Mobilā versija
Brīdinājums +13.5°C
Modris, Matīss, Mariss
Ceturtdiena, 21. septembris, 2017
19. aprīlis, 2017
Drukāt

Pieci izaicinājumi, kas sagaidīs ikvienu tehnoloģiju jaunuzņēmēju

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Astoņos gados kopš Komercializācijas reaktors uzsāka darbību ir dibināti vairāk nekā 35 zinātņietilpīgi jaunuzņēmumi, taču vēl vairāk – ir uzkrātas zināšanas un pieredze par to, ar ko būs jāsaskaras uzņēmējiem, ka vēlas attīstīt biznesus ar augstu pievienoto vērtību, stāsta Komercializācijas reaktora dibinātājs un vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Novērojumos un secinājumos par to, kā sokas ar uzņēmumu attīstību un izaugsmi, ar ko jārēķinās teju jebkuram “high-tech” stārtaperim dalās Komercializācijas reaktora platformas dalībnieki. Lieti noderēs ikvienam, kur domā par biznesa sākšanu!

Viss, itin viss aizņem ilgāku laiku nekā tas plānots sākumā

Piemēram, agrotehnoloģiju jaunuzņēmums “Arlabion”, kas izstrādā jaunās paaudzes mēslojumu ilgtspējīgai lauksaimniecībai, tika izveidots pirms trīs gadiem, taču 2016.gada beigās piesaistīja pirmo būtisko finansējumu 100 tūkstoši mārciņu apmērā no fonda Lielbritānijā.

“Tā kā Latvijā diemžēl finansējumu nebija iespējas piesaistīt, tad nācās uzņēmējdarbību pārcelt uz Lielbritāniju. Līdz ar to pagāja būtisks laiks, kamēr mēs atrisinājām jautājumus ar uzņēmuma dibināšanu, ar intelektuālajām tiesībām un izveidotu komandu,” stāsta “Arlabion” pārstāve Ella Kalniņa.

Adamovičs piebilst, ka šī ir viena no būtiskajām atšķirībām zinātņietilpīgo uzņēmumu attīstības ciklā, salīdzinājumā ar tehnoloģiju vai cita tipa jaunuzņēmumiem. “Sākums vienmēr būs lēnāks un darbietilpīgāks, taču rezultāts var būtiski pārsniegt gaidīto. Piemēram, pastāv ļoti liela iespēja, ka valstī pats dzims jauna nozare,” uzsver Adamovičs.

Saglabāt līdzsvaru starp zinātniskajiem atklājumiem un to komercializāciju ir izaicinājums

Kā atzīst organisko, gaismu izstarojošo (OLED) diožu izstrādātājs “Evoled”, tad patiess izaicinājums ir saglabāt zinātnieku fokusu uz pētniecību, kas var palīdzēt arī tai skaitā attīstīt uzņēmējdarbību.

“Zinātnieki ir brīnišķīgi cilvēki – bez viņiem ļoti daudz kas nebūtu iespējams, taču bieži vien viņi aizraujas ar pētījumiem tikai zinātnes vārdā. Tāpēc viens grūtākajiem uzdevumiem, kur krietni nāk talkā arī Komercializācijas reaktors, ir līdzsvarot pētnieciskās un biznesa intereses, rast kopīgu valodu,” skaidro Adamovičs.

Jāpiebilst, ka līdz šim “Evoled” ir piesaistījis aptuveni 200 tūkstošus eiro investīciju un cer ar saviem atklājumiem būtiski samazināt OLED tehnoloģijas izmaksas un padarīt to pieejamu masveidīgai ražošanai. Izrādās, ka par šo tehnoloģiju interesējas arī tāds pasaules gigants kā “LG”.

Iespējams, kādā brīdī bizness būs jāgriež par 180 grādiem pretējā virzienā

Attīstot inovatīvas jomas un tehnoloģijas, būtiski ir saglabāt atvērtu prātu un optimismu, jo realitātē atklājumi var nestrādāt vai strādāt ar pilnīgi citu rezultātu nekā tas ir gaidīts.

