Pieci nepilsoņi mēģina ECT apstrīdēt atšķirības Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pensiju aprēķināšanas noteikumos 9
Pieci Latvijas nepilsoņi ir vērsušies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), pēc neveiksmēm valsts tiesās mēģinot apstrīdēt atšķirības Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pensiju aprēķināšanas noteikumos.
Kā raksta “Vesti”, minētās personas neapmierina likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punkts, kas nosakot, ka nepilsoņiem atšķirībā no pilsoņiem pensiju apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīts padomju gados ārpus Latvijas nostrādātais laiks. Minēto nepilsoņu sūdzības sagatavojis bijušais Saeimas deputāts, krievvalodīgo aktīvists Vladimirs Buzajevs.
Sūdzību iesniedzēji grasoties arī iesniegt prasības par materiālo kompensāciju, kas tiekot lēstas ap 150 000 eiro. Sūdzība ECT tikusi iesniegta jau 2011.gada vasaras beigās, taču tikai tagad tiesa pieķērusies tās vērtēšanai un lūgusi Latvijas valdības skaidrojumus.
Kā ziņots, 2011.gada 17.februārī Satversmes tiesā (ST) noraidīja minēto piecu nepilsoņu sūdzību un atzina par atbilstošām Satversmei atšķirības Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pensiju aprēķināšanas noteikumos.
ST vērtēja likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punkta daļu par Latvijas nepilsoņu darba un tam pielīdzināto periodu pielīdzināšanu apdrošināšanas stāžam atbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un Satversmes 91.pantam, kas noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pants noteic, ka konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas, bet konvencijas pirmā protokola 1.pants nodrošina tiesības uz īpašumu.
Savukārt likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punkts uzskaita bijušās PSRS teritorijā uzkrātos darba un tam pielīdzinātos periodus, kas ir pielīdzināmi apdrošināšanas stāžam un attiecīgi ietekmē vecuma pensijas aprēķinu. Latvijas nepilsoņiem salīdzinājumā ar pilsoņiem šo periodu loks ir šaurāks, proti, apdrošināšanas stāžam tiek pielīdzināts tikai mācību un represiju laiks.
Ar pieteikumu ST vērsās Jurijs Savickis, Asija Sivicka, Marzija Vagapova, Genādijs Ņesterovs un Vladimirs Podoļako, norādot, ka atšķirīgie noteikumi apdrošināšanas stāža aprēķināšanā attiecībā pret pilsoņiem un nepilsoņiem esot diskriminējoši.
ST savukārt norādīja, ka saskaņā ar valsts nepārtrauktības doktrīnu Latvija nav bijušās PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāja un Latvijas valstij nav jāuzņemas citas valsts saistības nodrošināt personas ar vecuma pensiju par ārpus Latvijas teritorijas nostrādāto laiku.
Latvija ir noslēgusi līgumus, kas paredz apdrošināšanas stāža savstarpēju atzīšanu, ar vairākām valstīm, to skaitā, Lietuvu, Igauniju, Krievijas Federāciju, Baltkrieviju, Ukrainu un citām, tādējādi jautājums par ārpus Latvijas teritorijas uzkrāto darba periodu ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā tiek risināts, noslēdzot divpusējus starpvalstu līgumus par sadarbību sociālās drošības jomā vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Līdz ar to ST atzina apstrīdēto normu par atbilstošu Satversmes 91.pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pantam kopsakarā ar pirmā protokola 1.pantu. ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
