Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. februāris, 2013
Drukāt

“Piecel kājās Eiropu!”


Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Jā, tik drosmīgs ir konkursa nacionālās atlases sauklis. Tas sāks īstenoties jau šovakar, jo koncertzālē “Palladium”, kur noritēs pusfināls, visi būs kājās. Arī rītvakar, jo tie būs stāvkoncerti. Tomēr publikai grūti nebūs, jo tieši tai (nevis televīzijas skatītājiem) tiks uzmanības lielākā daļa. Vārdu sakot – jauns sauklis, jauns nosaukums – “Dziesma – 2013”, jauna režija, jauni vadītāji. Būs labi!


 

“Kāpēc, kāpēc šis mirklis nevar ilgt mūžīgi,” – dobjā balsī pagājušajā Eirovīzijā dziedāja burvei līdzīgā Lorēna no Zviedrijas un uzvarēja. Tomēr pat īstajiem burvjiem nav lāga skaidrs, kas un kā būtu jādzied, lai gūtu uzvaru un konkurss turpinātos mūžīgi. Bet uz to pusi jau iet. Rit starptautiskā konkursa 58. gads. Uz šā gada koncertiem Zviedrijas pilsētā Malmē biļetes tika izpirktas 22 minūtēs. Nu, sakiet vēl, ka no tās Eirovīzijas nekā nav! Kurš vai kura no Latvijas maijā dosies uz Malmi, zināsim pēc nedēļas. Šajās lapās izvaicājam vairākus pašmāju mūziķus – varbūt tieši kādam no viņiem paveiksies!

 

Ļauj mēģināt!

Uzziņai:Vilums-ak

Ingars Viļums (35)

* Basģitāru spēlē no 14 gadu vecuma;

* Madonas bērnu mūzikas skolā apguvis akordeona un saksofona spēli;

* spēlējis grupās “Take it such”, “Time after time”, “Shake and Bake”, “Lādezers” kopā ar Marie N, Lindu Leen u. c.;

*jau devīto gadu spēlē grupā “Prāta Vētra”;

*precējies, ģimenē audzina meitu un dēlu;

* Eirovīzijas konkursos piedalās piekto gadu, šogad ar dziesmu “Give Me a Try”.


O! “Prāta vētras” basģitārista Ingara Viļuma dziesma iekļuvusi pusfinālā! Ko viņš domā par Eirovīziju?

Ja analizē lielo Eirovīziju, var teikt, ka tendence ir pozitīva, jo konkursa dziesmas mūzikas industrijā ir veiksmīgāko un progresīvāko vidū. Piemēram, pērn uzvarēja Lorēnas dziesma. Tā ir fantastiska gan klubiem, gan radio. Vēl pirms gada pirmajā vietā bija Azerbaidžānas dziesma. Ja to iedziedātu, teiksim, Dženifera Lopesa, būtu pasaules hits. Ja Eirovīziju nosoda un nopeļ par balagānu, tur vainīgi paši dziesmu iesniedzēji. Arī pērn – Buranovas vecmāmiņas, kas ieņēma otro vietu. Ja konkursu uztvertu nopietnāk, iesniegtu tiešām labas dziesmas, būtu interesanti priekšnesumi, konkursam nav nekādas vainas. Uz Rietumu pusi tā ir vienīgā iespēja.

Protams, noklausījos visas 24 Latvijas konkursa dziesmas. Šis gads ir īpašs, jo noteikumos ir atgriezies punkts, ka var piedalīties arī ārzemju autori. Tas rada krāsaināku ainu un lielāku izaicinājumu konkurēt, – spriež izcilais basģitārists.

Bet kā Ingars, mūzikas skolā mācoties saksofonu un akordeonu, kļuvis par basģitāristu? Izrādās – vainīgs mazais dzīvoklis, kur Viļumu ģimene kādreiz mitusi. Tajā nevarēja novietot mūzikas skolas bērniem obligātās klavieres. Ingars gājis tās mācīties mūzikas skolas kabinetos, kad tie bijuši brīvi, pat skolas ēdamzālē. Redzot, ar kādu piespiešanos tas notiek, Ingara tēvs talantīgajam skolotājam Artūram Kloppem jautājis, vai klavierēm nebūtu kāda alternatīva. Varētu puikam iemācīt basģitāru, skolotājs ieteicies. Vienkārši vingrinājumi, bītlu dziesmas, koncerts kopā ar Madonas pūtēju orķestri, un eksāmens obligāto klavieru vietā nokārtots! Tad Ingars sācis spēlēt ballēs, un bašģitāra pārvērtusies par viņa darba instrumentu. Kāds prieks ir spēlēt basģitāru?

