×
Mobilā versija
Brīdinājums +23.4°C
Magda, Magone, Mērija, Magdalēna
Pirmdiena, 23. jūlijs, 2018
19. jūnijs, 2018
Drukāt

Aiz rokām pie sijas: Divi nepilngadīgie cietsirdīgi izrēķinājušies ar kādu invalīdi (3)

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

Ilustratīvs foto

Divi nepilngadīgi madonieši, kuri jau vairākkārt administratīvi sodīti, cietsirdīgi izrēķinājušies ar kādu sievieti invalīdi. Abus soda ar piespiedu darba stundām.

Madonā kādā privātmājā 2017. gada 17. decembra pievakarē risinājās normālam prātam neaptverami notikumi. Sešpadsmit un septiņpadsmit gadus veci pusaudži 38 gadus vecu trešās grupas invalīdi Jutu (vārds mainīts) aizvilka pie šķūņa, kur jau bija sagatavots striķis, un sievieti aiz rokām piekarināja pie sijas. To prokuratūra vēlāk kvalificēja kā nelikumīgu brīvības atņemšanu. Tad katrs no viņiem vismaz divas reizes ar kājām iespēris pa sievietes augšstilbiem. Man Juta sacīja, ka viņai ar šķiltavām dedzinājuši arī roku un ar nazi iedūruši pēcpusē, bet tas izmeklēšanā netika pierādīts. Abi nejauceņi tā esot rīkojušies atriebības nolūkos, jo Juta iepriekš bija sūdzējusies par viņiem policijā. Tad abi aizgāja, atstājot sievieti karājamies uz minūtēm piecām krietnos mīnusa grādos. Tad atgriezās, ar šķiltavām pārdedzināja virvi un atbrīvoja Jutu.

Vecākais no pāridarītāju pāra Jānis te arī savas aktīvās darbības beidzis, bet Pēteris nerimies, liekot Jutai izģērbties līdz apakš­iksēm, krūšturim un rāpot pa sniegu. Pēteris teicis, ka sitīs un iemetīs bedrē pie žurkām, ja Juta ies sūdzēties policijā. To prokuratūra vēlāk kvalificēja kā draudus izdarīt slepkavību. Juta mēģinājusi piecelties, bet Pēteris atkal iegrūdis sniegā. Tad tomēr licis mierā. Šīs visas darbības (izņemot duršanu ar nazi un rokas dedzināšanu) abi apsūdzētie tiesā atzina.

Knapi varējusi paiet

Jutas mamma man stāsta, ka nākamajā dienā meita knapi varējusi paiet, lēnītiņām ejot, aizvesta liecināt uz policiju. Uz konkrēto māju Juta gājusi palīdzēt saimniecei, kas pārvietojas ar ratiņkrēslu un – ko tur slēpt – iedzert kopā ar saimnieces dēlu, krietnu iemetēju. Pie vīrieša bieži ciemojušies arī Jānis un Pēteris – to pašu iemeslu dēļ –, lai iedzertu un uzsmēķētu.

Juta nav sievietes īstā meita – paņemta no bērnunama, jo pašai ar vīru bērnu nevarējis būt. Diemžēl gēni neesot bijuši veiksmīgi: bijis jāārstē psihiskas problēmas, pēc tam pievienojies alkoholisms un tam sekojošā aknu ciroze. Juta ir trešās grupas invalīde. Tomēr Juta dzemdējusi ņipru puiku, kuru tagad audzinot Jutas mamma.

Cietusī – bez advokāta

Tiesas sēde Vidzemes rajona tiesā Madonā pagājšnedēļ bija interesanta un no apsūdzēto un viņu pārstāvju – mātes un vecmāmiņas – puses nožēlojama. Pirmkārt, apsūdzētie nemaz nebija iedomājušies cietušajai atvainoties. Jāņa advokāts Armands Baguckis dažas minūtes pirms tiesas sēdes lika savam klientam to izdarīt, bet Pēteris atvainošanos noburkšķēja tiesas sēdes laikā. Otrkārt, apsūdzētā puse acīmredzami izmantoja to, ka cietusī īsti nesaprata, kas notiek tiesas zālē, bet viņas māte, kā man atzinās, pirmo reizi dzīvē sastopas ar tiesu lietām un bija apmulsusi.

Prokurors Kalvis Šmats ar apsūdzētajiem bija vienojies par sodu, kam neiebilda cietusī un viņas māte, kura gan pirms tiesas sēdes lūdza advokātu. Prokurors teica, ka tās esot viņas tiesības, bet, tā kā viņa nav lūgusi advokātu iepriekš, tiesas dienā to neesot iespējams nodrošināt – tad vai nu tiesas sēde jāatceļ, vai jāiztiek bez advokāta. Cietušā puse nolēma iztikt bez advokāta un tiesā teica, ka piekrīt, ka prokurors vienojas ar apsūdzētajiem par sodu. Apsūdzētajiem tiekot piedots un esot viņu žēl, negriboties, ka viņiem dzīve sabojāta.

