Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. decembris, 2013
Drukāt

Anda Līce: Pagaidām vezumu no vietas nespēj izkustināt pat traģiski notikumi (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Advents – norimšanas un gaidīšanas laiks dabā un cilvēkos. Diemžēl pie mums notiek gluži pretēji – gada nogalē no satricinājumiem un zaudējumiem vēl neattapušos sabiedrību politikāņi iesaista jaunās politiskās azartspēlēs. Ir sākusies maskošanās un jaunu partiju dibināšana, kas ir vistīrākā fikcija – jau kuru reizi vīd tās pašas vecās sejas un vecie tikumi, mainās vien partiju nosaukumi.

Vismaz pagaidām vezumu no vietas nespēj izkustināt pat traģiski notikumi, jo augšas drudžaini piesedz cits citu – tik mazā valstī kā Latvija visi tā vai citādi ir saistīti. Tikmēr sabiedrības piramīdas apakša nespēj pārvarēt bailes un klusē. Pēc lielveikala “Maxima” sabrukšanas kļuva redzams, cik dzīvīgs mūsos joprojām ir totalitārisms. Mēs sevi mānījām, ka tas ir beidzies, nevis valsts un individuālā līmenī rīkojamies, lai notiktu attīrīšanās, izlīdzināšanās un tuneļa galā parādītos gaisma. Pieminot izlīdzināšanos, satriecoši daudzos iedegas sarkanā lampiņa, un mēs atkrītam atpakaļ naidā un neiecietībā. Visus iepriekšējos divdesmit gadus mēs esam nemitīgi cīnījušies pret kaut ko un visai reti par kaut ko. Te būtu darbiņš sabiedrības pētniekiem, tā teikt, kāds ir sausais atlikums no vienas un otras cīņas.

Vai tie, kas tagad jūsmīgi piemin mūžībā aizgājušo Nelsonu Mandelu, savā dzīvē īsteno Kristus un viņa sekotāja vēsti pasaulei – ka tā uz labu var mainīties vien tad, ja spējam lūgt piedošanu un arī paši piedot un turpmāk klausīt līdzcietības un mīlestības balsij? Ja tā, tad vairs nav iespējams slēpties aiz daudzskaitļa “mēs”, uz visiem jautājumiem ir jāatbild ar “es”. Cilvēkiem ar nocietinātu sirdi tas izrādās pilnīgi neiespējami.

Klīnisko nāvi piedzīvojušie atzīst, ka viņi ir piedzimuši otrreiz. To pašu, jādomā, tagad teic no bojā ejas zem “Maxima” drupām brīnumainā kārtā izglābušies. Kaut kas viņu dzīvē ir beidzies un kaut kas jauns sācies. Ne vienmēr ir jānonāk līdz dzīvības un nāves robežai, lai piedzimtu otrreiz. Otrreizējā piedzimšana cilvēku pārveido garīgi, un, kad tas ar kādu notiek, viņa dzīves vērtības mainās. Agrāk pirmajā vietā turētais kļūst nesvarīgs, bet ilgi atmestais iegūst jaunu svaru. Cilvēkā mostas Dieva balss – sirdsapziņa. Ļaudis bez sirds apziņas ir bīstami sabiedrībai un paši sev.

Advents ir kā radīts, lai mēs jautātu sev: “Vai es jau esmu otrreiz piedzimis?” Atšķirībā no mums mūsu Radītājs ir ļoti demokrātisks un šādu iespēju ar vienādiem noteikumiem piedāvā pilnīgi visiem. Katram savā laikā.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Traģiskus notikumi spēj iespaidot tautu ,bet ne šeit eksistējošo sašķelto indivīdu kopumu ,kuriem ar tautu nav nekāda sakara,bet ir tikai sava labuma meklējumi.

    • Mīļais cilvēk! Vai patiesi nesaproti, ka gaismu savā sirdī, tik pats vari iedegt. Gaisma, krāsa, priekšmeti, ko saredzam, patiesībā vien elektromagnētisko viļņu atspulgs, refleksija Visumā. Tos, tad satver Tava acs. Un caur Tavu „sirdi”, „garu”, Dvēseli filtrēti, tie nonāk fizioķīmiskas reakcijas rezultātā, orgānā, ko sauc apziņa. Un To mums māca Anda Līce, kopt, lolot un apzinīgi modelēt. Pozitīvi. Mīlestībā. Cieņā. Ticībā. Nākotnē.
      Sīka Fur-fuļošana un rūkšana sunīšam.
      Mums – vēlreiz jāpārlasa, ko Anda saka, jāatsauc atmiņā desmit baušļus un …

      • ………un latviešu tautas teicienu jāatceras – “Muļķis pat baznīcā pērienu dabūs” (Blinder Eifer schadet nur/ Заставь дурака Богу молиться, он и лоб расшибёт / Give a man enough rope and he’ll hang himself ). A.Līce, J.Rubenis, E.Veidemanu, D.Īvāns un daudzi, daudzi citi “liel-ausekļi” skaisti rakstīja un runāja arī pirms 25 gadiem – taču, ak, vai – SOCIĀLO LIKUMU darbību tas neiespaidoja, neiespaido un nekad neiespaidos. Domāsim, tad, iespējams, prasmīgāk darbu paveiksim – vezumu izkustināsim?

        • Tā gan. Nevienu nevar iemācīt. Daudzi var iemācīties. Lasoši cilvēki sarunājas ar pagātni, domājot par šodienu un nākotni. „Paškopība” ir vienīgais veids(izņemot cietumu un „siksnu”) kā domās izstaigāt takas, kuras Tu neesi gājis. Eksistē viena grāmata, kas dod atbildi uz visiem jautājumiem.
          Einšteinam dzīves novakarē jautāja – Ko esat sapratis šai Pasaulē? Viņa atbilde skanēja: „Dievs ir!”. Tā, tā „Viena Grāmata”.
          Un Tevis pieminētajiem censoņiem, ne vainas. Katram, kas iekožas „atziņas ābolā”, savādāks „kodiena raksts”.
          „Sociālo likumu” pielūdzējs Kārlis M. – vien mizerabls(nožēlojams) Trīres gnoms(rūķis), kura pēcteču, vēl knapi dzīvību velkošā, gatavo apģērbu Bode atgādina pasaulei, ka „ļaunām teorijām” nav mūžības spēka.

          • “Lielveikalu darbinieki sevi salīdzina ar zombijiem un vergiem.” (Diena.lv,11.12.2013)
            – Īstais brīdis lielveikalu darbiniekiem tieši pastāstīt par kapitālisma “labajām teorijām”, par vaigu griešanu un kungu mīlēšanu paskaidrot – galu galā Svētos Rakstus/Bībeli uzdāvināt!

Draugiem Facebook Twitter Google+