– Ir jau anekdotes par šo tēmu. Uz privātstundu atnāk skolnieks. Pirmajā nodarbībā viņam iemāca – pum, pum, pum, pum. Pēc kāda laika skolotājs zvana, kāpēc neturpina nodarbības. Skolnieks saka – baigi daudz haltūru. (Pasmaida).

Tā tikai šķiet, ka basģitāra ir viegls instruments, bet, ja paklausās, ko pasaules dižie basģitāristi spēj… Basbunga un basģitāra rada vibrācijas, ko klausītāji sajūt, it sevišķi, ja telpā ir jaudīga aparatūra. Bass ar bungām rada skaņu fundamentu, pārējie instrumenti rada krāsas.

Basģitāra nav arī, kā saka, ugunskura instruments, kompānijā līdzi nepaņemsi, – pacietīgi skaidro Ingars. Komponēšana arī ir diezgan sena aizraušanās, viņa dziesmas dzied daudzi mūsu populārie dziedātāji. Kopš bērnības Ingaram gribējies ierakstīt dziesmas savā studijā. Un tagad dzīvoklī tai atvēlēta telpa.

Bet kā rodas vārdi?

– Man mūzika rodas pirmā. Lai piefiksētu melodiju, gribas kādus vārdus dziedāt. Ja domā – nu tagad sacerēšu dziesmas tekstu, tas nedosies rokā. Bet, ja brauc mašīnā, domā kaut ko citu, varbūt prātā iešausies pantiņš. Ja uznāk ļoti liela iedvesma, kā savulaik Ziemassvētku dziesmai… Pa logu ārā redzēju apsnigušus baltus zarus un neko citu… un teksts acumirklī bija klāt.

Eirovīzijas dziesmu “Give Me a Try”, kam Ingars pats sacerējis mūziku un vārdus, konkursā dziedās Ivo Grīsniņš-Grīslis.

 

Kāpēc ne?

Uzziņai:

Dominiks-akDominiks Okolue (41)

* dzimis Nigērijā, studējis krievu, franču, itāļu valodu. Apguvis vācu valodu, ivritu;

* studentu apmaiņas programmā bijis praksē Novosibirskā;

* 2002. gadā pieņēmis AIESEC piedāvājumu strādāt par angļu valodas skolotāju Latvijā (Majoru pamatskolā);

* Ventspils Augstskolā ieguvis maģistra grādu juridiskajā tulkošanā;

* pieder tulkošanas un valodu mācības birojs SIA “Dominionman”;

* precējies, audzina dēlu un meitu,

* 2009. gadā pirmais singls “Let the Fire Burn”;

* 2012. gadā albums “One Gram od Happiness”.

 

Ja Latvijas iedzīvotāja uzņēmēja un tulka Dominika Okolue dziesma “Good Woman” iekaros skatītāju sirdis un arī žūrija labpatikā šūposies regeja ritmā, Dominiku redzēsim maijā Malmē.

Latvija manā sirdī ir mana zeme. Ja tā nebūtu, sen būtu aizbraucis. Mana sieva ir latviete. Es dzīvoju kā latvietis, bet gluži neizskatos pēc latvieša, – Dominiks saka un sirsnīgi smejas. – Latviešu valoda ir ļoti interesanta un sarežģīta. Man patīk, ja es varu iegūt valodu, ko nav tik viegli iegūt. Tad saku – “Yes! Es varu to!”.

