Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
9. maijs, 2012
Drukāt

Pieaugušie uz skolu īpaši jāaicina

muzizgl_leta_12

Mūsdienīgam skolotājam jāprot apmācīt arī pieaugušos, vadīt kursus un rakstīt pieteikumus dažādiem projektiem.
 Tāds bija viens no galvenajiem secinājumiem, kas izskanēja UNESCO rīkotās nedēļas “Izglītība visiem” gaitā notikušās konsultatīvās padomes “Izglītība visiem” sēdē. Šobrīd mūžizglītība ir moderna izglītībai veltītu diskusiju tēma.

 

Eiropas Savienība (ES) apņēmusies gandrīz dubultot to pieaugušo skaitu, kas turpina mācīties. Lai to izdarītu, būs nepieciešami arī skolotāji, kas spēj un grib strādāt ar pieaugušo auditoriju. Lai uzņemtu pieaugušos, jāpilnveidojas arī skolām.

 

Nav naudas un laika mācībām

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Inga Vanaga skaidroja, ka izglītoties mūža garumā nepieciešams tāpēc, ka “darbs uz mūžu vairs nevienam nav garantēts”. 2010. gadā vidēji ES mūžizglītībā bija iesaistījušies 9,1 procents pieaugušo, bet Latvijā – tikai pieci procenti. Kad Latvijas iedzīvotājiem jautāts, kas viņus kavē mācīties, 50,8 procenti atbildēja, ka nevar atļauties finansiāli. Arī novadu pārstāvji pamanījuši – pieaugušie labprāt izmanto tās izglītošanās iespējas, kas ir par velti, bet nevēlas piedalīties ar savu līdzfinansējumu. Tāpēc, piemēram, Brocēnos pieaugušo apmācības nevar notikt nepārtraukti, bet tikai tad, kad izdevies iegūt atbalstu kādā projektu konkursā.

 

Ja mācības ir par brīvu vai ar nelielu līdzmaksājumu, parasti tās ir finansētas no ES fondiem. 40,1 procentos gadījumu izglītošanos kavē arī laika trūkums, 36,8 procenti mācīšanos nevarētu savienot ar darba grafiku, bet 29,7 procentiem trūkst darba devēja atbalsta tālākizglītībai.

 

“Darba devējiem būtu jāsaprot, ka lielāks ieguvums ir no darbinieka, kas ir sevi pilnveidojis,” uzsvēra I. Vanaga.

Pētījumos secināts, ka galvenās Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās un sociālās problēmas ir bezdarbs, alkoholisms un nabadzība. Vismaz daļu šo problēmu varētu risināt mūžizglītība, jo bez darba bieži vien ir cilvēki, kuriem trūkst mūsdienās nepieciešamu prasmju. “Cilvēki, kas dzīvo pagastos, bieži vien ir sociāli izolēti un nemotivēti,” sacīja Gulbenes novada domes izglītības, kultūras un sporta nodaļas izglītības darba speciāliste Anita Birzniece.

Problēma gan ir tāda, ka bieži vien dažādos kursos un citos izglītošanās pasākumos piesakās tie, kas ir aktīvi, taču sociāli atstumtie to nedara. Tāpēc skolai kopā ar pašvaldību būtu jāapzina visi apkārtnes iedzīvotāji un viņu izglītošanās vajadzības.

 

Tie, kuriem tālākizglītošanās visvairāk nepieciešama, bieži vien īpaši jāuzmundrina un jāpārliecina pieteikties kādiem kursiem. Cilvēki uzskata, ka ir jau par vecu, domā – “ko nu es”.

 

Laukos pašvaldībai nekas cits neatliek kā “izmantot” skolotājus daudz plašāk, nekā līdz šim ierasts. “Lauku teritorijā kopējā intelektuālā kapacitāte ir vāja un zema. Skolotājs ir viens no retajiem cilvēkiem pagastos, kas sistemātiski tiek pilnveidots un tālākizglītots,” teica A. Birzniece. Novadā ir divi mācību centri, kuros par lektoriem strādā novadu skolu skolotāji.

Brocēnu novadā pedagogi jau kopš pagājušā gadsimta beigām rakstījuši projektus un tā ieguvuši naudu pieaugušo izglītošanai, kā arī strādājuši ar visām vecuma grupām. Piemēram, viena skolotāja ieguvusi licenci šoferu kursu vadīšanai un tagad skolas telpās vada topošo šoferu nodarbības. Brocēnu novada metodiskā darba vadītāja Laura Miķelsone norādīja, ka ir pārāk maz kursu, kuros pedagogi varētu apgūt, piemēram, kā vadīt neformālās izglītības nodarbības.

 

Pagaidām gatavi strādāt par velti

Konsultatīvās padomes vadītājs izglītības ministrs Roberts Ķīlis vaicāja, kā skolotājus motivēt iesaistīties arī pieaugušo izglītošanā.

A. Birzniece atbildēja, ka ne jau tikai nauda motivē pedagogu strādāt vairāk: “Ja skolotāju kaut kas interesē, acis iedegas un atalgojuma apmērs nav svarīgs.”

Tirzas pamatskolas direktore Svetlana Ziepniece sacīja, ka “laukos ļoti liela loma ir skolotāja piederībai kopienai”. Proti, ja skolotājs redz, ka vietējai sabiedrībai projekts nepieciešams, viņš labprāt tajā iesaistās.

 

Druvienas pamatskolas direktore Velga Černoglazova atzina: “Mēs šobrīd laukos ļoti daudz darām par velti, bet gribētu sagaidīt to brīdi, kad tas tiktu novērtēts arī materiāli.”

 

IZM patlaban grasās ar Labklājības ministriju vienoties par to, lai skolām būtu plašākas iespējas nekā līdz šim piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) iepirkumos par bezdarbnieku apmācību. Jau patlaban mācību firmās, kas parasti uzvar šajos iepirkumos, par lektoriem visbiežāk no pamatdarba brīvajā laikā strādā skolotāji. Ja apmācības notiktu turpat skolā, skolotājiem būtu ērtāk. I. Vanaga norādīja: skolās ir gan mācību telpas, kas lielākoties pēc stundu beigām ir tukšas, gan arī skolotāji, kuriem bieži vien ir samazinātas darba slodzes. Nebūtu lietderīgi šos resursus neizmantot.

Attiecībā uz skolotāju slodzēm gan daļa klātesošo norādīja – tieši tie pedagogi, kas ir gana noslogoti skolā, ir visaktīvākie arī dažādos projektos. Savukārt tie, kuriem skolā ir maz stundu, bieži vien esot arī sociāli neaktīvi.

Tirzas pamatskola jau šobrīd piedalās NVA rīkotajos konkursos par pieaugušo apmācību. Skolā jaunas prasmes apgūst tie, “kuri uz pilsētu mācīties nebrauktu, kurus mēs paši uzrunājam un aicinām”, stāstīja S. Ziepniece.

 

Uzziņa

Konsultatīvo padomi “Izglītība visiem” saskaņā ar vienošanos ar IZM izveidojusi un administrē UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. Padomē ir 25 dalībnieki, tostarp izglītības ministrs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs, skolu, nevalstisko organizāciju pārstāvji.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+