Foto: LETA

Krievijas agresijas dēļ vēlas stiprināt NATO austrumu flangu 1

Krievijas un Ukrainas konflikts ir lielākais drošības izaicinājums Eiropai kopš Aukstā kara beigām, tādēļ NATO austrumu flanga nostiprināšanai šobrīd ir būtiska un pat izšķiroša nozīme. Šāda nostāja pausta pēc Polijas prezidenta Broņislava Komorovska iniciatīvas notikušajā sanāksmē, kurā pulcējās Baltijas valstu, Višegradas valstu grupas, Bulgārijas un Rumānijas prezidenti.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 18
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Lasīt citas ziņas

Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā informē, ka neformālās sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka Krievijas agresija ir mainījusi drošības situāciju Eiropā. Tādēļ vissvarīgākais ir vienota sabiedroto izpratne un turpmākā rīcība, lai nepieļautu situācijas eskalāciju.

Sanāksmē secināts, ka notikumi Ukrainā liecina par jaunu kara formu, kurā tiek izmantota valsts iekšējā situācija, destabilizējot to no ārpuses un iesūtot valstī kā fizisku, tā militāru spēku, lai uzsāktu aktīvu pretdarbību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirms nepilnas nedēļas Austrumukrainā notikusī traģēdija, bojā ejot 298 pasažieriem no “Malaysia Airlines” reisa, atspoguļojās visās sanāksmes dalībnieku diskusijās un viedokļos, izsakot līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem un valstīm, kam tie piederīgi, nosodot terorismu un tā atbalstītājus, kā arī aicinot visas iesaistītās puses sniegt atbalstu neatkarīgai, starptautiskai un profesionālai nozieguma izmeklēšanai.
 
Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš paudis uzskatu, ka civilās lidmašīnas notriekšana ir traģisks fakts, kas skaidri apliecina, cik būtiski ir aizsardzības un drošības jomā sadarboties gan reģionāli, gan arī ar tām Skandināvijas valstīm, kuras ir NATO sadarbības partneres. Vienlaikus Latvijas Valsts prezidents apliecinājis, ka Latvijas parlaments likuma formā ir pieņēmis lēmumu līdz 2020. gadam palielināt aizsardzības jomas budžeta asignējumus līdz pat 2% no iekšzemes kopprodukta.
 
Sarunas dalībnieki bija vienoti par pastāvīgas NATO spēku klātbūtnes nozīmi alianses austrumu daļā no Baltijas līdz pat Melnajai jūrai, jo militārais konflikts Ukrainā un Krimas aneksijas fakts ir palielinājis vienotas un konsekventas NATO politikas nozīmi visu valstu drošības jautājumos. Sarunās spilgti izskanēja viedoklis par to, ka aizvadītajā nedēļā notikusī traģēdija Ukrainā vieno valstis iestāties par Eiropas Savienības un NATO valstu drošību.

Diskusija par šī brīža situāciju Eiropas drošības sistēmā un gatavošanos NATO samitam Velsā, kā arī aizsardzības finansējumu, aizsardzības politiku un reģionālo sadarbību notika 21. un 22.jūlijā Varšavā. Neformālajā sanāksmē piedalījās Bulgārijas prezidents Rosens Plevnelijevs, Čehijas prezidents Milošs Zemans, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Polijas prezidents, Rumānijas prezidents Trajans Basesku, Slovākijas prezidents Andrejs Kiska, Ungārijas prezidents Jānošs Āders un Latvijas prezidents.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.