Mobilā versija
+0.6°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
20. marts, 2017
Drukāt

Piekrastē sastapti septiņi roņu mazuļi

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Roņa sugu tikai pēc galvas vien noteikt grūti ir pat biologiem, nemaz nerunājot par zvejniekiem. Baltijas jūrā visbiežāk sastopami ir tieši pelēkie roņi.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) saņēmusi zvanus par pirmajiem septiņiem piekrastē sastaptiem roņu mazuļiem. DAP speciālisti līdz pat aprīļa beigām aicina iedzīvotājus, baudot atpūtu piekrastē, īpaši, Rīgas jūras līča piekrastē, būt uzmanīgiem, jo krastā būs izkāpis ne viens vien roņu mazulis.

Svarīgi atšķirt veselīgus, savvaļā izdzīvot spējīgus ronēnus no tādiem, kuri ir novārguši, dažreiz pat ievainoti un pašu spēkiem vairs nevar izdzīvot, uzsver speciālisti. Palīdzība nepieciešama tikai otrajiem. Šādā gadījumā lūgums zvanīt DAP speciālistiem pa tālruni 29198590. Iedzīvotājiem pašiem pludmalē atrastos ronēnus nav ieteicams glābt vai pārvietot.

“Bieži vien liedagā guļošs, vientuļš ronēns cilvēkos raisa līdzjūtību un vēlmi dažādos veidos palīdzēt, taču jāatceras, ka ne vienmēr šāds ronēns ir bezpalīdzīgs. Iespējams, viņš izlīdis no ūdens sasildīties un pagulēt, tādēļ pirmais un būtiskākais priekšnosacījums, atrodot roņu mazuli, ir novērtēt situāciju. Jāzina atšķirība starp ronēnu, kuram nepieciešama palīdzība, no ronēna, kurš itin labi var izdzīvot arī bez cilvēku iejaukšanās,” skaidro DAP Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts un ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts.

„Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Savukārt, ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana mums uz Pārvaldi, mūsu speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu,” turpina V. Pilāts. Lai palīdzētu novērtēt roņu mazuļu stāvokli, DAP visbiežāk apmeklētajās Rīgas jūras līča piekrastes teritorijās ir izvietojusi arī informatīvus plakātus.

Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Martā un aprīlī pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem.

„Siltās ziemās kā šī, kad Baltijas jūras līci pilnībā neklāj ledāji, roņu mātēm mazuļi jādzemdē ierobežotā platībā uz mazām saliņām, kur burzmā pastāv ļoti augsts risks roņu mazuļus pazaudēt. Šādā gadījumā pēc kāda laika roņu mazuļi, saprotot, ka ir palikuši vieni, dodas jūras ūdeņos meklēt barību un tā rezultātā izklīst pa visu Rīgas jūras līci. Lielai daļai šādu mazuļu iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukādas slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot. Tādēļ vēl jo būtiskāk, ieraugot pludmalē mazu ronēnu ar pūkas atliekām, to nedzīt atpakaļ ūdenī – visticamāk tas piekrastē sildās un uzkrāj spēkus,” uzsver V. Pilāts.

Roņu eksperts arī norāda, ka šajā periodā, pastaigājoties pa pludmali, ļoti būtiski pieskatīt savus četrkājainos draugus, kuri nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Tādēļ pastaigu laikā savus mīluļus ieteicams vest pavadā. Turklāt jāatceras, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru tad var inficēties arī kodējs.

Patlaban DAP īsteno projektu „Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” jeb „Dabas skaitīšana”. Projekta ietvaros 2016. gada decembrī ir uzsākta sugas aizsardzības plāna izstrāde arī sugu grupai „Roņi”. Viens no plāna uzdevumiem ir izvērtēt un izstrādāt ieteikumus pavasarī pludmalē sastopamo roņu mazuļu aizsardzības pasākumiem un uzskaites nodrošināšanai.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +0.6
Alūksne -0.6
Daugavpils -0.7
Saldus -0.6
Liepāja 0.0
Jelgava +0.1
Ventspils -0.4
Limbaži -1
Madona -1.8
Rēzekne -2.1
Draugiem Facebook Twitter Google+