Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
11. maijs, 2016
Drukāt

Piekāpšanās par labu mazajām skolām

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Foto - LETAIzglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Foto - LETA

Pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētais skolotāju algu modelis apspriests ar pašvaldībām, tas piedzīvojis dažas gana būtiskas izmaiņas. Svarīgākā no tām – valsts piešķirto finansējumu skolotāju algām pašvaldības arī nākamos trīs gadus varēs pārdalīt starp savā teritorijā esošajām skolām pēc saviem ieskatiem.

Tāds lēmums pieņemts tāpēc, ka vietējās varas nespējot strauji pārkārtot skolu tīklu, bet skolēniem nabagākās skolas bez šādas naudas pārdales nespētu pastāvēt, vakar skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Iepriekš IZM bija iecerējusi liegt vietējām varām pārdalīt naudu, lai motivētu tās sakārtot skolu tīklu.

Visasākās diskusijas ar vietējām varām gan bijušas par to, kādai jābūt skolēnu un skolotāju proporcijai, lai tiktu piešķirta viena valsts apmaksāta skolotāja darba likme. Tā tiek celta gana strauji. Piemēram, Pierīgā līdz šim bija jābūt vismaz 8,5 skolēniem uz vienu skolotāju, bet nu vajadzēs 14. Kaut tika noteiktas piecas dažādas proporcijas atkarībā no iedzīvotāju blīvuma, gan lielās un mazās pilsētas, gan novadi centās pierādīt, ka iecerētās prasības ir pārāk bargas. IZM piekāpās tikai republikas pilsētām, kurām proporcija vienu gadu būs 16 skolēni uz vienu skolotāju, kamēr galvaspilsētai Rīgai – 16,5 skolēnu uz skolotāju. Pēc gada arī citām republikas pilsētām būs jāspēj pildīt Rīgas prasības.

Ja piekāptos vairāk, jaunais skolotāju algošanas modelis nebūtu ilgtspējīgs un “sabruktu viena divu gadu laikā”, apgalvoja K. Šadurskis. Ministrs uzskaitīja vēl dažas atkāpes no iecerētā modeļa – vēl trīs gadus mazajās skolās arī pēc 6. klases būs atļauts veidot apvienotās skolēnu grupas vai stundas un mazajām sākumskolām piešķirs vairāk naudas, nekā sākotnēji bija iecerēts.

Pret jauno skolotāju algu modeli asi iebildušas Pierīgas pašvaldības, kuras sarēķinājušas, ka vismaz daļai samazināsies valsts piešķirtā mērķdotācija skolotāju algām. Piemēram, Baldones novadam tā saruks par 7,55 procentiem, bet Ādažu novadam par teju pieciem procentiem. Ministrs tomēr apgalvo, ka pedagogu algām šajās pašvaldībās nevajadzētu samazināties. Iespējams, alga nepieaugšot, bet tad samazināšoties darba slodze. Tikmēr pašās skolās rēķināts, ka algas varētu sarukt par vismaz 100 eiro. Tāpēc 14 Pierīgas pašvaldību vadītāji parakstījuši atklāto vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, iebilstot pret IZM plāniem. Viens no parakstītājiem – Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks sašutis, ka atkal nākas ciest tieši Pierīgai, kuras novadi lielākoties ir arī donori pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Lai skolotāju algas nesaruktu, nākšoties veidot lielākas klases, piemēram, atvērt tikai sešas, nevis septiņas 1. klases. Tāpēc gan varot kristies izglītības kvalitāte.

K. Šadurskis norāda: kamēr citās skolās skolotāji šobrīd pelna 420 eiro par likmi, Pierīgā pedagogi saņemot vismaz 600 eiro par tādu pašu darba apjomu. Kamēr citur par pedagogu darba stundu maksā 5 eiro, Pierīgā – pat 7,5 eiro. “Cik pelna tāds trūkumcietējs pedagogs Pierīgas skolā?” ironizē K. Šadurskis. “Ja strādā 1,3 slodzes – 1423 eiro. Citur skolotājs par tādu pašu darbu pelna ap 500 eiro.” M. Sprindžuks oponē, Pierīgā arī dzīve dārgāka: “Mums pieaug bērnu skaits, vajag jaunu skolu, jaunus skolotājus. Kā es viņus piesaistīšu, ja algas būs mazākas, bet dzīvokļa īre vien te izmaksā no 400 eiro mēnesī?”

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga piekrīt, ka Pierīgā pedagogi pelna gluži labi, tomēr arodbiedrība uzskata, ka jaunā modeļa ieviešanas dēļ viņi nedrīkst ciest: “Ja kādam atņem, lai iedotu citam, tas radīs nesaskaņas skolotāju vidū.”

Taču Pierīgas pedagogi nebūs vienīgie cietēji. Trūkst 5,9 miljonu eiro, lai celtu algas profesionālo izglītības iestāžu pedagogiem un 5,6 miljoni eiro sporta skolu pedagogu algām. K. Šadurskis sola šos miljonus meklēt IZM budžetā. Ministrs grasās atrast arī 11 miljonus eiro, lai celtu algas augstskolu un koledžu pasniedzējiem. Taču naudas meklējumi ilgšot vismaz gadu, un sākumā algas varētu celt tiem pedagogiem, kas māca eksaktās zinātnes.

Bešā pagaidām paliks tie bērnudārzu audzinātāji, kuri skolo bērnus, kam vēl nav obligātais pirmsskolas sagatavošanas vecums. Ministrs gan vēl cer vienoties ar vietējām varām par algu celšanu visiem pirmsskolas pedagogiem. Nav skaidrs, vai būs iespējams paaugstināt algas profesionālās ievirzes mākslas un mūzikas skolu skolotājiem, kam pietrūkst 3,3 miljoni. Tā kā šīs skolas ir Kultūras ministrijas pārraudzībā, tā esot kultūras ministres vai visas valdības rūpe.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+