“Nesaēdies kauliņus, dabūsi aklo zarnu…” Mammas brīdinājums skan ausīs ik reizi, kad stiepjos pēc ķiršiem. Viņa gribēja pasargāt no sāpēm un operācijas, kas jāveic, ja konstatēts apendicīts jeb aklās zarnas piedēkļa iekaisums. Vai patiesi to var veicināt kauliņš, čaumala vai ābola sēkliņa? Kas jāzina par šo orgānu?

Lasītākie

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174

TV24

Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā

“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas

Lasīt citas ziņas

“Pie aklās zarnas, kas ir resnās zarnas sākumdaļa, atrodas tāds kā kanāliņš ar slēgtu galu – apendikss. Šis blēdis mēdz iekaist vēl īsti neizzinātu cēloņu dēļ. Diez vai tas notiek kādas sēkliņas dēļ, pat ja izoperētajā piedēklī to atrod,” saka profesors Anatolijs Danilāns.

Organismam vajadzīgs

Aklās zarnas piedēkli esam mantojuši no tāliem senčiem, kuri pārtika galvenokārt no augu valsts barības – tas palīdzēja sagremot apēsto. Atgremotājdzīvniekam, zālēdājam šis orgāns joprojām nepieciešams, cilvēkam gan ne.

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Agresorvalsts Krievija plāno uz paralimpiskajām spēlēm Parīzē sūtīt vairāk nekā simts sportistus

“Tomēr nevar teikt, ka apendikss būtu pilnīgi nevajadzīgs – tādu datu medicīnā nav. Ja jau daba devusi, tātad nepieciešams, tikai, iespējams, tā loma vēl pilnībā nav izpētīta.

Ja piedēklis izoperēts akūta iekaisuma dēļ, retāk parādās autoimūnās sa.slimšanas. Taču biežāk var gadīties nejauka zarnu infekcija, bīstama saslimšana, ko izraisa baktērija klostrīdija

Dažas sakarības gan ir zināmas. Apendikss sastāv no limfoidāliem audiem, kas saistīti ar imūnsistēmu. Ja piedēklis izoperēts akūta iekaisuma dēļ, retāk parādās autoimūnās saslimšanas. Taču biežāk var gadīties nejauka zarnu infekcija, bīstama saslimšana, ko izraisa baktērija klostrīdija. Tātad šis nelielais orgāns tomēr veic kādu regulēšanu organismā, savu pirkstu pieliek šajā procesā,” skaidro profesors Danilāns.

Viņš min interesantu mediķu novērojumu, ko apstiprina pētījumi – visā pasaulē apendicīts jeb aklās zarnas piedēkļa iekaisums kļuvis par retāku slimību. Agrāk akūtu apendicītu diagnosticēja biežāk. Iespējams, nespējot noteikt pietiekami precīzi, to izoperēja arī, ja tā varētu teikt, drošības pēc.

Tomēr apendicīts ir reāla slimība – iekaisums, ko izraisa aklās zarnas piedēkļa nosprostojums.

Sākas ar stiprām sāpēm

Apendikss sabriest, pietūkst, tā atvere stipri sašaurinās vai tiek nosprostota pilnībā. “Ja ir šāds, akūts iekaisums, noteikti jādodas pie ārsta vai jāizsauc ātrā palīdzība. Te nu, iespējams, būs darbs ķirurgam. Diemžēl slimnīcā joprojām nonāk cilvēki, kuri cietuši sāpes un vilcinājušies meklēt dakteri. Tas var beigties slikti,” brīdina profesors Danilāns.

Apendicītu var uzskatīt par vienkāršu vainu, ja nav pārāk ilgi gaidīts, ilgstoši paciestas sāpes.Pārlieku vilcinoties, sastrutojuma dēļ var pārplīst piedēkļa sieniņa. Tā saturam nonākot vēdera dobumā, var sākties peritonīts jeb vēderplēves iekaisums. Šāda situācija ir ļoti bīstama, mēdz beigties pat letāli.

Apendicītu var uzskatīt par vienkāršu vainu, ja nav pārāk ilgi gaidīts, ilgstoši paciestas sāpes.

Akūts aklās zarnas piedēkļa iekaisums visbiežāk sevi parāda ļoti raksturīgā veidā. Piepeši pārņem un sāk mocīt stipras sāpes. Bieži vien tās sākas visā vēderā, vēlāk vairāk jūtamas labajā pusē, lejasdaļā. Jo tieši tur apendikss atrodas. Cilvēks apguļas un pievelk klāt kājas, jo šķiet, ka tā sāpēs mazāk. Var uznākt nelaba dūša, celties temperatūra.

Mēdz gan būt, ka aklās zarnas piedēklis pavirzījies uz citu vēdera pusi, piemēram, pielipis taisnajai zarnai tās izejas daļā. Ja ir šāda anatomiska īpatnība, gan sāpēs citādi, gan bieži būs jāskraida uz tualeti trauksmainas vēdera izejas dēļ.

