida runu, kas nesen notika Latvijā, sacīja viens no Eiropas vadošajiem šīs jomas pētniekiem – Lankasteras (Lielbritānija) universitātes profesors kriminoloģijā un krimināltiesībās Pols Iganskis.
Konferencē pētnieks minēja, ka naida noziegumi atstāj ietekmi ne vien uz upuri, bet uz visu kopienu. Šo noziegumu gadījumos cilvēkiem uzbrūk nevis personisko, individuālo īpašību dēļ, bet tālab, ka viņi pieder kādai grupai. “Skatoties Eiropas vēsturē, etniskās, reliģiskās identitātes padarīšana par ko sliktu ir radījusi naida vardarbību, kas izraisa cilvēku migrāciju. Pilsoņu karos un citos karos naida vardarbība ietekmē ne vien karā iesaistītos, bet arī citus, un tas redzams Sīrijā,” Iganska stāstīto citē LETA. Runājot par darbu ar naida noziegumu veicējiem, pētnieks sacīja, ka viņu motivācija joprojām nav līdz galam izpētīta. “Mēs iztēlojamies, ka vairākums rasistu ir neonacisti, aizspriedumaini cilvēki, kas par upuriem izvēlas cilvēkus iepriekš plānotos noziegumos. Taču tā nav, vairākums noziedznieku ir ļoti parasti cilvēki, kas dzīvo parastu dzīvi, kas nereti ir problemātiska. Šie cilvēki savā dzīvē nes dažādus ievainojums un tad, kad jūtas apvainoti, sāk lamāties un vicināt dūres,” stāstīja Iganskis. Pētnieks arī sniedza īsu interviju “LA.
– Kādas ir naida noziegumu tendences Eiropā?
P. Iganskis: – Kopēja aina ir ļoti daudzveidīga. Pēdējos gados Eiropā esam novērojuši, ka būtiski pieaudzis antisemītisku noziegumu skaits. Katru dienu notiek tūkstošiem incidentu pret ebrejiem. Sevišķi tie pastiprinās pēc tam, kad ziņās ir parādījusies informācija par jaunu konfliktu uzplaiksnījumiem Izraēlā. Šajā gadījumā naida noziegumus lielākoties pastrādā cilvēki, kas nav tieši saistīti ar konfliktiem Izraēlā, tomēr viņiem nav simpātiju pret šo valsti.
Tāpat Eiropā pieaug uzbrukumi pret musulmaņiem, piemēram, pēc Kopenhāgenā un Parīzē notikušajiem teroraktiem.
Saistībā ar ebrejiem un musulmaņiem naida noziegumi piedzīvo kāpumus un kritumus. Mazāk tiek ziņots par noziegumiem, kas vērsti pret romiem. Pamatojoties uz aizspriedumiem, stereotipiem, pret viņiem tiek veikti grautiņi, uzbrukumi, pūļa vardarbība. Tāpat novērojami arī naida noziegumi, kas vērsti pret seksuālajām minoritātēm, jo sevišķi tie raksturīgi Austrumeiropas valstīm.
– Jūs konferencē uzsvērāt, ka lielākoties naida noziegumi paliek nepamanīti, jo cilvēki par tiem neziņo. Kāpēc izveidojusies šāda tendence?
– Neziņošana ir raksturīga par lielāko daļu noziegumu. Bet īpaši šī tendence izpaužas saistībā ar naida noziegumiem. Piemēram, patvēruma meklētāji neziņo par uzbrukumiem viņiem, jo baidās, ka ziņošana var ietekmēt viņu statusu.
Ļoti maz naida noziegumu vaininieku nonāk līdz kriminālvajāšanai un stājas tiesas priekšā. Šāda situācija lielākoties ir tādēļ, ka tiesībsargājošajām iestādēm pietrūkst pierādījumu bāzes. Jums nav audio vai videoieraksta par to, ko uzbrucējs ir teicis upurim. Bieži vien upuri ir šokēti par notikušo, bet liecinieki nevēlas šajās lietās iesaistīties.
Pēc policijas datiem, Apvienotajā Karalistē no 20 noziegumiem viens ir naida noziegums, bet realitātē naida noziegumu skaits varētu būt četras reizes lielāks par reģistrēto.
– Latvijā vairāki ziņu portāli ir slēguši anonīmas komentēšanas iespēju pie rakstiem. Kāda situācija ir Apvienotajā Karalistē?
– Interneta komunikācijas ātrums liek arī ātrāk izplatīties neiecietībai. Sociālajos tīklos, piemēram, “Facebook” un “Twitter”, bieži atradīsiet diskriminējošus noskaņojumus lietotāju ierakstos. Jautājums ir, kā to apturēt, jo visa interneta fetišs ir runas un izpausmes brīvība, uz kuru balstās komunikācija. Apvienotajā Karalistē par riebīgām rasistiskām vēstulēm, telefona zvaniem vai ierakstiem sociālajos tīklos var tikt piemērots kriminālsods. Riebīgas vēstules bieži saņem futbolisti un popzvaigznes.
Internets ir kā anonimitātes kloāka. Tomēr Apvienotajā Karalistē lielākās ziņu vietnes ir slēgušas iespējas komentēt anonīmi, kā, piemēram, “The Guardian”.
