Piekrāpj vājredzīgu invalīdu? 1
Birokrātija mūsu valstī plaukst un zeļ. Iestādes nevis risina problēmas, bet gan izdomā dažādas atrunas, lai to nedarītu. Lūk, kārtējais piemērs!
Esmu 1. grupas invalīda Jāņa Frīliņa asistente. Viņam ir 70 gadu, ļoti vājredzīgs, slimo ar cukura diabētu. Viņš dzīvoja trīsistabu dzīvoklī ar visām ērtībām Liepājā, Nākotnes ielā 13 un piekrita, ka pilsētas dome to samaina uz vienistabas dzīvokli, kurā būs mazāki komunālie maksājumi. Trīsistabu dzīvoklī parādu par komunālajiem maksājumiem nebija.
Frīliņa kungs domei atstāja lielākas platības dzīvokli normālā stāvoklī, nekas nebija sabojāts. Toties vienistabas dzīvoklī Lēņu ielā 2 nācās par savu naudu salabot ūdens krānus. Bija izsisti durvju un viena loga stikls. Iestiklošanai Liepājas dome piešķīra 50 latu pabalstu. Būdams ļoti vājredzīgs, viņš, apskatot dzīvokli, šos trūkumus nebija pamanījis. Taču pats lielākais trūkums ir tas, ka dzīvoklim Lēņu ielā 2 “Latvijas Gāze” atslēgusi gāzi! Iepriekšējam īrniekam esot 130 latu parāds. Lai Frīliņa kungs to samaksā, tad tiks pie gāzes!
Vērsāmies Liepājas domē, tā atteicās šo iepriekšējā īrnieka parādu apmaksāt. Kārtojot dzīvokļu maiņas dokumentus, dome Frīliņa kungu par gāzes parādu neinformēja. Šīs maiņas rezultātā pašvaldība ir ieguvusi lielu dzīvokli, kuru var piedāvāt rindā stāvošajiem. Toties vecam cilvēkam, 1. grupas invalīdam, jānomaksā sveša cilvēka parāds 130 latu apmērā! Vai tā nav ņirgāšanās?
Aija Kristlība Liepājā
“Latvijas Gāze” dara, kā grib!
Uzņēmumam “Latvijas Gāze” vaicājām, vai tas šajā situācijā rīkojas likumīgi? Parāds taču ir privātpersonai – bijušajam īrniekam! Kādēļ šis uzņēmums nepieslēdz gāzi tagadējam īrniekam, kuram parāda par gāzi (iepriekšējā dzīvesvietā) nav un kurš par šo pakalpojumu vienmēr maksājis savlaicīgi?
Vai ir juridiski korekti runāt par to, ka parāds ir dzīvoklim? Dzīvoklis taču ir bezdvēselisks priekšmets, dzīvoklis līgumu par gāzes piegādi nav parakstījis, un dzīvoklis gāzes rēķinus neapmaksā! To visu dara konkrēts cilvēks – dzīvokļa īrnieks.
Un vēl, nepieslēdzot Frīliņa kungam gāzi, “Latvijas Gāze” zaudē peļņu, jo viņš gāzi nepatērē, kaut gan vēlētos to darīt un godprātīgi maksātu par šo pakalpojumu!
Vai ir kādi likumi, MK noteikumi un citi normatīvie akti, kuri ļauj “Latvijas Gāzei” šādi rīkoties? Kāds likums atļauj no cilvēka piedzīt cita, viņam sveša cilvēka parādu?
AS “Latvijas Gāze” sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Sandra Ādamsone atbildēja, ka “Latvijas Gāze” ir tiesīga neatjaunot dabasgāzes padevi konkrētā gazificētajā objektā, ja ir parāds par jau iepriekš saņemto. Tas izrietot no “Enerģētikas likuma” un likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. “Latvijas Gāze” uzskata, ka neesot būtiski (?!), vai parāds ir radies pirms vai pēc dzīvokļa īpašnieka vai īrnieka maiņas.
Dabasgāzes piegādi un norēķinus par saņemto dabasgāzi regulē minētie likumi, “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”, kā arī “Dzīvokļa īpašuma likums”, Civillikums un Civilprocesa likums.
Šajā situācijā gāzes piegādātājs visu atbildību uzveļ pašvaldībai. Ja parāds ir radies laikā, kad gazificēto objektu ir lietojis iepriekšējais īrnieks, atbilstoši “Dzīvokļa īpašuma likumam” un “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumiem”, dzīvokļa īpašniekam (šajā gadījumā – Liepājas pilsētas domei!) ir pienākums veikt norēķinus par saņemto dabasgāzi.