Dominiks dzimis Nigērijā dzelzceļa direktora sešu bērnu ģimenē. Valstī oficiālā ir angļu valoda, bet mājās runājuši arī vienā no vairāk nekā divsimt Nigērijas cilšu valodām – igbo un arī franciski. Kad izstudējis filoloģiju, devies praksē uz Novosibirsku. – Tas bija marta sākums. Nenormālajā aukstumā izturēju trīs mēnešus. Un braucu prom. Arī tāpēc, ka, studēdams krievu valodu, biju uzbūris skaistu Krievijas tēlu, bet dzīvē redzētais atšķīrās. Gribēju strādāt citur, un man piedāvāja skolotāja darbu Lietuvā un Latvijā. Internetā aplūkojot abu valstu ainavas, man iepatikās Latvija. Kad no Krievijas iebraucu Latgalē, auzu lauki bija vēl zaļi, skatījos, kā lauks šūpojas vējā… Tik brīnišķīgi skaisti… Skatījos pa autobusa logu kā brīnumā, – pirmos mirkļus pirms desmit gadiem Latvijā atceras Dominiks. Pēc gada baznīcā sastapis savu nākamo sievu. Dziesmas Dominiks sacer jau sen, dziedājis koncertos, jauniešu nometnēs, baznīcā, dziesmu konkursā piedalīsies pirmo reizi. Viņa dziesma ir par mīlestību – ja tev ir laba sieviete, novērtē viņu un mīli.

Eirovīzijas dziesmai jābūt lipīgai, interesantai, neierastai, lai cilvēki dzirdot domā – o, kas tas ir? Protams, Latvijā daudzi māk sacerēt mūziku un dziedāt, ir daudz labas mūzikas, bet ne visas iederas Eirovīzijas kadrā, – spriež Dominiks.

Kā viņam šķiet, vai mūsu dziedātāji labi dzied angliski?

Jā, varu uzslavēt latviešu dziedātājus. Nav daudz tautu, kas varētu dziedāt angļu valodā un nebūtu dzirdams akcents. Šur tur var atrast kļūdiņas, bet tas ir normāli, jo tā nav dzimtā valoda.

 

“Enigmas” balss. Nē – pašai sava

Uzziņai:Alise-ak

Fox Lima jeb Alise Ketnere (27)

*dziedātāja, komponiste, dziesmu autore;

*dzimusi, augusi un dzīvo Ogrē;

* piedalījusies dažādos vokālistu konkursos;

* 2010. gadā sadarbojās ar mūzikas projektu “Enigma”, sacerot un iedziedot piedziedājumu tās 20. gadadienas veltītajam singlam MMX (“The Social Song”);

*2011. gadā ar pašas sacerētu dziesmu piedalījās “Project – Peace on Earth” Ziemassvētku koncertā Bētlemē;

*precējusies; studē filozofiju tālmācības universitātē Vācijā;

*Eirovīzijā dziesmu iesniegusi trešo reizi.

 

Kad pirms pāris gadiem Alise Ketnere dziedāja savu melodiju “Enigmas” projektā, bieži varēja lasīt – “”Enigmas” balss”. Taču viņa gan pati, gan vokālo pedagogu vadībā cauri daudziem dziedāšanas stiliem beidzot ir izveidojusi savējo, neatkārtojamo.

– Tas notika pirms “Enigmas” projekta. Sapratu, ka nevis nedrīkst dziedāt dažādos reģistros un tembros, bet vienkārši jāmāk to pareizi izpaust. Pēdējos divus gadus mans pamatdarbs ir mūzika, piedalos ārzemju projektos. Vīrs ir muzikāls un mani ļoti atbalsta, ka jādara tas, ko māki. Lai gan arī viņam reizēm, dzirdot manas kompozīcijas, ir platas acis. Piedalīšanās Eirovīzijas konkursā man ir ļoti, ļoti svarīga. Priecājos, ka starp 24 konkursa dziesmām esmu tikusi ar savu mūzikas interpretāciju, ar savu balsi. Ja esmu uzrakstījusi tā, ka dziesma ir klausāma arī populārajai auditorijai, jau tā vien ir mana uzvara. Jo tu jau pagrabā ilgi vari rakstīt mūziku, bet, ja cilvēki neklausīsies… – aizdomājas mūziķe. Savā dziesmā “Tirpini” Alise ir ievijusi filozofisku jēdzienu “anima mundi” – pasaule dvēselē. Mēs katrs kā neliela molekula pasaules organismā.

– Esam mazi attiecībā pret universu, bet reizē lieli, jo pats universs ir mūsos. Tā es to saprotu, bet tirpiņas caur manu miesu – ir tas, kā es to sajūtu, – paskaidro Alise.

