Piekāpties ģimenei 80 gados 1
“Kad bērni un mazbērni man pasniedza dāvanu manā astoņdesmitajā dzimšanas dienā, meita teica, ka es būšot mēms… Mēms gan nebiju, bet pārsteigums bija liels. Tur bija viss gleznošanai nepieciešamais akrila krāsu komplekts,” atklāj Dainis Dandēns, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, bijušais rūpnīcas VEF izgudrotājs un Latvijas Tautas frontes VEF nodaļas vadītājs, aktīvs mūsu avīzes lasītājs, autors un zvanītājs.
Ģimenesprāt, tēvam un vectēvam Dainim Dandēnam beidzot jāmet pie malas sabiedriskā aktivitāte un nervus plosošā nebeidzamā politika un jāsāk darīt to, kas ģimenei un pašam patīk. Un tā kopš Jāņiem viņš apmeklē nodarbības pie mākslinieces Baibas Ābelītes un jau uzmālējis četras bildes. Visas tapušas pēc sen uzņemtu fotogrāfiju motīviem, no kurām mīļākā ir ar Piksteres upīti, Daugavas pieteku pie Sēlpils. “Upītes ūdeņos saskatāma Latvijas kontūra. Nekas nav melots – Latvijas aprises redzamas arī pirms vairāk nekā 50 gadiem uzņemtajā fotogrāfijā. Es teiktu, ka tas ir Latvijas atspulgs uz Daugavas ūdeņiem, kurā noslīcināts tūkstošgadīgais Staburags ar visām manām bērnības un jaunības atmiņām. Pie Staburaga esmu noķēris lielāko asari savā mūžā, esmu, tā teikt, īsto Daugavu piedzīvojis, stāvēdams uz klintīm no Stukmaņiem līdz Staburagam un makšķerēdams. Kādas var būt manas izjūtas tagad, skatot Pļaviņu ūdenskrātuves mirušos ūdeņus?” saka D. Dandēns.
Ir apsveicama sirmā kunga uzņēmība tādos gados sākt pilnīgi ko jaunu, atzīst māksliniece B. Ābelīte. “Viņam palīdz pieredze un politiskais rūdījums, jo viņš saskata lietas, ko jaunie neredzētu, apskaužama uzcītība un neapšaubāmi mīlestība pret Latvijas dabu,” viņa ir sajūsmā par savu mācekli.
Vienīgā reize, kad D. Dandēns agrāk gleznojis ar krāsām, bijusi 1964. gadā, kad viņš atgriezies no zeltainā rudens fotografēšanas Gaujas senlejā un Dainu kalnā. Iespaidi bijuši tik spēcīgi, ka bijis jāpārvērš krāsainā bildē. Pēc tam atkal sekojis darbs, darbs un vēlreiz darbs, sabiedriskās aktivitātes. Taču tagad gleznošana sagādājot neizsakāmu prieku. “Ir tikai trīs pamattoņi – zils, dzeltens un purpurs. Bet no tiem vari sajaukt, kādu toni tik vēlies,” priecājas D. Dandēns.
Šajā vasarā Dandēnu pārim Dainim un Litai ir arī nozīmīga jubileja – 60. kāzu gadadiena. Ar dēlu un meitu kopā viņi dēstīja liepiņu Likteņdārzā. “Liepiņa ar 2082. kārtas numuru,” precizē D. Dandēns un atzīst, ka viņam dzīvē bezgala laimējies gan ar ģimeni, gan ar darbu, gan ar veiksmīgo likteni, gan ar lieliskajiem “Stradiņu” ārstiem, kas izglābuši no diviem infarktiem. D. Dandēns dzīvo ar pieciem stentiem jeb asinsvadu protēzītēm sirdī.
Vienam no abiem mazdēliem šovasar būs kāzas. “Precēsies ar ļoti jauku meiteni. Kāzās gribu sacīt viņiem apmēram tā – kamēr esat tikai divi vien, tā ir tikai jūsu dzīve. Taču, kad būs bērni, vienmēr viņi būs galvenie. Tad nedrīkstat vairs strīdēties un iet katrs uz savu pusi,” vectēvs kļūst apcerīgs.
Bet kā gan ar politiku, par kuru D. Dandēnam vienmēr ir bijis savs viedoklis? “Cilvēks jau nekad nemainās, un par visu vairāk es alkstu, lai Latvijā būtu vairāk demokrātijas un tiesiskuma. Tagad es aizstāvu racionālā parlamentārisma ideju. Bet, ja jau sieva, bērni un mazbērni grib, lai es vairāk esmu mājas dzīvē, varbūt beidzot ir viņiem jāpiekāpjas?” smejas D. Dandēns.