Toties, ja dzīvoklis ir privatizēts, to iegādājoties, pircēja atbildība ir vienoties ar pārdevēju, ka tas samaksās par agrāk saņemtajiem pakalpojumiem.
Tādēļ, pirms pirkt īpašumu vai slēgt īres līgumu, ieteicams “Latvijas Gāzes” kontaktu centrā (tālrunis 155) noskaidrot, vai šajā dzīvoklī vai privātmāja ir samaksāts par saņemto dabasgāzi un vai nepastāv citi juridiski šķēršļi tās padeves nodrošināšanai. Šis padoms attiecas arī uz jebkuru citu komunālo pakalpojumu.
AS “Latvijas Gāze” aicina Frīliņa kungu kā īrnieku vērsties pie dzīvokļa īpašnieka (Liepājas pilsētas domes), lai rastu risinājumu. “Latvijas Gāze” datus par iepriekšējo īrnieku ir iesniegusi parādu piedziņas kompānijai.
Redzam, ka monopolists rīkojas, kā pašam ērtāk. Patiešām, pērkot vai mainot dzīvokli, pircējs vai mākleris pārbauda, vai samaksāti visi rēķini, vai nav parādu, kā arī kontrolē, lai no dzīvokļa izdeklarētu visas personas, kas tur agrāk dzīvoja vai bija deklarētas. Ja pērk dzīvokli, kuram ir gāzes vai elektrības parādi, tos iekļauj pirkuma cenā, summu attiecīgi samazinot.
Taču lietai ir arī otra puse. Agrāk šajā dzīvoklī dzīvojusi vientuļa sieviete. Lai sakrātu 130 latu parādu, viņa par gāzi nemaksāja vismaz trīs vai četrus gadus. Kādēļ “Latvijas Gāze” to pieļāva un jau savlaicīgi nesāka piedzīt parādu vai neatslēdza gāzi? Parādnieki taču uzņēmumam rada zaudējumus! Ja parāds būtu, piemēram, divdesmit vai trīsdesmit latu, iespējams, Frīliņa kungs mīļā miera labad tos samaksātu.
Faktiski, piekopjot šādu ekonomiskā terora politiku, “Latvijas Gāze” panāk, ka parādu nomaksā nākamais īrnieks, un uzņēmumam nav jāpiepūlas to piedzīt.
Un vēl. Vadoties no labas pārvaldības principiem, “Latvijas Gāze” tomēr varēja pieslēgt gāzi vājredzīgam 1. grupas invalīdam. Vēl jo vairāk tādēļ, ka viņš ir šim uzņēmumam lojāls klients.
Pašvaldība sliktāka par mākleri?
Liepājas pilsētas domei uzdevām vairākus jautājumus. Ja Frīliņa kungs pats veiktu dzīvokļa maiņu un pārceltos no pašvaldībai piederošā trīsistabu dzīvokļa uz vienistabas, viņš ar mazākā dzīvokļa īrnieku varētu vienoties un saņemtu krietnu naudas summu. Atcerēsimies, kā padomju laikos, kad visi dzīvokļi piederēja valstij, situētāki cilvēki par neoficiālu samaksu maiņas ceļā tika pie plašākiem apartamentiem.
Taču Frīliņa kungs godīgi uzticējās savai pašvaldībai. Iepriekšējā īrniece no dzīvokļa Lēņu ielā 2 bija izlikta parādu dēļ. Dzīvokļu maiņu veica pašvaldība. Tās darbiniekiem vajadzēja noskaidrot, vai dzīvoklim nav parādu par gāzi vai elektrību, un nokārtot šīs lietas, taču viņi to neizdarīja.
Pašvaldība ieguva lielāku dzīvokli, bet īrniekam – 1. grupas stipri vājredzīgam invalīdam nodarīja pāri – piešķīra dzīvokli sliktākā stāvoklī, turklāt – apgrūtinātu ar parādiem.
Visus šos trūkumus pilsētas dome Frīliņa kungam noklusēja. Viņš nav parakstījies par to, ka būtu informēts par gāzes parādu 130 latu apmērā un piekritis to samaksāt.
Vai pašvaldības saistošajos noteikumos vai kādā likumā ir rakstīts, ka pašvaldība cilvēkam drīkst piedāvāt īrēt ar parādiem apgrūtinātu dzīvokli, neinformējot viņu par parādu esamību un summu?
Cilvēks Liepājas domei atdeva lielu dzīvokli normālā stāvoklī, bez parādiem. Un pretī saņēma daudz sliktāku – mazāku, kurā par savu naudu jāveic remonts, un ar parādu! Faktiski iznāk, ka pašvaldība ir piekrāpusi vecu un slimu cilvēku, viņu neinformējot un ļaunprātīgi izmantojot viņa bezpalīdzības stāvokli.