Parasti apendicītam raksturīgs akūts aizcietējums. Zarnas grib mieru, nevēlas strādāt, nebīda tajās esošo saturu uz priekšu.

Ja piepeši un akūti stipri sāp, nedrīkst gaidīt! Ja nelāgās sajūtas moka pusstundu vai stundu, arī pēc tam nepāriet, noteikti jāsauc ārsts. Jo tas var būt ne tikai apendicīts, bet arī, piemēram, zarnu samešanās, žultsakmeņu lēkme, sievietēm – ginekoloģiska vaina vai kāda cita akūta problēma.

Tādā brīdī nedrīkst lietot pretsāpju medikamentu, jo tas nomāks arī simptomus, kas signalizē par briesmām. Sāpošo ķermeņa apvidu nevajadzētu sildīt.

Interneta saziņā izlasāms ieteikums nogulties uz muguras, pievilkt kājas un paspiest vēderu – ja sāp brīdī, kad roku atlaiž, noteikti esot apendicīts. Vai tas atbilst patiesībai? Profesors Danilāns nenoliedz, taču piebilst, ka līdzīgi izpaužas arī citas vainas, piemēram, kuņģa čūlas plīsums vai akūts peritonīts. “Ja mocītu akūtas vēdera sāpes, pat es, profesors, pats necenstos noteikt sev diagnozi!”

Simulanti un izņēmumi

Ir kaites, kas simulē akūtu aklās zarnas piedēkļa iekaisumu, tātad izpaužas līdzīgi. Piemēram, Krona slimība jeb tievās zarnas iekaisums.

“Uznāk tādas sāpes, ka šķiet – nekas cits tas nevarētu būt kā tikai iekaisis apendikss. Ķirurgs ķeras klāt operēt, bet redz, ka apendikss ir normāls. Toties pamana vainu tievajā zarnā, tā iekaisusi. Šādi izdodas diagnosticēt Krona slimību,” stāsta dakteris.

Mēdz gadīties, ka sāpes vēderā uznāk, pēc tam mitējas, bet pusgada vai gada laikā atkal piemeklē līdzīgs nelāgums. Ja šāda liga atkārtojas, ārstam nopietni jāapsver, vai tomēr tā nav cita slimība.

Profesors skaidro, ka mēdz būt arī hronisks apendicīts, lai cik neparasti tas izklausītos.

“Medicīnā notiek daudz kas atšķirīgs no plaši izplatītā, ar to jārēķinās. Mediķa darbs nav tikai zinātne, bet arī māksla, ārstam jāliek lietā intuīcija, nojauta. Nevarēšu pilnīgi droši apgalvot, ka kādreiz un kādam nevarētu būt hronisks aklās zarnas piedēkļa iekaisums. Manā ilgajā praksē ir bijuši šādi pacienti. Tiesa gan, simtkārt biežāk piemeklē citas kuņģa un zarnu trakta vainas, kas hroniski, ilgstoši izraisa traucējumus, piemēram, kairinātu zarnu sindroms.”

Operāciju var veikt ar laparoskopisko metodi, ņemot talkā optisku instrumentu, – tad netiek veikts plašs grieziens vēdera dobumā, dzīst ātrāk un vieglāk.

Ja pacients piekrīt, hronisku apendicītu var izoperēt. Bet akūti iekaisis aklās zarnas piedēklis jāizgriež noteikti. Reizēm to mēģina ārstēt arī ar antibiotikām, tomēr prātīgāka izvēle ir operācija. Turklāt tovar darīt arī ar laparoskopisko metodi, ņemot talkā optisku instrumentu, – tad netiek veikts plašs grieziens vēdera dobumā, dzīst ātrāk un vieglāk.

Diemžēl nereti gadās, ka apendiksa operācija gan notiek, pacientam kļūst uz laiciņu vieglāk, bet pēc tam sāpju lēkme atkal atkārtojas. Tas nozīmē, ka vaina jāmeklē kādā citā orgānā. Statistika vēsta – visā pasaulē aklās zarnas piedēklis tiek lieki izgriezts 6 līdz pat 40 procentos gadījumu.

Tomēr dakteris Danilāns mierina – apendiksa iekaisumu palīdz diagnosticēt ultrasonogrāfisks izmeklējums, to rāda izmaiņas asinsainā, palielināts leikocītu daudzums.

Nav atbildes uz vaicājumu, kādēļ vieniem aklās zarnas piedēklis iekaist, bet citus, neraugoties uz apēsto sēkliņu un kauliņu kilogramiem, šāda vaina nepiemeklē. Iespējams, to ietekmē pārmantotība, tātad vērts palūkoties dzimtas veselības vēsturē, kā klājies iepriekšējām radu paaudzēm.

Biežāk šāda liga piemeklē jaunākus cilvēkus, arī bērnus. “Tomēr nevienam nebūtu vērts sagandēt dzīvi ar mūžīgām bailēm – vai tik neradīsies apendicīts,” iesaka profesors.