Tad tiesnese pasludināja pārtraukumu uz divām stundām, lai tiktu sagatavota vienošanās par sodu. Taču pēc pārtraukuma cietusī un viņas māte šādam vienkāršam vienošanās līgumam vairs nepie­krita, prasot morālo kompensāciju 500 eiro, jo, kā teica māte, “tomēr sievietes gods un cieņa tika aizskarta, meita ir slima un invalīde, nedrīkstēja viņu ziemas aukstumā pie koka piesiet”. Šāda prasība apmulsināja apsūdzēto pusi un prokuroru. Tomēr tika panākta vienošanās ar cietušo pusi, ka pierādījumu pārbaudi tiesa neveiks, vienošanos par sodu slēgs, tikai tajā iekļaus prasību par kompensāciju.

Apsūdzētie un viņu piederīgie ķiķina par cietušo

Laikā, kad tiesnese iztaujāja tiesas dalībniekus par notiekošo, apsūdzētie un viņu māte un vecmāmiņa nevarēja iztikt bez ķiķināšanas un pat smaidiem brīžos, kad runāja cietusī Juta, kā arī kaulējās par pieprasīto kompensāciju, kam tomēr beigās piekrita. Īpaši nožēlojami tas izskatījās no Jāņa un viņa mātes puses: viņi uz tiesu bija atbraukuši ar lepnu džipu, Jāņa tēvs ir kāda Madonas lielveikala vadītājs. Jānis izcēlās arī tiesas dienā: pārtraukumā, kad šo rindu autors vērsās pie viņa advokāta pēc komentāra, Jānis garāmejot mani pasūtīja rupjiem krievu vārdiem: “Iģi na…!” – to dzirdot arī prokuroram un tiesas sekretārei (tiesnese tikko kā bija izgājusi).

Starp citu, abi mazgadīgie noziedznieki jau iepriekš sodīti par iekļūšanu svešā īpašumā (kā man teica Pētera vecmāmiņa, abi bez atļaujas paņēmuši un pabraukājušies ar svešu automobili), Jānis sešas reizes sodīts arī administratīvi, tajā skaitā, par mukšanu no policijas ar motociklu, Pēteris – trīs reizes administratīvi.

Nevarot ielikt cietumā

Prokurors K. Šmats tiesā sacīja, ka apsūdzētie pret sievieti vērsuši bezkaunīgu vardarbību, aizskāruši viņas ķermeni un nodarījuši fizisku kaitējumu. Tomēr tiesu nedrīkstot pārvērst par inkvizīciju, tāpēc sodam jābūt tādam, lai vainīgie saprastu nodarīto un viņiem būtu iespējas laboties. Tā esot puišiem pēdējā iespēja laboties. Jāni prokurors lūdza (un tiesa to apstiprināja) sodīt ar 130 piespiedu darba stundām un gadu probācijas uzraudzību, galējo sodu (ņemot vērā neizciesto sodu), nosakot 280 darba stundas un gadu uzraudzību. Pēteris saņēma 180 piespiedu darba stundas un gadu uzraudzību, galējais sods – 270 darba stundas un gadu uzraudzība. Pa abiem cietušajai jāsamaksā 500 eiro. Spriedumu var pārsūdzēt.

Pēc tiesas sēdes prokurors man sacīja, ka pret nepilngadīgajiem šajā gadījumā likums neļāvis noteikt bargāku sodu, par ko, iespējams, būtu jāpadomā likumdevējam. Ja abi būtu pilngadīgi, prokurors, visticamāk, būtu prasījis cietumsodu.

Pēc tiesas sēdes no apsūdzēto puses ar mani piekrita runāt tikai Pētera vecmāmiņa, kura atvainojās par ķiķināšanu tiesas sēdes laikā. Jo Juta jau arī neesot nekāda paraugsieviete, viņa uz konkrēto māju gājusi ciemos ne jau grāmatas lasīt… Mājas saimnieks gan jau miris. Pret viņu jau policija bija sākusi izmeklēšanu, ka rādījis Jānim un Pēterim pornogrāfiskus video.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tiešām,lieliska vienošanās ar apsūdzētajiem fiziskā un morālā vardarbībā pret aizstāvēties nespējīgu invalīdi!

  2. Latvija – kurp tu dodies ?! Simti tūkstoši, lielāko ties tie labākie un čaklākie , aizbraukuši. Daļa vēl cīnās, bet cik nav tādu atsaldēto un pagrimušo, kuri kā darvas karote sabojā medu, un veido uzskatu par sabiedrību. Bet nu….. sabiedrības produkti !

    • Labākie un čaklākie dzīvo un strādā Dzimtenē .

      Bet tiesa … Nākošais cietušais varēs izteikt lielu pateicību šai tiesai par tik maigu sodu un ioespēju ciest no šo mazgadīgo šizofrēniķu rokām … 🙁

Draugiem Facebook Twitter Google+