Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. marts, 2016
Drukāt

Pieaug kiberuzbrukumi viedtālruņiem

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Arī viedtālruņi ir datori. Diemžēl lielākā daļa lietotāju to joprojām nesaprot un savu tālruni pakļauj dažādiem kiberuzbrukumu riskiem. Kamēr datoru aizsardzība arvien sasniedz jaunus augstumus un riski tiek apzināti, mobilos tālruņus atstāj pašplūsmā, tos uzskatot par neievainojamiem. Kādi vīrusi var skart mobilo tālruni, kā to aizsargāt, un kādas ir kiberuzbrukumu tendences viedtelefonos?

Labā ziņa, runājot par vīrusiem tālruņos, – mums pašiem jāveic vairākas darbības, lai inficētu savus tālruņus. Sliktā ziņa – bieži vien mēs šīs darbības itin viegli izdarām un ļaujam hakeru radītām ļaunatūrām inficēt mūsu ierīces. Par laimi vai nelaimi, uzbrukumi lielākoties saistīti ar peļņas gūšanu, kas nav pats briesmīgākais scenārijs, ja iedomājam pašus šaušalīgākos riskus – uzlauzta valsts aizsardzības sistēma, kodolieroču pārvaldība vai līdzīgas briesmu lietas.

 

Apdraudētie “Android” tālruņi

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “cert.lv” IT drošības speciālists Gints Mālkalnietis uzsver, ka šobrīd drošāk lietot ir “iOS” vai “Windows” operētājsistēmu darbinātus tālruņus, kamēr “Android” ir gan populārākā, gan hakeru iemīļotākā operētājsistēma, jo “Android” ir atvērta platforma, kurā ir gatavi rīki, kas ļauj paņemt legālu lietotni, pievienot funkcionalitāti un palaist internet­veikalā, norāda G. Mālkalnietis, uzsverot, ka “Android” par labu nenāk arī daudzie tālruņu ražotāji, kas izmanto tā platformu, aizmirstot par tālruņu drošību. Tikmēr trešais operētājsistēmu izstrādātājs “Microsoft” ar savu “Windows Phone” platformu pagaidām ir tik nepopulārs un mazskaitlīgs, ka hakeriem tas nav interesants. Tā teikt – laime “Windows” nelaimē.

Savukārt datu drošības eksperts, “KasperskyLab” izplatītāja Latvijā pārstāvis Valdis Šķesters uzsver, ka ikviena tehnoloģija ir ievainojama un pasargāts nav neviens. “Visām platformām, pro­grammām, lietotnēm ir caurumi, kurus agri vai vēlu atradīs. Svarīgi, lai šos caurumus izstrādātāji atrod pirmie un aizlāpa,” stāsta divdesmit gadus IT sfērā nostrādājušais speciālists. “Pēdējie divi gadi tālruņiem ir bijuši baismīgi, tendence ir ātri augoša – pērn vien atklāti septiņi miljoni ļauno programmu. Par laimi, Latvija vēl atrodas drošā zonā un savu izmēru dēļ neesam pārāk interesanti. Viskarstāk iet Ķīnā, Krievijā, Baltkrievijā, ASV, Austrālijā, Ukrainā,” norāda V. Šķesters.

 

Šifrē, ielaužas, “ķer uz muļķi”

Paši bīstamākie ir šifrētājvīrusi un Trojas zirgi, kas saistīti ar bankas kontu datu iegūšanu. Šifrētājvīrusus dēvē arī par izspiedējvīrusiem, jo tie bloķē lietotāja pieeju dokumentiem, e-pastiem u. c. svarīgām lietām, par to prasot zināmu samaksu. G. Mālkalnietis gan sacīja, ka Latvijā šifrētājvīrusi pagaidām vēl nav izplatīti. “Potenciāls šim vīrusam ir ļoti liels. Jau tagad maksā apmēram 44% upuru,” saka “KasperskyLab” pārstāvis. Tikmēr Trojas zirgi ir vairāku veidu. Daži, lietotājam nenojaušot, bankas lietotnei uzklāj virsū savu attēlu un modificē bankas datus. Lietotājs pats autorizē maksājumu un tas aiziet ne tur, kur vajag. Kā atklāja V. Šķesters, bēdīgi slavenais Deniss Čalovskis strādāja tieši pie šādiem vīrusiem. Lietotājs redz vienu, bet bankā jau darbojas kāds cits.