Ja apskatīsimies, kāda ir Frīliņa kunga atbrīvotā trīsistabu dzīvokļa tirgus cena, kuru ieguva Liepājas dome, un cik maksā tagadējais vienistabas dzīvoklis, redzēsim, ka dome šajā maiņas darījumā faktiski ir ieguvusi daudzus tūkstošus latu. Atbrīvoto trīsistabu dzīvokli var piešķirt kādai daudzbērnu ģimenei. Cik domei būtu jāmaksā, lai šādu dzīvokli nopirktu vai uzceltu?
Liepājas dome nesaprot…
Lai atvieglotu pašvaldības darbu, Liepājas pilsētas domei piedāvājām jau divus gatavus atbilžu variantus.
1. Birokrātiski ietiepīgais. Liepājas dome gudri atrakstās, atrodot savos saistošajos noteikumos punktus, kuros šis gadījums neiekļaujas. Realitāte nemainās. Ja 1. grupas invalīds grib tikt pie gāzes, viņam no pensijas jānomaksā svešs parāds!
2. Reāli palīdzošais. Liepājas dome vai attiecīgā deputātu komisija vai komiteja pieņem lēmumu un no pilsētas budžeta naudas samaksā šos nelaimīgos 130 latus. Vai arī parādu cedē (nopērk no “Latvijas Gāzes”), lai vēlāk piedzītu no bijušās īrnieces. Likumos un saistošajos noteikumus taču nevar paredzēt it visas situācijas. Vienmēr iespējami izņēmumi. Tāpēc pašvaldībai jāpieņem lēmums, vadoties no reālās situācijas, lai patiešām palīdzētu saviem iedzīvotājiem.
Atbildi nācās gaidīt vairāk nekā divus mēnešus. Liepājas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zane Ģirne, atsaucoties uz Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītāju Māri Egmani, apstiprināja, ka Frīliņa kunga atbrīvoto trīsistabu dzīvokli pašvaldība piešķīrusi daudzbērnu ģimenei, kas stāvēja rindā, un tagad tur mīt pieci cilvēki. Frīliņa kungam piedāvāti vairāki vienistabas dzīvokļi, viņš izvēlējās Lēņu ielā 2.
Tiktāl rakstītais ir patiesība. Taču tālāk seko variācijas. Piemēram, Frīliņa kungs esot bijis informēts par centrālās gāzes neesamību, tādēļ izvēlējies uzstādīt gāzes balonu.
Patiesība ir cita. Īres līgumā rakstīts, ka dzīvoklī līdzās citām labierīcībām ir centrālā gāze! To, ka gāzi nepieslēdz, Frīliņa kungs uzzināja tikai pēc tam, kad bija uz šejieni pārcēlies. Viņam nekas cits neatlika, kā vien iegādāties gāzes balonu.
Tālāk Zane Ģirne raksta, ka gadījumā, ja īrnieks būtu vēlējies dzīvokli mainīt uz citu pašvaldības dzīvokli, viņš varēja rakstīt iesniegumu. To Frīliņa kungs nav darījis, tādēļ pašvaldībai nav informācijas (?!!), ka īrnieks ar piešķirto nav apmierināts. Ja Frīliņa kungs pašlaik vēlas mainīt šo pašvaldības dzīvokli uz citu vai pat sociālajā mājā, viņam tikai ir jāraksta iesniegums, un jautājums tikšot risināts…
Kādi ir secinājumi? Mūsu redakcijas e-pasta vēstule Liepājas domei acīmredzot ir noturēta par spamu, jo pašvaldībai joprojām neesot informācijas, ka Frīliņa kungam jaunajā dzīvoklī ir problēmas. Vājredzīgu invalīdu, kurš knapi spēj kaut ko saskatīt, dome laipni aicina rakstīt iesniegumu…
Šķiet, Liepājas dome atsakās saprast lietas būtību un atzīt, ka pieļāvusi brāķi darbā, vecam un slimam cilvēkam ieskapējot dzīvokli ar parādu. Citādi šis mājoklis Frīliņa kungu apmierina. Viņš, rēķinoties ar savu veselības stāvokli, izvēlējās to tuvāk transporta pieturai. Arī tad, kad izrādījās, ka jāveic remonts, viņš to organizēja – iestikloja istabu durvis un logu, nomainīja ūdens krānus, izlīmēja tapetes. Cilvēks te jau ir iedzīvojies, un viņam bija tikai viens lūgums – novērst ķibeli ar gāzi. Vai tas ir daudz prasīts?
