Dabā
Medības

Pieaug zosu radītie posta darbi sējumos. Kas notiek ar medību atļaujām?0


Zosu bars virs lauka.
Zosu bars virs lauka.
Foto: Kate Šterna

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par savvaļas putnu aizsardzību putnu medības pavasarī ir aizliegtas. Tomēr ir izņēmumi, tajā skaitā arī medības postījumu vietās. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kas ir kompetenta izsniegt medību atļaujas, ir tiesīga sniegt attiecīgo atbildi 30 dienu laikā, tātad veselu mēnesi pēc tam, kad uz lauka paviesojušās zosis un nopostījušas sējumus.

Pēdējo gadu statistika un pieaugošais lauksaimnieku satraukums visā Eiropā liecina, ka Putnu direktīvas noteiktie aizsardzības pasākumi, tai skaitā medību aizliegums pavasarī, bija veiksmīgi un ir devuši lieliskus rezultātus. Daudzu putnu sugu, tai skaitā arī zosu populācijas strauji palielinās. Vienlaikus migrējošo putnu bari rada miljoniem eiro vērtus zaudējumus lauksaimniekiem.

Reaģējot uz situācijas izmaiņām, līguma par Āfrikas – Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (AEWA) paspārnē ir dibināta Eiropas Zosu apsaimniekošanas platforma. Saskaņā ar to tiek izstrādāti meža zosu un baltvaigu zosu (atšķirībā no Igaunijas, Latvijā nav medījama) apsaimniekošanas plāni Eiropai, kuros ir uzsvērts, ka zosis ir jāmedī vairāk.

DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas Departamenta direktores vietnieks Jēkabs Dzenis: “Par zosu skaita pieaugumu šobrīd spriest nav iespējams. Kamēr nav saņemts ekspertu vērtējums, nevis nesistemātiskos novērojumos balstīti viedokļi, oficiālu atziņu šajā jautājumā sniegt nevar.” 

Vienlaikus Eiropas Komisijas apstiprināti dati liecina par zosu populācijas pieaugumu visā kopienas teritorijā. Daudzu valstu oficiālās iestādes arī ceļ trauksmi. Saskaņā ar publikāciju Dānijas Vides un enerģētikas centra mājas lapā, dažādu zosu sugu populācijas pēdējo 40 gadu laikā ir ievērojami palielinājušās, sevišķi tas attiecas uz baltvaigu zosīm. No 20 000 pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, viņu skaits ir pieaudzis līdz pusotram miljonam.

Ja agrāk šīs sugas putni ligzdoja tikai Krievijas Arktikas reģionos un ziemoja Rietumeiropā, tagad aizvien lielākā skaitā tās arī ligzdo citur Eiropā. Līdzīga situācija ir arī ar baltpieres un meža zosīm. Aptuveni miljons šo putnu ziemo Eiropā. Pārējo zosu sugu skaits palielinās ik gadu par 10%, norādīts Dānijas Vides un enerģētikas centra mājaslapā. Starptautiskā organizācija Bird Life arī ziņo par vairāku zosu sugu populāciju palielināšanos, to nodarītajiem postījumiem un lauksaimniekiem izmaksāto kompensāciju summu pieaugumu.

Savukārt 2017./2018.gada sezonā pirmo reizi apstiprināta meža zosu ziemošana Latvijā. Šīs sugas zosis pie mums arī ligzdo.  

“Jau dažus gadus pēc kārtas lauksaimnieki saskaras ar kārtējo negaidīto problēmu, proti, gājputnu ietekmi. Tie pielāgojas klimatiskajiem apstākļiem, izmanto tos un tagad jau ilgstoši uzturas Latvijā savu pārlidojumu laikā. Postījumi, ko tie rada, ir ievērojami. Turklāt tie ir neatgriezeniski. Esošā sistēma, kas reglamentē nodarīto postījumu kompensācijas, nav efektīva un lauksaimniekiem nav pieņemama,”  skaidro biedrības Zemnieku Saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, uzsverot, ka šis jautājums tā samilzis, ka būtu jārisina attiecīgo kompetento ministriju kabinetos.  

DAP pārstāvis Jēkabs Dzenis: “Šī gada kontekstā mēs noteikti varam apgalvot, ka zosis ilgāku laiku uzturas Latvijā. Par to liecina pieteikto kompensāciju skaits.”
Jā, šobrīd lauksaimniekiem ir iespēja pieteikties kompensāciju saņemšanai.  DAP šopavasar jau ir saņēmusi pirmos pieteikumus un atzīst, ka to daudzums ir strauji pieaudzis. Turklāt palielinās arī nopostīto sējumu platība.

Šobrīd pieteikti jau vairāk nekā 2000 hektāru, kas gan komisijai vēl ir jāapseko dabā.  Kompensāciju apmērs iepriekšējos gados ir bijis no 307-533 eiro par hektāru, atkarībā sugas sastopamības un postījumu apmēra.   