Viņa atceras, ka bērnībā vēl nav mācējusi lāgā dziedāt, bet jau kaut ko dungojusi par kaimiņu puisi. Tā bijusi tāda kā apdziedāšanās. Paticis pagalma bērnus iesaistīt projektos – dejot, dziedāt, tēlot. Tīņa vecumā piedalījusies “popielās”, kas tolaik bija modē. Kādu dienu mamma jautājusi, kāda jēga dejot un plātīt muti. Alise padomājusi – patiešām gan – un sākusi dziedāt. – Grūti man gāja, kamēr nonācu līdz sapratnei, kā vēlos dziedāt. Izgāzos tik daudz reižu, ka vienā brīdī vairs nebija bail, ko par mani domās, – iešu un dziedāšu, kā būs, būs. Beidzot atslābu un kļuva viegli. Kad ir viegli, tas ir tā saucamais Dieva ceļš – tu dari pareizi, – atzīst Alise, kura savu skatuves vārdu izraudzījusies tēva inženiera Voldemāra Ketnera piemiņai. Fox Lima ir tēva īsviļņu saukļa pēdējie divi burti. Bet muzikalitāte, iespējams, mantota no vectēva Ernesta Ketnera, kurš beidzis konservatoriju un Doma baznīcā spēlējis ērģeles, bijis arī radioinženieris, režisors, juvelieris. – Vectēva dzīve ir romāna vērta, ko mana mamma pēc viņa memuāriem tagad raksta. Mammas senči ir Kaukāza kazaki, un man šķiet, ka mana balss ir Kaukāza balss. Savā dziesmā savienošu to, kas es esmu. Es esmu latviete ar Kaukāza saknēm, – secina Alise. Līdztekus mūziķes darbam viņa ir strādājusi Ogres “Dienas centrā”. – Es smejos, ka tur ir vislabākā darba vieta un vislabākais priekšnieks. Paziņas jautā – kāda tev alga? Nekāda. Un kas tev ir priekšnieks? Nu tas – augšā. Bet “Dienas centra” klienti – invalīdi – man iemācīja pieskarties cilvēkiem un nebaidīties skaļi paust emocijas, kas mums, latviešiem, ir apspiestas. Protams, bija grūti un daždien negribējās turp iet. Bet kad pēkšņi 2011. gada decembrī man atsūtīja līgumu, ka jābrauc dziedāt Ziemassvētku koncertā Betlēmē (ko interneta tiešraidē redzēja desmitiem miljonu cilvēku, kas aizlūdz par mieru pasaulē), viss saslēdzās.

 

“I am who I am”

Uzziņai:

Marta-akMarta Ritova (21)

* no piecu gadu vecuma mācījusies Rīgas Doma kora skolā;

* piedalījusies LNT šova “Okartes skatuve” 1. un 2. sezonā. 2. sezonas 2. vietas ieguvēja;

* galvenā sieviešu loma jauniešu mūziklā “Dzimuši mūzikai”;

* 2013. gada sākumā iznācis viņas minialbums, kura mūzika izmantota dejas izrādēs “Mēs esam ceļotāji”;

*studē Latvijas Universitātē Moderno valodu un biznesa studijas 2. kursā.

 

Marta Ritova sarakstījusi mūziku un vārdus dziesmai “I am who I am”. Nodomāju, ka tulkojumā tas būtu – esmu, kāda esmu – un rosināju Martu pastāstīt, kāda tad viņa ir. Marta priecīgi iesmejas, ka dziesma jau nav par viņu.

– Autosportista Haralda Šlēgelmilha draugs man palūdza uzrakstīt dziesmu promo/reklāmas video Formulai 2. Tādu iekšēji spēcīgu, kas jau galvā palīdzētu uzvarēt. Uzrakstīju dziesmu “I am who I am”, un tā Haraldam patika, – Marta skaidro un turpina, ka vienlaikus dziesma tomēr varētu būt arī par viņu pašu. Marta uzskata – tikai katrs pats veido savu dzīvi, ja notikumi vai cilvēki liek šķēršļus, tie nav jāņem vērā un jāīsteno savi sapņi. Pašlaik Martas sapnis ir izpausties mūzikā. Un būt starp 24 konkursa finālistiem ir liels prieks un sasniegums. Lai sevi attīstītu un parādītu plašākai publikai, jaunā mūziķe divas sezonas piedalījās LNT šovā “Okartes skatuve”. Uz mirkli paņemot atelpu ķīniešu un spāņu valodas apguvē. “Okartes skatuves” dzīve un koncerti ir pamatīga slodze, bilstu, turklāt jāiztur arī nemitīga preses un interneta portālu uzmanība.