Zinātņietilpīgo uzņēmumu attīstībā ir vairākas fāzes. Viena no pirmajām ir tā dēvētie protouzņēmumi, kad zinātnieki sadarbībā ar uzņēmumu vienojas par atklājuma komercializācijas iespējām. Pēc tam jau tikai dzimst reālais “start-up”, kas strādā pie finansējuma piesaistes, prototipu ražošanas utt.

“Reizēm uzņēmums neiziet pirmo fāzi, reizēm – pēc prototipa izstrādes top skaidrs, ka tas nerada gaidīto rezultātu. Šajā situācijā ir jāspēj pieņemt savlaicīgi un izšķiroši lēmumi – meklēt jaunu virzienu vai pārtraukt darbību vispār,” sacīja Adamovičs.

Pat uzņēmuma sākuma attīstības stadijā jāvelta laiks atpazīstamībai

Uzņēmuma attīstības sākuma stadijā, šķiet, ka teju nekam nepietiek laika, taču atpazīstamība var spēlēt izšķirošu lomu investoru piesaistē. Tas ir tikpat svarīgi kā pirmie prototipi.

To apstiprina arī “Snovison” pārstāvis Aleksejs Korabovskis. Uzņēmums radījis uz sensoriem balstītu sistēmu, kas ļauj novērtēt sniega stāvokli un kārtas biezumu. Tehnoloģija īpaši piemērota slēpošanas kūrortiem.

“Svarīgi ir paredzēt gan laiku, gan līdzekļus konferenču un izstāžu apmeklējumam, lai prezentētu gan savu uzņēmumu, savu risinājumu, gan iepazītu ekspertu loku, kas ieteikt jūs tālāk. Tieši šādā veidā mēs ieguvām savu pirmo klientu Francijā, kuram pašam par sevi modernās tehnoloģijas ir svešas, taču viņš uzticējās jomas lietpratēju rekomendācijai,” stāstīja Korabovskis.

Industriālais guru – atslēga uz panākumiem

Lai arī šķiet, ka ideja ir ģeniāla un investīcijas plūdīs kā pa reni, tomēr ne vienmēr viss notiek optimistiski kā plānots. Investīciju piesaistes procesā diezgan būtiski atrast tā dēvēto “industriālo guru”, proti, atzītu un pazīstami zinātņietilpīgā uzņēmuma industrijas pārstāvi, kurš paudīs atbalstu attiecīgajam atklājumam, risinājumam, tehnoloģijai utt.

“Industriālo guru atbalsts palielina investoru uzticību un pārliecību par uzņēmuma un idejas dzīvotspēju, jo savā ziņā viņi to verificē. Tieši tādēļ Komercializācijas reaktors sadarbībā “Altum” 19.aprīlī savas platformas uzņēmumiem rīkos tā dēvēto investoru un partneru dienu, kurā stārtaperi varēs prezentēt savas biznesa idejas gan ekspertiem, gan potenciālajiem investoriem,” informēja Adamovičs.

Tajā ar sevi iepazīstina 27 Komercializācijas reaktora platformā dzimuši uzņēmumi. .

“Neskatoties uz būtiskajām investīcijām gan finanšu, gan laika, gan darba izpratnē, kas jāiegulda zintāņietilpīgo uzņēmumu attīstības sākumā, šo virzienu vajadzētu Latvijā izvirzīt kā vienu no prioritātēm. Jau daži desmiti šādi zinātņietilpīgie uzņēmumi varētu dot lēcienveida izaugsmi Latvijas ekonomikai,” pauž Adamovičs.

Vienlaikus Adamovičs akcentē, ka jau viena veiksme hight-tech nozarē dod izeju uz pasaules gigantiem. Piemēram, “Naco Technologies”, ko galu galā iegādājās ražotājs “Schaeffler”, vai “Eventech”, kas noslēdza līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru. Šie ir tikai daži no piemēriem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+