Monika Zīle: Pieaugušo pasaules greizais spogulis 1
Par pagājušā gada beigās Sankt-Pēterburgā likumsargu aizturētā ar maniakālu depresiju sirgstošā Filipa Budeikina sociālajā tīklā “Vkontakte” izveidoto un paša vēlāk koordinēto uz pašnāvībām mudinošo spēli “Zilais valis”, kura strauji kļuvusi populāra pusaudžu vidū. Par to informējuši arī Latvijas masu saziņas līdzekļi, paužot satraukumu, ka dzīvībai bīstamā rotaļa šķiet pievilcīga daļai vietējo jauniešu. Drošības dienestu pārstāvji mierina: mūsu valstī nonākušas tikai “nāves spēles” atbalsis, bet sociālajos tīklos redzamās fotogrāfijas ar sev nodarītajiem miesas bojājumiem esot Krievijas vietnēs aizgūti pārpublicējumi vienaudžu emociju kairināšanai. Lai gan par “Zilo vali” trauksme celta Bulgārijā un Rumānijā, “nāves spēle” drīz izplēnēšot, kā jau iepriekš tīmeklī noticis ar dažāda rakstura kustībām.
Tiesa, nav garantijas, ka neuzradīsies cits nenobriedušiem prātiem simpātisks “pravietis” ar līdzīgu piedāvājumu un mūsdienu tehnoloģijas to izplatīs vēl straujāk nekā senatnē vējš mēra baciļus. Pret tiem pats drošākais ierocis ir pastāvīga vecāku saskarsme ar pusaudzi, interese par viņa draugu loku, mudinājums uz veselīgiem vaļaspriekiem un lietišķiem nākotnes nodomiem – uzsver visu audzināšanas jomu speciālisti. Lai gan vecāki bez iebildēm piekrīt, ka ģimenei jābūt pret nevēlamām ietekmēm sargājošam cietoksnim, tā sienās valdošās gaisotnes veselīgumu paši diemžēl nepieskata un nereti dienu no dienas neapzināti indē.
Pazīstama sākumskolas pedagoģe nesen izstāstīja, viņasprāt, raksturīgu gadījumu. Ievērojusi pārmaiņas trešās klases skolnieka uzvedībā: sabiedriskais audzēknis kļuvis noslēgts, mazrunīgs un sekmes strauji pasliktinājušās. Satrauktie vecāki kopā ar skolotāju meklējuši iemeslu. Neizpratnē: kas pēkšņi noticis? Ģimene stabili situēta un bez kaitīgiem ieradumiem, varēja bērnam atļauties datoru un mobilo tālruni, un reizi gadā visiem kopā tālāku ceļojumu. Arvien uzkrītošākās dēla nomāktības satrauktā mamma jau meklējusi psihologu kontaktus, kad audzinātājai sirsnīgā sarunā izdevies atklāt pārmaiņu sakni. Zēns sacījis, ka ļoti raizējas, vai mazā māsiņa izturēs pie sliekšņa stāvošo badu. No kurienes tādas domas?! Nu, omītes dzimšanas dienas svinībās lielie runājuši, ka dzīve ir briesmīga, tūlīt sāksies bads, valdība vēlas redzēt visus mirušus un cilvēkus neārstē. Arī tētis nesen, no darba atgriezies, sacījis: viss iet uz galu, pakārties gribas.
Ja tik tumši noskaņotu dvēselīti uzrunā “nāves spēles” piedāvājums, sekas diezgan paredzamas. Sevis savainošana ir veids, kādā bērni mēdz izpaust bailes un raizes par lietām, kuras nesaprot vai nespēj ietekmēt, skaidro psihologi. Bet vecāki, pie pilniem galdiem savu pusaudžu klātbūtnē izgaršodami jau rīt gaidāmo pasaules galu, neapzinās, cik pamatīgi ar mūsu sabiedrībā iemīļotajām vaimanām bojā savu un bērnu nākotni un apdraud viņu dzīvību. Tā, bez šaubām, ir jāsargā no garīgi slimiem vai apzināti ļauniem kūdītājiem, kas var uzrasties jebkurā zemeslodes malā. Bet, pirms bruņot apkarošanas pulkus, jāpalūkojas, vai par ģimenes galveno interjera mantu nav kļuvis dīkās sarunās izveidots greizs spogulis, kurā skatāmais attēls var sagandēt visu turpmāko jauna cilvēka mūžu.
