Pieci Latvijas glezniecības klasiķi būs pārstāvēti simbolisma mākslas izstādē Stokholmā 1
No 2015. gada 19. septembra līdz 2016. gada 24. janvārim viens no Stokholmas iecienītākajiem mākslas muzejiem “Prinča Eušēna Valdemārsude” aicina uz vērienīgu 19.–20. gadsimta mijas mākslas izstādi “Simbolisms un dekadence – Ziemeļu perspektīva”, kurā blakus Zviedrijai un citām ziemeļu valstīm ar divpadsmit darbiem pārstāvēta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kolekcija, LA.lv uzzināja LNMM.
Zviedrijas princis Eušēns (1865–1947), izcils noskaņu ainavu gleznotājs, mākslu apguvis gan Zviedrijā, gan Parīzē pie simbolista Pjēra Pivī de Šavāna. Savu muižu, darbus un mākslas kolekciju viņš atstāja mantojumā valstij, un muzejs ne tikai pastāvīgo ekspozīciju, bet arī izstādes bieži velta simbolisma tematikai. Pēc Valdemārsudes direktores Karinas Sidēnas domām, izstāde “Simbolisms un dekadence – Ziemeļu perspektīva” koncentrējas uz Zviedrijas un kaimiņvalstu mākslu, literatūru, tēlniecību un dekoratīvo mākslu laikā ap iepriekšējo gadsimtu miju, īpaši atzīmējot, ka pirmo reizi tiek atspoguļota radniecība starp Skandināvijas un Latvijas simbolismu – daudziem jaunu un nepazīstamu mākslas jomu.
Izstāde veltīta virziena vadošai tēmai – saistībai ar mītu un pasaku teiksmaino pasauli, nāvi un dekadenci, ar nacionālo romantismu un dabas noskaņām. Glezniecību, tēlniecību, grafiku un dekoratīvo mākslu reprezentē Skandināvijā un Rietumeiropā slaveni vārdi: princis Eušēns un plašāk kā rakstnieks pazīstamais Augusts Strindbergs (Zviedrija), Pontavenas laika Pols Gogēns un Ežēns Karjērs (abi Francija), Akseli Gallens-Kallela (Akseli Somija) un Edvards Munks (Norvēģija), stāsta mākslas zinātniece Dace Lamberga.
„Latvijas simbolismu zviedru kolēģi ievēroja 2010. gadā izstādē “Simbolisma laikmets Latvijā” Briselē un īpaši Stokholmā vēlējās redzēt Jaņa Rozentāla gleznu “Princese ar pērtiķi” (1913). Tā latviešu glezniecības pērle ciemosies prinča Eušēna pilī Valdemārsudē, kas atrodas romantiskā parkā pie Valdemāra līča, ” stāsta Lamberga.
Latvijas mākslu ekspozīcijā vēl pārstāv Jaņa Rozentāla audekli “Nāve” (1897), “Pēc pirmajiem gaiļiem” (ap 1905), “Kārdināšana” (1913) un 1910. gadā radītie meti Rīgas Latviešu biedrības nama freskām, Vilhelma Purvīša saulaini majestātiskā “Ziema” (ap 1908), Rūdolfa Pērles “Saule” (1916), Johana Valtera “Birzs” (1903), kā arī Riharda Zariņa oforti no cikla “Ko Latvijas meži šalc” (1908–1911) un sērīgais “Dzejnieka kaps” (1913).