Cits vīruss nelikumīgi iegūst naudu ar paaugstinātas samaksas īsziņām, kuras izsūta pats tālrunis. Šādi vīrusi ļoti izplatīti ir Krievijā. Tāpat nauda no bankas konta ar īsziņu palīdzību var pazust pavisam elementāri – piedaloties kādā loterijā, atstājot savu tālruņa numuru pie gara līguma, kas netiek izlasīts. Izrādās, līgumā atrunāts, ka mēnesī no konta tiks noskaitīta attiecīga naudas summa. Tā kā līgumus lasa tikai daži, uzķeroties diezgan daudzi. Tāpat vīrusus var iegūt, instalējot uzlauztas bezmaksas spēles, speciāli inficētas lietotnes, kuras aptīra jūsu bankas kontu, piemēram, pārtverot paroles. “Daudzi uzraujas arī uz “policijas” vīrusiem, kas ekrānā parāda brīdinājumu – ja nesamaksāsiet, ieradīsies policija. Skaidrs, ka policija šādi nestrādā. Ļoti kaitīgi ir arī t. s. fišinga jeb zvejošanas vīrusi, kas dublē “gmail.com” pieteikšanās ekrānu pa virsu īstajam ekrānam. Ievadot paroli, vīruss pārņem jūsu kontu. Šis vīruss ir gana izplatīts arī Latvijā,” stāsta “cert.lv” IT speciālists.

 

Kā viedtālruni saglabāt drošu

G. Mālkalnietis uzsver, ka visprātīgāk būtu veidot failu kopijas vairākās vietās. Otrkārt, ļoti jāseko līdzi tam, kādas lietotnes lejupielādējat, kādās vietnēs ejat, uz kādām saitēm klikšķināt. Neko nevajadzētu lejup­ielādēt no nezināmām saitēm – ar bezmaksas programmām tālrunī var nonākt jebkas, tāpēc vislabāk būtu lietot katras platformas attiecīgo lietotņu veikalu. Nekādā gadījumā nevajadzētu vērt vaļā nezināmus pielikumus e-pastā.

V. Šķesters norāda uz nepieciešamību iegādāties antivīrusu programmas. “Ar IT drošību nodarbojos vairāk nekā divdesmit gadus un labi atceros, kā sākās antivīrusu pārdošana – pēc trešā ļoti destruktīvā uzbrukuma, kad bojātie cietie diski bija maisiem. Bezmaksas antivīrusi ir reklāma, kas neko nedara. Viņi neaizsargā ierīci, bet iepazīstina ar zīmolu. Antivīrusu industrija nevarētu eksistēt, ja atdotu visu bez maksas,” uzsver “KasperskyLab” produktu izplatītājs, par labākajiem antivīrusiem nosaucot ne tikai “Kaspersky”, bet arī lielākos konkurentus “Simantec”, “Sofos”, “Trend Micro” un “Intel Security”. Daudzas lietotnes arī pieprasa atļauju piekļūt fotoattēliem, kamerai u. c. lietām, kam nav ne mazākā sakara ar lietotnes darbību, tāpēc labāk izvēlēties tādu lietotni, kas pieprasa pēc iespējas mazāku piekļuvi jūsu tālruņa programmām. Tāpat speciālisti iesaka sekot līdzi jaunākajām ļaunatūru ziņām, piemēram, sekojot tviterī “cert.lv” un “antivirus.lv”.

 

Pasaule mainās

Hakeri neguļ un caurumus tehnoloģiju risinājumos meklē ik mirkli. Būsim vērīgi un sargāsim paši sevi. Kā sacīja V. Šķesters, tūlīt kiberuzbrukumu draudi pārņems arī televizorus, kafijas automātus u. c. lietas, kas varēs savienoties ar tālruni, izmantojot “WiFi” vai “Bluetooth”. Ir zināmi gadījumi, kad hakeri ielauzušies automašīnā, darbinājuši logu tīrītājus un beigās mašīnu iegāzuši arī grāvī…

Pievienot komentāru

Radīts paroļu ģenerators, kuru hakeri nevarēs uzlauzt (2)Firma "Everykey", ko atbalstījis pats antivīrusu kompānijas "McAfee" dibinātājs Džons Makafī, izstrādājusi īpašu maziņu ierīci, kura ģenerē jaunu un drošu paroli ikreiz, kad vēlaties ienākt vienā no saviem interneta vietņu profiliem.
Ja gribi tilpumu. "LA" vērtē "Opel Zafira""Opel Zafira" tika prezentēta 1999. gadā un kopš tā laika ir toņa noteicēja septiņvietīgo kompaktvenu klasē. Pavisam šo gadu laikā saražots vairāk nekā 2,7 miljoni dažādu paaudžu Zafira automobiļu.
Vai Latvijas neceļu nākotne? (1)Par gada auto nominēt pikapu? Uz tādu izlēcienu žūrija nez vai būs spējīga
Draugiem Facebook Twitter Google+