– Man ir stipri nervi. Es nelasu interneta komentārus par sevi. Ja to darītu, zaudētu daudz laika un enerģijas, kas labi noder man pašai. Jau mazotnē vecāki mani audzināja patstāvībai. Man ir divi vecāki brāļi, un varētu domāt, ka mani, meitiņu, peciņu, lutināja. Nekā! Bērnībā reizēm gāju pie mammas sūdzēties par brāļiem. Bet mamma vienmēr teica: tiec pati galā! Un tā arī darīju.

Man ir brīnišķīga ģimene, cits citu atbalstām. Ģimenes siltums dod tādu spēku un drošības sajūtu! Gan vecāki, gan brāļi tur par mani īkšķi, lai man labi veiktos. Tēvs jaunībā spēlēja saksofonu un, šķiet, manas aizrautības ar mūziku iespaidā jau divus gadus iet pie privātskolotāja un ir atsācis spēlēt, – dzirkstī Marta.

 

 

58. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas nacionālās atlases pusfinālu koncerti norisināsies 8. un 9. februārī koncertzālē “Palladium”.

1. pusfināla dziesmas (alfabēta secībā) un dziedātāji:

“Better than you” – grupa “Pieneņu vīns”

“Give Me a Try” – Ivo Grīsniņš-Grīslis

“Good Woman” – Dominiks Okolue

“Higher and Higher” – Liene Candy

“I Need a Hero” – Samanta Tīna

“Love” – grupa “Headline”

“Love Responder” – Liene Matveja un Baiba Reine

“Never let me go” – Olafs Bergmanis & “The Random People”

“Sad Trumpet” – grupa “PeR”

“Tirpini” – Fox Lima

“Upside down” – Sabīne Berezina

“When You Are With Me” – Antra Stafecka

 

2. pusfināla dziesmas (alfabēta secībā) un dziedātāji:

1. “Cold Heart” – Ieva Sutugova

2. “Fool in Love” – Dāvids Kalandija un Dināra

3. “Here I am” – Rūta Dūduma

4. “Here we go” – grupa “PeR”

5. “Hey Hey!” – Andris Kivičs

6. “I am who I am” – Marta Ritova

7. “Joey” – Mārtiņš Ruskis un “4 vēji”

8. “Let the night belong to the lovers” – grupa “Framest”

9. “Now or never” – grupa “Aiwink”

10. “One” – Niko

11.”Phoenix Fly” – Kristīne Šomase

12.”The One” – grupa “Pieneņu vīns”

 

* No katra pusfināla sešus fināla dalībniekus noteiks skatītāju balsojums un žūrijas vērtējums.

* Nacionālās atlases fināls notiks 16. februārī Ventspils teātra namā “Jūras vārti”. Visi koncerti notiks, klātesot skatītājiem, un būs redzami tiešraidē LTV1.

* Konkursam tika iesniegtas 122 dziesmas (pēdējo piecu gadu rekords, jo piedalījās arī ārzemju autori), no tām 40 – ārzemju komponistu, 10 – kopdarbi un 72 – pašmāju komponistu dziesmas). Pusfināliem žūrija izvēlējās 24 dziesmas

*Šogad dziesmas vērtēja:

mūziķi Ģirts Lūsis, Kārlis Auzāns, dziedātāji Vineta Elksne, Aija Vītoliņa, Valters Frīdenbergs, Igaunijas pārstāvis Otto Leplands, Lielbritānijas pārstāvis Adams Kleins, režisore Aija Strazdiņa.

Dziesmas vērtēja, nezinot ne komponistu, ne dziedātāju.

* 2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa starptautiskais fināls notiks Zviedrijas pilsētā Malmē. Pusfināli paredzēti 14. un 16. maijā, bet fināls – 18. maijā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+