Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
10. maijs, 2013
Drukāt

Piebalgs: Pasaulei jāpalīdz ar nevalstisko organizāciju rokām


Foto - EKFoto - EK

Šodien Saeimā notiek Baltijas asamblejas starptautiskā konference “Attīstības sadarbība: Baltijas pieeja”. Ar daudziem pašmāju un starptautiskajiem ekspertiem konference skaidros, kādas ir Baltijas reģiona iespējas un problēmas, kā dalīties gan pieredzē, gan finansēs ar citiem pasaules reģioniem un kā sniegt lielāku Baltijas ieguldījumu kopējā Eiropas Savienības attīstības sadarbībā.

 

Pirms došanās uz Rīgu Briselē tikos ar ES attīstības komisāru Andri Piebalgu, kurš šodien arī piedalīsies diskusijās.

 

– Kādu būtiskāko vēstījumu no šīs konferences sagaidāt?

– Tā ir ļoti laba iniciatīva, ka Baltijas valstis kopā apspriež attīstības sadarbību, jo Baltijas valstis ir veiksmes stāsts gan cilvēktiesību, gan demokrātijas, gan ekonomikas pamatprincipu ieviešanas ziņā, un ir svarīgi, ka likumdevēji redz iespēju ar attīstības palīdzību savas valsts iedzīvotājiem nodrošināt labāku nākotni. Attīstības palīdzībā visas trīs Baltijas valstis Eiropas Savienībā atrodas lejas daļā, īpaši savu nacionālo programmu dēļ. Lietuvai klājas nedaudz labāk, bet Igaunija un Latvija neapšaubāmi var daudz ko uzlabot. Tā kā ekonomiskā situācija Baltijas valstīs ir stabilizējusies, tad, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka šīs valsti saprot, ko gribētu darīt un kādā veidā visefektīvāk varētu piesaistīt līdzekļus šim mērķim.

– Pēdējā EK ziņojumā par valstu atbalstu attīstības sadarbībai Latvija gan minēta starp tām, kas savu finansējuma daļu ir palielinājusi.

– Taču Latvija tik un tā salīdzinoši ir viszemāk, jo nacionālās programmas Latvijai šobrīd nav. Saprotu, ka premjers nākamgad vēlas sākt veidot šo programmu, un tad tikai parādīsies Latvijas attīstības sadarbības principi. Un, protams, ir vajadzīga arī likumdošanas bāze. No valstīm, kas ES pievienojās, sākot ar 2004. gadu, vislabākais piemērs ir Čehija, tur ir gan likumdošana, gan darbojas nevalstiskās organizācijas.

Man šķiet, ka vispareizāk ir virzīt valsts atbalstu ar nacionālo nevalstisko organizāciju palīdzību. Tas ir efektīvākais veids, gan kā palīdzēt citām tautām, gan arī vislabākais veids, kā nest Latvijas vārdu pasaulē.

– Kā mums Latvijā ir ar attīstības sadarbībā iesaistīto nevalstisko sektoru?

– Mūsu organizācijas ir diezgan vājas, jo tām nav finansiālās bāzes. Faktiski tās sadarbojas ar brāļu un māsu organizācijām Eiropas Savienībā un tādā veidā tās elpo. Taču, tā kā Latvijai nav nacionālās programmas, tad organizācijām ir ļoti lielas grūtības atrast līdzfinansējumu. Līdz ar to darbs tikai sāksies. Tā, protams, nav traģēdija. Labāk sākt uz stabiliem pamatiem. Taču, man šķiet, tiešām ir ļoti svarīgi, lai likumdevēji sakārtotu bāzi, un tad naudas būs tik, cik tās būs, bet to izmantos atbilstoši stabilai likumdošanas bāzei.

– Kādēļ, jūsuprāt, Latvijai joprojām ir grūtības ar finansējumu attīstības sadarbībai? Vai tas ir naudas, attieksmes vai informācijas jautājums?

– Latvija nav citādāka kā jebkura cita valsts. Piemēram, vakar skatījos franču ziņas. Francijā bija ļoti daudz demonstrāciju – viena par viendzimuma laulībām, otra pret prezidentu Olandu, bet neviena no tām nepārsniedza Francijas robežas. Ir ļoti grūti nacionālajiem likumdevējiem un politiķiem iziet ārpus nacionālajām robežām, jo vēlēšanas notiek ļoti ierobežotā teritorijā. Baltijas valstīm nācās piedzīvot ļoti būtisku transformācijas programmu, un visa uzmanība bija pievērsta pašmāju procesiem. Pievēršanos ārpasaulei sekmēja mūsu karavīri, kas vai nu dienēja Afganistānā, vai tagad ir Mali.

Manuprāt, ir diezgan nepareizi koncentrēties tikai uz valsts iekšējiem procesiem, jo tas, kas notiek ārpus Latvijas, mūs neapšaubāmi ietekmē. Var vienmēr teikt, ka mēs esam maziņi un paglābsimies no lielas vētras, bet tieši otrādi, tie mazie kociņi lūst visātrāk.

Tāpēc Latvijai arī citās sfērās vajadzētu rīkoties tā, kā mēs to jau darām militārajā jomā, un atbilstoši savam izmēram un iespējām tomēr piedalīties procesā, kas padara pasauli drošāku, stabilāku un pārtikušāku.

– Kāda, jūsuprāt, būtu tā ideālā situācija Latvijā, kad varētu teikt, ka darām maksimālo attīstības sadarbībai?

– Latvijas saistības ir 0,33 procenti no nacionālā iekšzemes kopprodukta liels attīstības sadarbības budžets. Šobrīd tas ir 0,08 procentu apmērā, un varam teikt, ka nacionālajā budžetā faktiski šim mērķim naudas nav. Līdz ar to ir grūti teikt, ka Latvija atbalsta cilvēktiesības un demokrātiju pasaulē.

– Vai vairāk naudas nacionālajā budžetā trešo valstu attīstībai būs tas faktors, kas pārliecinātu vienkāršos iedzīvotājus, ka tas ir vajadzīgs?

– Iespējams, tas radīs lielāku interesi, bet latvieši, protams, vairāk skatīsies savā dārzā un uz to, kas ap to aug un vai zāle ir nopļauta. Tas nav nekas slikts. Latvieši ļoti daudz ceļo pasaulē, un tā ir laba ziņa. Nesen redzēju televīzijā vīrieti, kas mēģināja labot Ginesa rekordu, uznesot riteni septiņu ar pusi kilometru augstumā, kas ir neticams sasniegums, un šādi arī viņš nes Latvijas vārdu pasaulē. Man bija liels prieks, ka, piemēram, Latvijas ārlietu ministrs nesen bija Āfrikā, Etiopijā, tikās ar Āfrikas Savienības prezidentu. Latvija veras vaļā, bet visam ir vajadzīgs laiks.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+