Šobrīd DAP tiek izskatīti arī vairāki medību pieteikumi postījumu vietās Jēkabs Dzenis paskaidroja, ka, ieskaitot postījumu novērtēšanu platībās un visu apstākļu izvērtēšanu medību atļaušanai konkrētajā vietā, atļaujas piešķiršana var prasīt līdz 30 dienām. Ja postījumi sējumos ir apsekoti jau iepriekš, laiku varot saīsināt. Taču 30 dienas ir oficiālais zosu medību postījumu vietās pieteikuma izvērtēšanas termiņš, ko paredz normatīvie akti. 

Diemžēl pēc tik liela pārtraukuma – 30 dienām medības vairs nebūs efektīvas un neglābs sējumus.

Lai akcentētu pieaugošo zosu radīto postījumu problēmu un to risināšanas mehānisma trūkumu, lai celtu to atbildīgo institūciju un iestāžu uzmanības gaismā, sabiedriskās domas paušanas portālā “Manabalss.lv” lauksaimnieki ir ierosinājuši parakstu vākšana par to, lai Latvijā tiktu atļautas zosu medības pavasarī. Tas liecina par to, ka šogad problēma palielinājusies un lauksaimnieki meklē risinājumus, jo esošā sistēma acīmredzami nestrādā. Līdztekus parakstu vākšanai notiek pārrunas un konsultācijas lauksaimnieku un nozares nevalstisko organizāciju vidē.

“Ja zosu populācijas pieaugums būs tik nozīmīgs un nodarītie kaitējumi lauksaimniecībai būs tādi, ka ar alternatīvām metodēm nevarēs situāciju atrisināt, iespējams, medības konkrētās teritorijās ar konkrētām metodēm pavasarī tomēr tiks atļautas,” sacīja Jēkabs Dzenis.

Zemniekiem ir iespēja ne tikai balsot par medību atļaušanu vai diskutēt sabiedriskajā vidē. Pieteikšanās kompensācijas saņemšanai par nopostītajiem sējumiem arī ir ieguldījums problēmas risinājuma pasteidzināšanā.

Jēkabs Dzenis paskaidroja vienu no populācijas apmēru noteikšanas mehānismiem: “Ir jāsaprot kaitējuma apmērs noteiktā lauksaimniecības nozarē. Jo vairāk zemnieki pieteiksies kompensācijām, jo skaidrāka būs aina. Tas ir visobjektīvākais veids, kā noskaidrot, kādi tad ir nodarītie zaudējumi un kāda ir kaitētāju populācija vai koncentrācija konkrētā periodos Latvijā.”  

Viens no kompensāciju saņemšanas nosacījumiem ir sējumu preventīvā aizsardzība, piemēram, vizuālie vai akustiskie atbaidītāji. Ja tādu nav, par kompensācijām var aizmirst. Novērojumi un lauksaimnieku stāstītais gan liecina, ka šādi paņēmieni nestrādā. Zosis mierīgi ganās līdzās putnubiedēkļiem. Kādas asas skaņas vai cilvēka klātbūtnes izbiedētas tās paceļas spārnos, lai atgrieztos ja ne pēc īsa lidojuma virs tā paša lauka, tad pēc stundas noteikti. Bieži vien pavasara migrācijas laikā lauku īpašniekiem pašiem jāapbraukā lauki un jāatbaida zosis, taču tas prasa laiku un palīdz tikai uz īsu brīdi.  

Latvijas Mednieku asociācijas priekšsēdētājs Haralds Barviks skaidroja, kā mainās zosu uzvedība medību sezonā: “Vietas, kur zosis tiek medītas, bars neapmeklē – ļoti precīzi iegaumē to lauku un lido tam apkārt. Un te nav runa tikai par labības vai pupu laukiem. Pat purvos, kur rudenī zosis mēdz nolaisties, šis princips strādā. Ja mednieks atradis kādu labu zosu medību vietu un brauc uz turieni regulāri, ļoti ātri zosis saprot, ka te nav droši un šo vietu vairs neapmeklē.” 

Uzziņai
Šobrīd Eiropas Savienībā putnu medības pavasarī ir aizliegtas, tomēr vairākas Eiropas valstis izmanto Padomes direktīvā par savvaļas putnu aizsardzību paredztos izņēmumus. Somijā, Beļģijā, Vācijas zemē Vestfālijā, Spānijā, Norvēģijā dažādos gados tika nomedīts dažiem simtiem zosu. Turpretī Zviedrijā, Dānijā, Vācijas zemē Šlezviga-Holšteinā zosis medī tūkstošiem.
Vislielākie rādītāji ir Nīderlande, kur 2015./2016.gada sezonā nomedītas 237 941 zosis, savākts 106422 olu un iznīcinātas 15995 ligzdas. Atsevišķos Nīderlandes rajonos pavasarī un vasarā zosis indē ar gāzi. Zviedrijā spēkā ir izņēmums medīt meža zosis visa gada garumā, ja ir postījumu lauksaimniecībai. Izņēmumi paredzēti daudzām sugām un dažādās valstīs, kur arī nepieciešamības gadījumā tie tiek ieviesti un strādā.


 
 
 
 

LA.lv