Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
29. aprīlis, 2014
Drukāt

Gunārs Nāgels: Krievijā apdzied jauno kara metodi (6)

kolonna

Liekas, ka jau pagājusi vesela mūžība kopš Krievijas vēstnieks Latvijā pārmeta Latvijas bijušai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, ka viņas pieļāvumi, ka Krievija varētu Ukrainā ievest savu armiju, nav nopietni ņemami. Viņš pat nožēloja, ka politiķiem nav tādas “dopinga kontroles” kā sportistiem. Tas bija tikai pirms trim mēnešiem – februāra beigās.

Tieši pirms Lieldienām, ceturtdien, 17. aprīlī, Krievijas prezidents Putins uzstājās TV tiešraidē un vaļsirdīgi atzinās, ka Krievijas karaspēks tomēr bija klāt un rīkojās “korekti un profesionāli” referenduma laikā.

Jautājums raidījumā prezidentam Putinam: “Kas bija tie zaļie cilvēciņi?” Vladimira Putina atbilde: “Mūsu uzdevums bija nodrošināt krimiešu brīvu gribas izpausmi. Lai nebūtu tanku un nacionālistu, tādēļ aiz Krimas pašaizsardzības spēku muguras stāvēja mūsu armijnieki, viņi darbojās korekti un profesionāli.”

Lai pilnveidotu murgu, Krievijas armijas koris (tā sauktais sarkanarmijas koris) ir iedziedājis “himnu” “Pieklājīgie cilvēki” (Вежливые люди), kura slavē tieši šos zaļos cilvēciņus: “Viņu ķiveres ir pieklājīgas, viņu sejas ir pieklājīgas, pat viņu tērauda mašīnas ir pieklājīgas.” Balalaikas pavadījumā dzirdam, ka “viņi vienkārši pieklājīgi stāv netālu, viņi vienkārši nes ieročus”, un “pieklājīgie cilvēki nosargās tēvzemes slavu un godu”.

Bieži dzirdēts, ka Krievija tagad pielieto jaunu kara metodi – neiebrūkot atklāti ar tankiem, bet musinot kādu sabiedrības daļu uz sacelšanos, ko tad atbalsta slepeni ievestas Krievijas bruņoto spēku vienības. Diemžēl, kā rakstīts Bībelē, – nav nekā jauna zem saules.

Kā raksta vēsturnieks Heinrihs Strods, pirms 1940. gada PSRS ultimāta Latvijai tā aktīvi piestrādāja Latvijas destabilizācijā. PSRS aģenti mēģināja organizēt gan alternatīvo valdību Stokholmā Anša Rudevica vadībā, kas tad ar sarkanās armijas atbalstu ieņemtu iestādes Ventspilī un Liepājā un vērstos pret “Ulmaņa fašistisko režīmu”, gan plānoja PSRS draudzīgu valdību Rēzeknē, līdzīgi Somijas paraugam.

Nav nekāds iemesls nedomāt, ka līdzīgi plāni neeksistētu šodien. Pagājušajā nedēļā Kanādas ārlietu ministrs Džons Bērds Latvijas vizītes ietvaros apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju. Iepazīstoties tuvāk ar mūsu neseno vēsturi un pieredzi ar lielo kaimiņvalsti austrumos, viņš uzreiz minēja līdzības ar šodienas notikumiem Ukrainā.

Okupācijas muzejam ir svarīga loma informēt citu valstu vadītājus, ministrus un diplomātus par Latvijas okupācijas izveidošanos un tās sekām, tāpēc nedrīkstam pieļaut turpinošo aizkavēšanos muzeja ēkas pārbūvei.

Patiesība un tās izplatīšana ir mūsu spēks!

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Tie, kuri seko līdzi tam, kas notiek pašā Krievijā, ļoti labi saprot, ka tās valsts nožēlojamā ekonomika ilgi vairs nespēs pavilkt pusjukuša čekista ālēšanos. Galvenais, lai volgas bulakiem neaptrūktos vodka!

  2. Vēl jau līdz iebrukumam Ukrainā tāds neliels laika sprīdis ir atlicis. Ātrāk par 10 maiju nevajadzētu būt, jo Putinam 9.maijā jāpieņem uzvaras parāde, tad karotājiem jāsalāpās pēc dzerstina, tad arī varēs sākt, Cik ilgi ar bijuša kara atmiņām tautu kurināsi, vajag jaunus upurus un veterānus slavināt .

  3. Krievijai par savu zemisko rīcību nāksies ļoti dārgi samaksāt. Visdrīzāk, ka jau pēc pāris gadiem tāda valsts kā Krievija, vispār nepastāvēs.

    • Ой, кто бы говорил. Примите успокоительного. Вас самих через несколько лет не останется в стране никого, все разбежитесь по англиям да ирландиям…

Draugiem Facebook Twitter Google+